Kāda daudzdzīvokļu mājas Pasta ielā 57 iedzīvotāja ir sašutusi par skatu uz atkritumu laukumu pagalmā. «Šausmas, ne pagalms! Uzliktās šķirošanas «miskastes» tiek piemestas dienas laikā ar ikdienas atkritumiem – tās neizved katru dienu, un «Zemgales Eko» nenodrošina, lai tās būtu slēgtas. Maisiņi un papīri mētājas pa visu pagalmu, jo vējš tos iznēsā! Izmestās mēbeles un citi lielgabarīta atkritumi tur redzami pat divu nedēļu garumā, jo tos izved tikai divas reizes mēnesī,» redakcijai raksta jelgavniece.
Sintija Čepanone
Viņa spriež, ka uz tik daudzām mājām un iedzīvotāju skaitu vajag uzstādīt papildu atkritumu konteinerus. «Piemēram, Akadēmijas ielā, Sudrabu Edžus ielā. Mūsu pagalma «miskastes» ir vienīgās šajā apkārtnē. Lai Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP), «Zemgales Eko» un «Jelgavas komunālie pakalpojumi» nodrošina savus klientus ar tīrību ap «miskastēm»,» tā Pasta ielas 57 iedzīvotāja. Viņa vēstulei pievienojusi arī fotogrāfijas, kas uzņemtas 19. jūlijā – lai gan nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri nupat izvesti, laukums pilns ar lupatām un citiem atkritumiem, turklāt konteineri šķirotajiem atkritumiem piebāzti pilni ar visādu drazu. Jāpiebilst, ka šī nav vienīgā sūdzība par situāciju atkritumu laukumos, kurus izmanto vairāku apkārtējo māju iedzīvotāji, turklāt cilvēki sūdzas arī par bezpajumtniekiem, kuri iecienījuši pagalmā izvietotās atkritumu urnas – viņi, pa tām rakņājoties, tikai veicina konteineru apkārtnes piemēslošanu.
Lasītājas minētā atkritumu savākšanas laukuma uzturēšana deleģēta pilsētas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi», kam arī jānodrošina sētnieks attiecīgajā teritorijā. Uzņēmuma valdes loceklis Alvils Grīnfelds skaidro, ka šo konteineru laukumu izmanto kopumā 15 apkārtējo māju Sudrabu Edžus, Akadēmijas, Pasta, Jāņa ielā un Zemgales prospektā iedzīvotāji. Jāpiebilst, ka šo māju pārvaldnieks ir ne tikai JNĪP – tās pārvalda gan dzīvokļu īpašnieku biedrības, gan «Nebruk Jelgava».
«Atkritumu apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt, lai ne tikai saskaņā ar līgumu būtu iztukšoti konteineri, bet arī pēc izvešanas sakopts atkritumu konteineru laukums un teritorija metru ap to. Diemžēl šajā gadījumā tas netika nodrošināts, un uzņēmums atvainojas iedzīvotājiem par radušos situāciju. Ar atbildīgo sētnieku jau veiktas pārrunas, un ļoti ceram, ka līdzīgas situācijas vairs neatkārtosies,» tā viņš.
Taujāts par iespēju izvietot papildu atkritumu konteinerus minētajā laukumā, A.Grīnfelds skaidro, ka konteineru daudzums katrā laukumā tiek aprēķināts, pieņemot, ka viens cilvēks gadā saražo 1,5 kubikmetrus atkritumu. «Kopējais iedzīvotāju skaits, kas izmanto šo laukumu, pēc pašu dzīvokļu īpašnieku sniegtajām ziņām, ir 1129 cilvēki. Tādējādi līguma apjoms gadā ir 1756,62 kubikmetri atkritumu. Sadalot uz gadu, sanāk, ka dienā tiek piepildīti pieci konteineri,» aprēķinu skaidro «Jelgavas komunālo pakalpojumu» valdes loceklis, akcentējot – lai neveidotos nekārtības un ņemot vērā atkritumu uzkrāšanās nevienmērību, konteineru skaits šajā laukumā pēc uzņēmuma iniciatīvas jau tā palielināts līdz sešiem konteineriem, savukārt, lai uzlabotu situāciju, nupat pieņemts lēmums arī par septītā konteinera izvietošanu. «Tādējādi turpmāk šajā laukumā būs septiņi 1,1 kubikmetra ietilpības konteineri nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, un tos izved reizi dienā. Savukārt, izvērtējot lielgabarīta atkritumu uzkrāšanās tendences, to izvešana tiek organizēta reizi nedēļā – piektdienās,» tā viņš.
A.Grīnfelds gan uzsver, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir apstiprināts normatīvs 1,5 kubikmetri atkritumu gadā vienam iedzīvotājam, pēc kura tiek aprēķināts uzkrāto atkritumu apjoms un konteineru daudzums katrā laukumā, taču nav izslēgtas situācijas, ka dzīvokļu īpašnieki pārvaldniekam nav snieguši ziņas par reālo iedzīvotāju skaitu katrā mājoklī, līdz ar to var gadīties, ka patiesais atkritumu radītāju skaits katrā mājā ir lielāks, nekā norādīts, un tas nenoliedzami ietekmē arī atkritumu apjomu. Tieši tādēļ iedzīvotāji aicināti godprātīgi pārvaldniekam sniegt ziņas par katrā īpašumā dzīvojošo cilvēku skaitu.
Šajā laukumā kopš šī gada izvietoti arī divi konteineri dalīti savāktajiem atkritumiem, un SIA «Zemgales Eko» valdes loceklis Aleksejs Jankovskis norāda, ka šobrīd jau nodrošināts, ka tie ir slēgti. «Diemžēl ne visiem iedzīvotājiem ir izpratne par atkritumu šķirošanu – sākotnēji konteineri nebija aizslēgti, un daudzi tos izmantoja, lai atbrīvotos no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kaut gan turpat blakus ir konteineri sadzīves atkritumiem. Izvērtējot situāciju, pieņemts lēmums tos aizslēgt, un šķiroto atkritumu izmešanai iedzīvotāji turpmāk aicināti izmantot speciāli šim mērķim paredzētās atveres konteinerā,» tā A.Jankovskis, piebilstot, ka šie konteineri tiek iztukšoti divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās.
Jāpiebilst, ka līdzīgas situācijas, kad uz vairākām daudzdzīvokļu mājām ir viens atkritumu savākšanas laukums, ir vairākās vietās pilsētā. Šāda kārtība saglabājusies vēsturiski, un dzīvokļu īpašnieki pie tās ir pieraduši, tādēļ nesteidz pieņemt lēmumu par atsevišķa laukuma izveidi. Kaut arī atkritumu apsaimniekošanas politika valstī vērsta uz to, ka pie katras daudzdzīvokļu mājas jāizbūvē atsevišķs sadzīves atkritumu savākšanas laukums, daudzos gadījumos tas nebūtu racionāli, taču šāda iespēja pastāv.
JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis skaidro, ka dzīvokļu īpašnieki var lemt par atsevišķas atkritumu novietnes izveidi pie savas daudzdzīvokļu mājas. «Atbilstoši dzīvokļu īpašnieku lēmumam tas var būt slēgta tipa atkritumu savākšanas laukums, kuram piekļuve nodrošināta tikai konkrētas mājas iedzīvotājiem,» vienu no iespējām min J.Vidžis, piebilstot – dzīvokļu īpašniekiem šajā jautājumā jākonsultējas ar sava nama pārvaldnieku, lai kopīgi atrastu konkrētai situācijai labāko risinājumu, savukārt pēc tam, nodrošinot nepieciešamo finansējumu, jāpilnvaro pārvaldnieks veikt visas nepieciešamās darbības atsevišķa atkritumu konteineru laukuma izveidei.
Iedzīvotāji arī paši aicināti nebūt vienaldzīgiem un aktīvi iesaistīties apkārtējās vides uzturēšanā kārtībā, aizrādot piemēslotājiem, pārkāpējiem vai ziņojot par pamanītajām situācijām Pašvaldības policijai. Šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tā, ka daudzdzīvokļu māju sadzīves atkritumu konteineros tiek mesti arī būvgruži, dārza un citi konteineriem neparedzēti atkritumi, kā arī tos izmanto cilvēki, kuri par šo pakalpojumu nemaksā, atkritumus no privātmājām pilsētā vai pat tuvējiem novadiem atvedot, piemēram, ar mašīnu.
Tāpat aktuāls jautājums ir par bezpajumtnieku darbībām atkritumu laukumos. Tiesa, Jelgavas Pašvaldības policijas pārstāve Sandra Barkāne skaidro, ka šogad Jelgavā reģistrēts tikai viens izsaukums par bezpajumtniekiem, kuri izmētājuši sadzīves atkritumus no konteineriem. «Policijas darbinieki ar notikuma vietā sastaptajiem diviem vīriešiem veica preventīva rakstura pārrunas, pēc kā visi izmētātie sadzīves atkritumi tika savākti un ievietoti atpakaļ konteinerā,» informē S.Barkāne, piebilstot, ka iedzīvotājiem līdzīgos gadījumos jāzvana Pašvaldības policijai pa tālruni 6302855063028550 vai 8550. «P63028550ersonas, kuras piegružo sabiedriskas vietas, var tikt sauktas pie administratīvās atbildības pēc Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu «Jelgavas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi» 7. punkta,» tā viņa.
Jāatgādina, ka šobrīd pilsētā notiek akcija «Pieķer pilsētas piegružotāju» – tās laikā iedzīvotāji aicināti fotogrāfijās vai video fiksēt cilvēkus, kuri no atkritumiem atbrīvojas tam neparedzētās vietās pilsētas teritorijā.
Foto: Raitis Supe
Saistītā ziņa
Iesaisties un palīdzi pieķert pilsētas piegružotājus!
2.6 °C,
5.1 m/s,
92.4 % 
2.6 °C,
5.1 m/s,
92.4 %