«Man tikai nedaudz vajadzēja pielabot plīts virsmu, tāpēc avīzē atradu sludinājumu, kurā savus pakalpojumus piedāvā krāšņu mūrnieks, un droši viņam zvanīju. Pēc laika ieradās divi vīrieši, lai novērtu plīts stāvokli. Viens, tā sauktais priekšnieks, pēc tam aizgāja, bet otrs nekavējoties ķērās pie darba, piebilstot vēl, ka cepeškrāsns man plītī nepareizi iemūrēta, tāpēc jāpārtaisa. Es neiebildu – kas jādara, jādara! Kad prasīju, cik tad man būs jāmaksā, meistars noteica, ka nezinot – tas esot jāprasa priekšniekam. Vakarpusē, kad darbi bija pabeigti, ieradās priekšnieks, Rihards vārdā, un paprasīja man 50 latus – par materiāliem un darbu. Samaksāju, protams. Kad meistari mēģināja plīti iekurt, dūmi nāca laukā pa visiem stūriem, bet viņi mierināja, ka tas jau tikai tvaiks un uztraukties nevajag – viss būšot kārtībā. Bet nākamajā dienā nebija vis kārtībā: iekurināju plīti, un atkal dūmiem pilna māja. Piezvanīju Rihardam, viņš atbrauca, paskatījās plīti, kaut ko padarīja un atkal mani sāka mierināt, ka visam jābūt kārtībā… Par to, ka viņš tik ātri atbrauca, turklāt vēl brīvdienā, iedevu desmit latus. Tāds sirsnīgs kungs izskatījās! Bet problēma tā arī netika atrisināta – dūmi kā nāca istabā, tā nāk vēl joprojām. Uz maniem telefonzvaniem krāšņu mūrnieks, kas tik ļoti reklamēja savus pakalpojumus, vairs neatbild, un tagad dažbrīd tiešām jūtos kā dūmos kūpināta šprotīte…» savā rūgtajā pieredzē dalās Astra Kitija Dudare.
Sākumā kundze domājusi, ka mūrnieki ir no oficiālas firmas, taču papīrus paprasīt nav iedomājusies, arī nekādu vienošanos par garantiju nav parakstījusi un samaksājot čeku pretī nav nedz prasījusi, nedz saņēmusi. Un tagad viņai nav no kā prasīt atbildību par nekvalitatīvi veikto darbu. A.K.Dudare apzinās, ka viņa samaksāto naudu atpakaļ neatgūs un plīti atkal nāksies pārmūrēt, taču cer, ka viņas pieredze vismaz kādu jelgavnieku pasargās no līdzīgu kļūdu pieļaušanas.
«Šajā gadījumā patērētāju pārkāpums robežojas ar nelegālo biznesu, no kura cieš patērētājs, un diemžēl šīs patērētājas situācijā vairs nevar palīdzēt,» iepazīstoties ar A.K.Dudares pieredzi, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane, iedzīvotājus aicinot beidzot saprast, ka arī viņi ir atbildīgi par to, vai tiek izsniegts pirkumu apliecinošs dokuments. Par jebkuru pakalpojumu ir jāprasa čeks, pretējā gadījumā patērētājs gan sev laupa jebkādas patērētāja tiesības, gan arī piedalās nelegāla biznesa veicināšanā. «Tā ir arī patērētāja atbildība,» uzsver S.Gertmane.
Viņa skaidro, ka arī gadījumā, ja darbu veic privātpersona, kas saņem samaksu par savu darbu, tā ir privātpersona, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, iespējams, tas ir individuālais komersants, kuram arī ir jāmaksā nodokļi un jāizsniedz pirkumu apliecinošs dokuments. «Šis darījumu apliecinošais dokuments arī ir garantija, kas pēc tam patērētājam ļaus vērsties pie pakalpojuma sniedzēja ar pretenzijām un, ja strīdu neizdosies atrisināt, – tālāk PTAC,» uzsver S.Gertmane, piebilstot, ka līdzīgos gadījumos par cilvēkiem, kas nodarbojas ar nelegālu pakalpojumu sniegšanu, tādējādi nemaksā nodokļus un neizsniedz attiecīgus dokumentus, var informēt Valsts ieņēmumu dienestu.
Sagatavoja Sintija Čepanone