23.2 °C, 3 m/s, 62.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNepieprasīs nojaukt visas neatbilstoši noteikumiem uzslietās ēkas
Nepieprasīs nojaukt visas neatbilstoši noteikumiem uzslietās ēkas
31/07/2008

«Tā saucamajās augļudārzu teritorijās Jelgavā ir arī tādas ēkas, kuras uzbūvētas, ignorējot jebkādus noteikumus, un neatbilst nedz atļautajam augstumam, nedz arī ir drošas pēc būvnoteikumiem, tādējādi būtu nojaucamas. Taču daudz vairāk ir tādu ēku, kam nepieciešama vien pārbūve vai dokumentācijas sakārtošana,» atzīst Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts, šobrīd arī Būvvaldes vadītājas pienākumu izpildītājs Uldis Seržāns. Tiesa, arī viņš uzskata, ka augļudārzu teritoriju transformācija privātās apbūves teritorijās ir loģiska un neizbēgama.

Zanne Auziņa 

«Tā saucamajās augļudārzu teritorijās Jelgavā ir arī
tādas ēkas, kuras uzbūvētas, ignorējot jebkādus noteikumus, un
neatbilst nedz atļautajam augstumam, nedz arī ir drošas pēc
būvnoteikumiem, tādējādi būtu nojaucamas. Taču daudz vairāk ir tādu
ēku, kam nepieciešama vien pārbūve vai dokumentācijas sakārtošana,»
atzīst Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts, šobrīd arī Būvvaldes
vadītājas pienākumu izpildītājs Uldis Seržāns. Tiesa, arī viņš
uzskata, ka augļudārzu teritoriju transformācija privātās apbūves
teritorijās ir loģiska un neizbēgama.

 
«Augļudārzu teritorijas ir padomju laiku «produkts», kas mūsdienu
modernās sabiedrības ap­stākļos lemts iznīcībai – palūkojiet paši,
nekur Eiropā šādas dārziņu teritorijas ar nereti pilnīgi
neestētiskām, no dīvainiem materiāliem saslietām būdelēm nav
atrodamas – tādas saglabājušās vien bijušās Padomju Savienības
teritorijās. Mēs esam par sakoptu teritoriju, kas apbūvēta ar
drošām un vizuāli pievilcīgām ēkām labiekārtotos apstākļos – šā
brīža augļudārzu teritorijas daudzviet šīm prasībām neatbilst un
noteikti sagaidīs pārmaiņas,» stāsta U.Seržāns, apstiprinot, ka
augļudārzu teritorijās uzslietas arī tādas ēkas, kas neatbilst
nekādiem noteikumiem un, visticamāk, būs pakļautas nojaukšanai vai
pilnīgai pārbūvei. Taču lielākoties agrākie augļudārzi pakāpeniski
transformējas par nelielu dzīvojamo ēku rajoniem, kur pašvaldība
arī neliks šķēršļus cilvēku dzīvošanai. Tiesa, lai pārceltos uz
pastāvīgu dzīvi dārzā, cilvēkiem jāievēro daudz striktāki apbūves
noteikumi nekā tiem, kas privātmāju vēlas būvēt tam paredzētās
pilsētas savrupmāju teritorijās.
Pati galvenā problēma, kas šīs teritorijas liedz pārveidot par
savrupmāju teritorijām, ir jau minētā infrastruktūra – savulaik uz
dārziņiem ieplānotie un izbūvētie šaurie ceļi, komunikāciju
trūkums, zemesgabalu izmēri un tamlīdzīgas lietas neļauj mainīt
teritoriju pielietojumu. «Kaut arī mēs varam redzēt, ka augļudārzos
cita citai līdzās uzceltas krietnas mājas un cilvēki pārcēlušies uz
pastāvīgu dzīvi, vismaz tuvāko desmit gadu laikā šīs teritorijas tā
arī paliks par augļudārziem. Topošajā jaunajā pilsētas attīstības
plānā šīs zonas tiek iezīmētas kā vasarnīcu teritorijas, un
faktiski jau nosaukumā nolasāma pašvaldības nostāja. Lai arī ir
cilvēki, kas uzskata – apzīmējumam ir tikai formāla nozīme,
jāuzsver, ka gluži tā tas nav. Šo teritoriju galvenā vērtība ir to
zaļums un samazinātais apbūves blīvums, ko pilsēta vēlas arī
saglabāt. Tādēļ cilvēkiem jāapzinās, ka šeit atšķirībā no privātās
apbūves zonas ēka nedrīkst būt augstāka par pusotru stāvu,» uzsver
U.Seržāns. Savukārt, atbildot uz jautājumu, kas notiks ar tām
daudzajām ēkām, kas šobrīd augļudārzu teritorijās ir sabūvētas
divu, pat trīs stāvu augstumā, pilsētas galvenais arhitekts atbild:
«No vienas puses, mums ir jāseko, lai apbūve notiku, ievērojot
noteikumus, būtu saskaņota un īstenota pēc projekta, bet, ja
noteikumi ir pārkāpti, cilvēkam jāpiemēro sods un jāuzstāj uz ēkas
pārbūvēšanu vai pat nojaukšanu. Taču, no otras puses, varu teikt,
ka daudzas, arī lielās ēkas augļudārzu teritorijās patiesi būvētas
ar pašvaldības akceptu, tādēļ situācija nav vienkārša. Šī
saskaņošana gan lielākoties notikusi pirms vairākiem gadiem, kad,
visticamāk, augļudārzu teritoriju apbūves jautājumā pilsētai nav
bijusi tik strikta nostāja. Taču jebkurā gadījumā tā ir problēma,
ar kuru pamazām mums būs jātiek galā,» teic U.Seržāns. Viņš
piebilst, ka šobrīd Būvvalde fiksējusi vairākas ēkas, kuras
neatbilst būvniecības normatīvu un arhitektūras kritērijiem, un,
visticamāk, to saimniekiem pašvaldība uzdos ēkas pārbūvēt un daļēji
nojaukt. «Kaut arī augļudārzu teritorijās ir vairākas pārlieku
lielas ēkas, patiesi graujošā stāvoklī ir tikai dažas – tās tad arī
būs pakļautas nojaukšanai,» uzsver U.Seržāns, piebilstot, ka
pašvaldībā ir izveidota būvniecības darba grupa, kas izvērtē katru
nelikumīgās būvniecības gadījumu un atbilstoši pieņem arī lēmumu
par soda sankcijām un tālāko rīcību.
Vērtējot situāciju kopumā, pilsētas galvenais arhitekts uzsver: ir
labi, ka šajās teritorijās dzīvo cilvēki, kas izmanto klusumu un
citas zaļo teritoriju priekšrocības, taču tas jādara saprātīgi un
ievērojot noteikumus. Turklāt nevar arī uzteikt tos, kam dārziņā ir
gluži neestētiskas būves. «Ir arī augļudārzu teritorijās būdas,
patiesi no mistiskiem materiāliem saslietas, kas neatbilst nekādiem
priekšstatiem par būvi. To saimniekiem tāpat kā nelikumīgā
būvniecībā uzslieto ēku īpašniekiem ir jārēķinās ar iespēju saņemt
sodu un priekšrakstu par sava īpašuma sakopšanu. Cilvēkiem
jāsaprot, ka būvēt drīkst, taču saprātīgi un tā, lai ar to
neizposta tās priekšrocības, kas teritorijai ir – zaļa un skaista
apkārtne, klusums un harmonija.