«Tā saucamajās augļudārzu teritorijās Jelgavā ir arī tādas ēkas, kuras uzbūvētas, ignorējot jebkādus noteikumus, un neatbilst nedz atļautajam augstumam, nedz arī ir drošas pēc būvnoteikumiem, tādējādi būtu nojaucamas. Taču daudz vairāk ir tādu ēku, kam nepieciešama vien pārbūve vai dokumentācijas sakārtošana,» atzīst Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts, šobrīd arī Būvvaldes vadītājas pienākumu izpildītājs Uldis Seržāns. Tiesa, arī viņš uzskata, ka augļudārzu teritoriju transformācija privātās apbūves teritorijās ir loģiska un neizbēgama.
Zanne Auziņa
«Tā saucamajās augļudārzu teritorijās Jelgavā ir arī tādas ēkas, kuras uzbūvētas, ignorējot jebkādus noteikumus, un neatbilst nedz atļautajam augstumam, nedz arī ir drošas pēc būvnoteikumiem, tādējādi būtu nojaucamas. Taču daudz vairāk ir tādu ēku, kam nepieciešama vien pārbūve vai dokumentācijas sakārtošana,» atzīst Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts, šobrīd arī Būvvaldes vadītājas pienākumu izpildītājs Uldis Seržāns. Tiesa, arī viņš uzskata, ka augļudārzu teritoriju transformācija privātās apbūves teritorijās ir loģiska un neizbēgama. «Augļudārzu teritorijas ir padomju laiku «produkts», kas mūsdienu modernās sabiedrības apstākļos lemts iznīcībai – palūkojiet paši, nekur Eiropā šādas dārziņu teritorijas ar nereti pilnīgi neestētiskām, no dīvainiem materiāliem saslietām būdelēm nav atrodamas – tādas saglabājušās vien bijušās Padomju Savienības teritorijās. Mēs esam par sakoptu teritoriju, kas apbūvēta ar drošām un vizuāli pievilcīgām ēkām labiekārtotos apstākļos – šā brīža augļudārzu teritorijas daudzviet šīm prasībām neatbilst un noteikti sagaidīs pārmaiņas,» stāsta U.Seržāns, apstiprinot, ka augļudārzu teritorijās uzslietas arī tādas ēkas, kas neatbilst nekādiem noteikumiem un, visticamāk, būs pakļautas nojaukšanai vai pilnīgai pārbūvei. Taču lielākoties agrākie augļudārzi pakāpeniski transformējas par nelielu dzīvojamo ēku rajoniem, kur pašvaldība arī neliks šķēršļus cilvēku dzīvošanai. Tiesa, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi dārzā, cilvēkiem jāievēro daudz striktāki apbūves noteikumi nekā tiem, kas privātmāju vēlas būvēt tam paredzētās pilsētas savrupmāju teritorijās. Pati galvenā problēma, kas šīs teritorijas liedz pārveidot par savrupmāju teritorijām, ir jau minētā infrastruktūra – savulaik uz dārziņiem ieplānotie un izbūvētie šaurie ceļi, komunikāciju trūkums, zemesgabalu izmēri un tamlīdzīgas lietas neļauj mainīt teritoriju pielietojumu. «Kaut arī mēs varam redzēt, ka augļudārzos cita citai līdzās uzceltas krietnas mājas un cilvēki pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi, vismaz tuvāko desmit gadu laikā šīs teritorijas tā arī paliks par augļudārziem. Topošajā jaunajā pilsētas attīstības plānā šīs zonas tiek iezīmētas kā vasarnīcu teritorijas, un faktiski jau nosaukumā nolasāma pašvaldības nostāja. Lai arī ir cilvēki, kas uzskata – apzīmējumam ir tikai formāla nozīme, jāuzsver, ka gluži tā tas nav. Šo teritoriju galvenā vērtība ir to zaļums un samazinātais apbūves blīvums, ko pilsēta vēlas arī saglabāt. Tādēļ cilvēkiem jāapzinās, ka šeit atšķirībā no privātās apbūves zonas ēka nedrīkst būt augstāka par pusotru stāvu,» uzsver U.Seržāns. Savukārt, atbildot uz jautājumu, kas notiks ar tām daudzajām ēkām, kas šobrīd augļudārzu teritorijās ir sabūvētas divu, pat trīs stāvu augstumā, pilsētas galvenais arhitekts atbild: «No vienas puses, mums ir jāseko, lai apbūve notiku, ievērojot noteikumus, būtu saskaņota un īstenota pēc projekta, bet, ja noteikumi ir pārkāpti, cilvēkam jāpiemēro sods un jāuzstāj uz ēkas pārbūvēšanu vai pat nojaukšanu. Taču, no otras puses, varu teikt, ka daudzas, arī lielās ēkas augļudārzu teritorijās patiesi būvētas ar pašvaldības akceptu, tādēļ situācija nav vienkārša. Šī saskaņošana gan lielākoties notikusi pirms vairākiem gadiem, kad, visticamāk, augļudārzu teritoriju apbūves jautājumā pilsētai nav bijusi tik strikta nostāja. Taču jebkurā gadījumā tā ir problēma, ar kuru pamazām mums būs jātiek galā,» teic U.Seržāns. Viņš piebilst, ka šobrīd Būvvalde fiksējusi vairākas ēkas, kuras neatbilst būvniecības normatīvu un arhitektūras kritērijiem, un, visticamāk, to saimniekiem pašvaldība uzdos ēkas pārbūvēt un daļēji nojaukt. «Kaut arī augļudārzu teritorijās ir vairākas pārlieku lielas ēkas, patiesi graujošā stāvoklī ir tikai dažas – tās tad arī būs pakļautas nojaukšanai,» uzsver U.Seržāns, piebilstot, ka pašvaldībā ir izveidota būvniecības darba grupa, kas izvērtē katru nelikumīgās būvniecības gadījumu un atbilstoši pieņem arī lēmumu par soda sankcijām un tālāko rīcību. Vērtējot situāciju kopumā, pilsētas galvenais arhitekts uzsver: ir labi, ka šajās teritorijās dzīvo cilvēki, kas izmanto klusumu un citas zaļo teritoriju priekšrocības, taču tas jādara saprātīgi un ievērojot noteikumus. Turklāt nevar arī uzteikt tos, kam dārziņā ir gluži neestētiskas būves. «Ir arī augļudārzu teritorijās būdas, patiesi no mistiskiem materiāliem saslietas, kas neatbilst nekādiem priekšstatiem par būvi. To saimniekiem tāpat kā nelikumīgā būvniecībā uzslieto ēku īpašniekiem ir jārēķinās ar iespēju saņemt sodu un priekšrakstu par sava īpašuma sakopšanu. Cilvēkiem jāsaprot, ka būvēt drīkst, taču saprātīgi un tā, lai ar to neizposta tās priekšrocības, kas teritorijai ir – zaļa un skaista apkārtne, klusums un harmonija.
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %