Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, entuziasts liepājnieks Dzintars Jūra, apvienojot spēkus ar Pasaules Dabas fondu (PDF), uzsācis jūras glābšanas akciju «Spēks ir tīrā jūrā». Šodien, 10. augustā, entuziasts ar komandu viesojās Jelgavas pludmalē, lai no Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļa Ļevčenoka uzklausītu darbus, ko Jelgava paveikusi, lai Lielupe, kas plūst uz jūru, ir tīra, un nodotu viņam īpašu brīdinājuma zīmi – vēstījumu Lielupes piemēslotājiem –, kas drīzumā tiks uzstādīta pilsētas pludmalē.
Ritma Gaidamoviča
Pētījumi rāda, ka Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairākus desmitus tūkstošus kvadrātkilometrus lielas mirušās zonas. «Lai situāciju labotu, ir jārīkojas šodien un man nepieciešams ikviena Latvijas iedzīvotāja atbalsts. Kaut arī Jelgava neatrodas jūras krastā, tomēr jelgavnieki katru dienu sūta vēstījumus uz Baltijas jūru ar Lielupes starpniecību,» norāda Dz.Jūra.
V.Ļevčenoks akcijas organizatoriem uzsvēra, ka visi Jelgavas pilsētas infrastruktūras sakārtošanas projekti ir vērsti arī uz vides saudzēšanu. Piemēram, veidojot Lielupes promenādi un pilsētas pludmali, tika iztīrīta Lielupes gultne. «Šobrīd notiek ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstības projekts, kas uzlabos ūdens kvalitāti. Rekonstruējot ielas, obligāti tiek iekārtoti veloceliņi,» stāsta V.Ļevčenoks.
Viņš klātesošos iepazīstināja ar vēl citiem paveiktajiem darbiem, lai Lielupē, kura plūst uz Baltijas jūru, nonāk nepiesārņots ūdens. Mēra vietnieks minēja pārmaiņas Lielupes labajā krastā, kur pirms četriem gadiem vēl no Jelgavas cukurfabrikas uz upi plūda daļēji attīrīts ūdens, bet šodien atrodas skaisti iekārtota promenāde un oficiāla peldvieta. Te regulāri tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte, un tā ir augstā līmenī. Pirms pieciem gadiem Jelgavā izbūvētas jaunas ūdens attīrīšanas ietaises, kas strādā kvalitatīvi. Rekonstruējot pilsētas ielas, izbūvētas modernas lietus ūdens attīrīšanas sistēmas. Arī ūdens, kas nāk no jumtiem, notekcaurulēm, tiek tajās attīrīts un tikai tad tas nonāk upē. Šobrīd tiek būvēta lietus ūdens attīrīšanas sistēma Loka maģistrālē, kas gādās par ūdens attīrīšanu Pārlielupē un RAF masīvā.
Dz.Jūra stāsta, ka, analizējot Baltijas jūras galvenās problēmas un mirušo zonu cēloņus, secināts, ka 30 procentus sauszemes piesārņojuma rada mājsaimniecību notekūdeņi un tajos esošie fosfāti, taču gandrīz 70 procenti piesārņojuma rodas zemes apsaimniekošanas procesā. Šogad Latvijas valdība pieņem būtiskus lēmumus, kas noteiks kopējo lauksaimniecības politiku līdz 2020. gadam. Tādēļ Dz.Jūra aicina ikvienu apmeklēt viņa mājas lapu www.pdf.lv/dzintars un parakstīt petīciju, tādējādi iesaistoties Baltijas jūras glābšanā. Dzintars šovasar plāno savākt vairākus tūkstošus parakstu, lai aicinātu valdības pārstāvjus pieņemt lēmumus par ilgtspējīgu un atbildīgu zemes apsaimniekošanu.
«Lai arī Latvijā pēdējos gados aizvien labāk tiek attīrīti notekūdeņi, veikalos vairs nevar nopirkt veļas pulverus, kas satur daudz fosfātu, tiek veiktas atsevišķas izglītības aktivitātes, tas vēl aizvien nav spējis glābt jūru. Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, ir nepieciešams rīkoties atbildīgi un pieņemt lēmumus, kas gadu no gada ir atlikti. Mēs ceram uz valstsvīru atbalstu. Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē,» uzsver Ingus Purgalis, PDF jūras un saldūdens programmas vadītājs.
Foto: Anna Būmane
28.2 °C,
3.9 m/s,
57.8 % 
28.2 °C,
3.9 m/s,
57.8 %