Pilsētā

Pirms 10 gadiem – 2007. gada vasarā – ar mērķi samazināt agresīvo autovadītāju skaitu uz Latvijas ceļiem parādījās pirmie netrafarētie ceļu policijas transportlīdzekļi – «Subaru Impreza». Šobrīd netrafarēto policijas automašīnu skaits ir krietni palielinājies – policija šogad vien tikusi pie 40 jauniem auto. Jelgavā satiksmes drošību uzrauga ar trim netrafarētām automašīnām.

«Speciāls pētījums gan nav veikts, tomēr uzskatu, ka ceļu
satiksmes kultūra kā Jelgavā, tā Latvijā ir uzlabojusies.
Jāatceras, ka bija treknie gadi, kad satiksmē piedalījās daudz
jaunu jaudīgu automašīnu un to vadītāju pienākums bija izrādīties
ar šiem braucamrīkiem, regulāri ignorējot un pārkāpjot ceļu
satiksmes noteikumus. Tad sekoja krīze, kas arī ietekmēja satiksmes
drošību: mazāk jaunu automašīnu un lielāka cieņa pret naudassodiem
par noteikumu pārkāpšanu. Uzskatu, ka šobrīd valstī finansiālā
situācija kļūst labāka, tādēļ tieši laikā ir netrafarētās policijas
automašīnas, kas uzlabo satiksmes drošību,» norāda Valsts policijas
Zemgales reģiona Kārtības policijas biroja priekšnieks Kaspars
Rekscs.

Kā liecina Valsts policijas statistika, salīdzinājumā ar
iepriekšējiem gadiem situācija uz ceļiem Latvijā pamazām uzlabojas:
bojāgājušo skaits ir samazinājies par 20 procentiem, piemēram,
šogad ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējis 91 cilvēks,
savukārt pērn laika posmā līdz septembra vidum avārijās uz ceļiem
gājuši bojā 110 cilvēki, bet 2015. gadā – 121. Apkopotie dati par
Jelgavu, Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu norāda, ka īpaši
traģisks uz iepriekšējo gadu fona bijis 2016. gads, kurā bija gan
visvairāk cietušo – 216 –, gan bojāgājušo – 12. 2014. gadā
reģistrēti 177 cietušie un deviņi bojāgājušie, bet 2015. gadā – 168
cietušie un četri bojāgājušie.

Šobrīd pilsētā papildus trafarētajām policijas automašīnām par
satiksmes drošību rūpējas trīs netrafarētās – «Subaru Impreza»,
«Opel Insignia» un «Škoda Superb». Pret inspektoriem, kuri strādā
ar šīm automašīnām, ir paaugstinātas prasības. «Šie darbinieki ir
pieredzējušāki un sagatavoti dažādām situācijām, jo viņiem īsā
laika posmā jāizvērtē situācija ne tikai no likumiskā, bet arī
cilvēciskā viedokļa, un tas nav mazsvarīgi. Arī autovadītāji
novērtē šo darbinieku profesionalitāti, tādēļ pārsūdzību skaits pēc
pārkāpumiem ir ļoti neliels,» norāda K.Rekscs. Pēdējo trīs mēnešu
laikā ar šīm automašīnām strādājošie inspektori sastādījuši vairāk
nekā 1400 pārkāpuma protokolu.

Lai iepazītos ar netrafarēto policijas automašīnu darba ikdienu,
laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» kopā ar dežurējošajiem inspektoriem
pavadīja apmēram 10 stundas. Šajā laikā tika uzraudzīta satiksmes
drošība gan pilsētas teritorijā, gan ārpus tās un kopumā sastādīti
13 pārkāpuma protokoli, tajā skaitā arī par rupjiem ceļu satiksmes
drošības noteikumu pārkāpumiem – krustojuma šķērsošanu pie sarkanās
gaismas, gājēja nepalaišanu uz gājēju pārejas, atļautā braukšanas
ātruma pārsniegšanu.

Policijas inspektori sarunā atklāja arī vairākus interesantus
faktus. Piemēram, atjaunotajā Atmodas ielā šobrīd braucēji krietni
mazāk pārsniedz ātrumu nekā pirms tam, pārvietojoties pa bedraino
asfaltu. Turklāt jāuzsver, ka līdz ar jauna asfalta ieklāšanu
pazudusi ceļa zīme, kas daļu ielas ļāva mērot, braucot ar ātrumu 70
kilometri stundā. Tāpat joprojām gados jauni autovadītāji otrdienu
vakaros mēdzot savā starpā sacensties dragreisā, kas notiek netālu
no Kaigu kūdras purva, bet kopumā agresīvo braucēju skaits mūsu
pilsētā ir samazinājies. Šobrīd visbiežāk viņi savu spēju
demonstrēšanai izvēlas dzelzceļa stacijas rotācijas apli, kuru
izbrauc sānslīdē. Jāpiebilst, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā
agresīva braukšana tiek definēta kā vairāku cits citam sekojošu
pārkāpumu kopums, kas rada bīstamību ceļu satiksmē, tādēļ pat šādos
gadījumos ir grūti pārgalvīgajam braucējam piemērot tieši šo
pārkāpumu. Inspektori stāsta, ka Tukumā ar šo problēmu cīnās,
iestrādājot normas pašvaldības saistošajos noteikumos. Policisti
arī atzīst, ka rīta stundās lielākā daļa autovadītāju pārkāpj
atļauto ātrumu – tiesa, ātrāk par atļauto pārvietojas visa
automašīnu plūsma, tādēļ neefektīvi būtu apturēt kādu konkrētu
autovadītāju. Rīta stundās vidējais braukšanas ātrums Lielajā ielā
var sasniegt pat 63–70 kilometrus stundā, taču blīvā satiksmē
netrafarēto policijas automašīnu darbība ir apgrūtināta, jo jāņem
vērā visu satiksmē iesaistīto autovadītāju drošība.

Gandrīz visi apturētie autovadītāji, neraugoties uz to, ka
sodīti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, «Jelgavas Vēstnesim»
pauda, ka netrafarēto automašīnu lomu ceļu satiksmes drošībā vērtē
pozitīvi, tāpat visi sodītie autovadītāji atzina savu vainu.

Maldīgs ir priekšstats, ka policisti vienmēr piespriež
naudassodu – šoreiz vairāki autovadītāji tika gan pie mutiskiem,
gan rakstiskiem brīdinājumiem, turklāt, atzīstot savu vainu,
šoferiem piespriests minimālais naudassods.

Netrafarētās policijas automašīnas ir aprīkotas ar
augstas izšķirtspējas videonovērošanas kamerām, kurās fiksēto
videoformātā var nodemonstrēt noteikumu pārkāpējam. Šoreiz šāda
iespēja nebija jāizmanto – sarkanā «Volkswagen» vadītājs Jānis
Griblo no Dobeles savu pārkāpumu atzina. Viņš Dobeles šosejas un 4.
līnijas krustojumu šķērsoja pie sarkanās gaismas, kas ir rupjš ceļu
satiksmes noteikumu pārkāpums. «Steidzos mājās no slimnīcas. Braucu
ar apmēram 55 kilometriem stundā un nezināju, ko darīt, – apstāties
vai braukt tālāk. Izlēmu braukt, jo nevēlējos strauji bremzēt,» tā
autovadītājs. Viņam ar šo automašīnu šis ir tikai otrais pārkāpums
pēdējo piecu gadu laikā. «Esmu vainīgs – otrreiz padomāšu, vai tā
darīt. Šajā gadījumā nekādu pretenziju pret policiju nav.»
Autovadītājs par izdarīto pārkāpumu tika pie četriem soda punktiem
un 30 eiro naudassoda, kas ir minimālais paredzētais sods par šādu
pārkāpumu.

Netrafarēto policijas automašīnu galvenais uzdevums ir
apturēt agresīvos un pārlieku ātros autovadītājus, tomēr šīs
ekipāžas iesaistās arī Valsts policijas organizētajos reidos. Tā 4.
oktobrī pastiprināti tika pārbaudīts automašīnu riepu protektors
gan kravas transportam, gan vieglajām automašīnām. Rezultāti
iepriecina – no astoņām pārbaudītajām automašīnām neatbilstošs
protektors fiksēts tikai vienai – jelgavnieka Jāņa Dzerkaļa
automašīnai. «Vēl vakar iedomājos, ka vajadzētu nomainīt priekšējās
riepas, taču to neizdarīju. Neesmu ļaunprātīgs pārkāpējs – tas man
šogad ir pirmais pārkāpums. Zināju arī par gaidāmajām pārbaudēm.
Gadās arī tā,» savu pārkāpumu atzīst jelgavnieks.

Mobilā lietotne «Waze», kurā autovadītāji var atzīmēt
ceļu satiksmes negadījumus, sastrēgumus, bīstamus šķēršļus un pat
bedres, ir labi pazīstama arī inspektoriem – tā tiek lietota gan
personīgajos viedtālruņos, gan netrafarētās policijas automašīnas
borta datorā, kurā ir vairākas noderīgas funkcijas. «Protams,
zinām, ka autovadītāji arī policistus regulāri atzīmē, tādējādi
brīdinot citus par mūsu aptuveno atrašanās vietu. No vienas puses,
tas disciplinē citus autovadītājus, jo viņi brauc lēnāk un
uzmanīgāk, taču, no otras puses, šo informāciju redz un izmanto arī
automašīnu zagļi un dzērājšoferi,» vērtē Satiksmes uzraudzības
rotas jaunākais inspektors Igo Kokins. Jāpiebilst, ka autovadītāji
aktīvāk policistus atzīmē ārpus apdzīvotām vietām, par ko
pārliecinājās arī «Jelgavas Vēstnesis», patrulējot uz
Rīgas–Liepājas šosejas.

Ne vienmēr netrafarētās policijas automašīnas būs
kustībā – tieši stāvot starp iedzīvotāju novietotajām automašīnām,
tās ir mazāk pamanāmas. Šoreiz pārkāpumu – gājēja nepalaišanu uz
gājēju pārejas – izdarījis pensionārs Ēriks Pempers, kurš sākumā
savu vainu nevēlējās atzīt. «Es vienkārši nepievērsu uzmanību. Ja
cilvēks ir tikko uzkāpis uz gājēju pārejas un ir vairākas
braukšanas joslas vienā virzienā, tad kāpēc man ir jāapstājas?! Ja
ir viena josla, tad es saprotu. Man likās, ka gājējs vēl ir tālu,»
tā 77 gadus vecais jelgavnieks. Par šo pārkāpumu pensionāram
piemērots minimālais naudassods – 15 eiro; maksimālais naudassods
par šādu pārkāpumu ir 70 eiro.

«Izbraucu no krustojuma un domās jau biju ārpus
pilsētas, jo zīme ir pēc 100 metriem,» savu pārkāpumu skaidro
tālbraucējs Vadims no Ukrainas, kuram pilsētā tika fiksēts
braukšanas ātrums 69 kilometri stundā. Viņš par tālbraucēju strādā
jau vairāk nekā 20 gadu, turklāt pēdējais ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpums fiksēts pirms vairākiem gadiem Vācijā, kur Vadims tika
sodīts par smagās automašīnas nepareizu novietošanu. «Kopumā
Latvijā ir laba auto vadīšanas kultūra – to nevar salīdzināt,
piemēram, ar Armēniju, Kazahstānu vai Gruziju, jo tur šoferīši
brauc kā Indijā – ceļa zīmes neievēro, jo braukšana notiek tikai
pēc viņiem zināmiem likumiem. Arī Krievijā autovadītāji ir ļoti
nepieklājīgi – nedod ceļu un kopumā uzvedas ļoti rupji. Esmu
redzējis neskaitāmus kautiņus, pašam gan, paldies Dievam, tādi nav
gadījušies,» bagātajā pieredzē dalās tālbraucējs.

«Protams, ka atzīstu savu pārkāpumu. Ar motociklu grūti
nepārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, jo ar baiku ir sarežģīti
iekļauties satiksmē, ja brauc pēc noteikumiem,» savu pārkāpumu
komentē jelgavnieks Elvijs Vītiņš, kura vadītais «Kawasaki»
motocikls pa Lielo ielu vienu brīdi traucās ar ātrumu vairāk nekā
80 kilometri stundā. Kaut arī motocikla vadītājam nāksies maksāt 80
eiro lielu naudassodu, viņš uzskata, ka netrafarētās policijas
automašīnas ir nepieciešamas satiksmes drošības uzlabošanā:
«Domāju, ka šādas policijas automašīnas ir nepieciešamas, jo mums
ir daudz autovadītāju, kuri izdara krietni smagākus pārkāpumus nekā
ātruma pārsniegšana. Īpaši uztrauc šoferi, kuri brauc
nepārliecināti un regulāri rada avārijas situācijas. Labāk lai
brauc agresīvi, bet droši, nevis tramīgi. Pie stūres jābūt
pārliecinātam!»

Foto: Austris Auziņš un no Zemgales Plānošanas reģiona
arhīva