Pilsētā

Nedēļas nogalē publiskajā telpā parādījās informācija par iespējamām problēmām saistībā ar «Swedbank». Ņemot vērā neseno pieredzi ar Latvijas Krājbanku, kurā pašvaldības iestādes un uzņēmumi pazaudēja teju miljonu latu, uztvēru šos signālus ar vislielāko nopietnību.

Nedēļas nogalē publiskajā telpā parādījās informācija
par iespējamām problēmām saistībā ar «Swedbank». Ņemot vērā neseno
pieredzi ar Latvijas Krājbanku, kurā pašvaldības iestādes un
uzņēmumi pazaudēja teju miljonu latu, uztvēru šos signālus ar
vislielāko nopietnību.

Lai noskaidrotu detaļas, telefoniski vērsos pie finanšu ministra
Andra Vilka, lūdzot skaidrot situāciju, uz ko diemžēl saņēmu samērā
nepārliecinošu atbildi, proti, ministrs pats neko paskaidrot
nevarēja, viņa vienīgā informācija bija no ziņām internetā. Tajā
brīdī tas nebija pietiekami, lai justos droši. Pēc brīža saņēmu arī
«Swedbank» vadītāja Māra Mančinska zvanu, kurš norādīja, ka bankai
neesot finanšu problēmas. Tomēr satraukumu tas nemazināja, jo dienu
pirms «Krājbankas» kraha tās vadītājs Ivars Priedīts lielākajiem
noguldītājiem, tostarp maestro Raimondam Paulam, tieši tāpat
apgalvoja, ka bažām nav pamata. Tādēļ uzskatīju par savu pienākumu
rīkoties pilsētas iedzīvotāju interesēs un lūdzu Finanšu nodaļas
atbildīgajiem darbiniekiem pārskaitīt «Swedbank» kontā esošos 134
tūkstošus latu uz citiem pašvaldības kontiem. Galvenokārt šī nauda
bija iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.

Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd valstī nav neviena likuma, kas
aizsargātu pašvaldību noguldījumus komercbankās. Privātpersonas un
uzņēmumi vismaz var pretendēt uz garantētajām izmaksām 70 tūkstošu
latu apmērā, bet pašvaldībām banku kraha gadījumā no likumdošanas
viedokļa nekas netiek garantēts. Lai risinātu šo problēmu, Zaļo un
zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie valdošās
koalīcijas pārstāvjiem ar ierosinājumu noteikt zināmas garantijas
arī pašvaldībām, tomēr šis priekšlikums tika noraidīts. Tādēļ ar
Lielo pilsētu asociācijas starpniecību aicināsim Finanšu ministriju
vēlreiz pievērsties šim jautājumam, lai aizsargātu ne tikai valsts,
bet arī pašvaldību intereses. Arī banku uzraugošajām institūcijām
un pašām komerciestādēm būtu daudz nopietnāk jāizvērtē sava rīcība
šādās situācijās, uzņemoties atbildību par tiem cilvēkiem, kuri,
saņemot sociālo palīdzību, ir tiešā veidā atkarīgi no pašvaldības
budžeta.

Andris Rāviņš, Jelgavas
pilsētas domes priekšsēdētājs

Foto: Ivars Veiliņš