Nedēļas nogalē publiskajā telpā parādījās informācija par iespējamām problēmām saistībā ar «Swedbank». Ņemot vērā neseno pieredzi ar Latvijas Krājbanku, kurā pašvaldības iestādes un uzņēmumi pazaudēja teju miljonu latu, uztvēru šos signālus ar vislielāko nopietnību.
Lai noskaidrotu detaļas, telefoniski vērsos pie finanšu ministra Andra Vilka, lūdzot skaidrot situāciju, uz ko diemžēl saņēmu samērā nepārliecinošu atbildi, proti, ministrs pats neko paskaidrot nevarēja, viņa vienīgā informācija bija no ziņām internetā. Tajā brīdī tas nebija pietiekami, lai justos droši. Pēc brīža saņēmu arī «Swedbank» vadītāja Māra Mančinska zvanu, kurš norādīja, ka bankai neesot finanšu problēmas. Tomēr satraukumu tas nemazināja, jo dienu pirms «Krājbankas» kraha tās vadītājs Ivars Priedīts lielākajiem noguldītājiem, tostarp maestro Raimondam Paulam, tieši tāpat apgalvoja, ka bažām nav pamata. Tādēļ uzskatīju par savu pienākumu rīkoties pilsētas iedzīvotāju interesēs un lūdzu Finanšu nodaļas atbildīgajiem darbiniekiem pārskaitīt «Swedbank» kontā esošos 134 tūkstošus latu uz citiem pašvaldības kontiem. Galvenokārt šī nauda bija iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.
Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd valstī nav neviena likuma, kas aizsargātu pašvaldību noguldījumus komercbankās. Privātpersonas un uzņēmumi vismaz var pretendēt uz garantētajām izmaksām 70 tūkstošu latu apmērā, bet pašvaldībām banku kraha gadījumā no likumdošanas viedokļa nekas netiek garantēts. Lai risinātu šo problēmu, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie valdošās koalīcijas pārstāvjiem ar ierosinājumu noteikt zināmas garantijas arī pašvaldībām, tomēr šis priekšlikums tika noraidīts. Tādēļ ar Lielo pilsētu asociācijas starpniecību aicināsim Finanšu ministriju vēlreiz pievērsties šim jautājumam, lai aizsargātu ne tikai valsts, bet arī pašvaldību intereses. Arī banku uzraugošajām institūcijām un pašām komerciestādēm būtu daudz nopietnāk jāizvērtē sava rīcība šādās situācijās, uzņemoties atbildību par tiem cilvēkiem, kuri, saņemot sociālo palīdzību, ir tiešā veidā atkarīgi no pašvaldības budžeta.
Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs
Foto: Ivars Veiliņš