21.7 °C, 1.7 m/s, 66.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Nevaram teikt, ka šobrīd Jelgavā būtu būvniecības bums»
«Nevaram teikt, ka šobrīd Jelgavā būtu būvniecības bums»
13/04/2018

«Pēc Zolitūdes traģēdijas tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kas būtiski ierobežoja iedzīvotāju iespējas par samērīgām izmaksām savu īpašumu pieslēgt ūdensvadam vai veikt labiekārtošanas darbus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Šobrīd ir panākts risinājums, kā šādus darbus veikt atvieglotā kārtībā,» skaidro Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, uzsverot, ka līdz 2021. gadam jauni pilsētas ūdens un saimnieciskās kanalizācijas tīkli tiks izbūvēti aptuveni 60 kilometru garumā, nodrošinot iespēju centralizētajām komunikācijām pieslēgt gandrīz visus pilsētas aglomerācijā esošos īpašumus.

Sarunā ar J.Strodu – plašāk par šogad pilsētā plānotajiem
darbiem un to, kādēļ ideja par atkritumu depozīta sistēmu būtu
rūpīgi jāapsver, pirms izšķiramies par tās
ieviešanu.  

2016. gadā tika pieņemts Ūdensapgādes pakalpojumu
likums, paredzot, ka līdz 2020. gadam visiem pakalpojuma
lietotājiem par privātajiem līdzekļiem uz sava zemesgabala robežas
jāizbūvē skat­akas, kurās pakalpojuma sniedzējs – Jelgavas gadījumā
SIA «Jelgavas ūdens» – uzstādīs ūdensskaitītājus. Kā šī likuma
norma tiks realizēta mūsu pilsētā?

Likumā ietvertā norma savā būtībā ir pareiza, lai sakārtotu
attiecības starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju, tomēr
apzināmies, ka to realizēt šobrīd nebūs iespējams, jo katras šādas
akas izbūve ēkas īpašniekam varētu izmaksāt aptuveni 1000 eiro. Tas
būtu pārāk liels slogs iedzīvotājiem. Ministru kabineta noteikumi
«Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un
lietošanu» paredz iespēju uzņēmumam, kurš sniedz ūdensapgādes
pakalpojumu, atteikties no šīs normas pielietošanas, ja skaitītājs
atrodas ar pakalpojuma sniedzēju saskaņotā un pieejamā vietā.

Šīs likuma normas piemērošana varētu sadārdzināt arī jauno
pieslēgumu izbūvi. Tuvāko trīs gadu laikā tiks izbūvēti aptuveni 60
kilometri centralizēto ūdens un saimnieciskās kanalizācijas tīklu
ielās, kur to līdz šim nebija. Vēlamies, lai cilvēki izmanto šo
iespēju, tādēļ darīsim visu, lai atvieglotu birokrātiskās
procedūras šo pieslēgumu izbūvei.

Kāda šobrīd ir iedzīvotāju interese par iespēju pieslēgt
īpašumu centralizētajām komunikācijām?

Projektējot jaunos tīklus, darba uzdevumā tika iekļauta prasība
ar zemes īpašniekiem saskaņot potenciālās pieslēguma vietas.
Lielākā daļa īpašnieku to ir izdarījuši. Atsevišķās vietās esam
veikuši izmaiņas, projektā iekļaujot papildu darbus, lai pēc
iedzīvotāju lūguma nodrošinātu iespēju pieslēgt arī tos īpašumus,
kuriem sākotnēji šāda iespēja netika paredzēta. Tas galvenokārt
attiecas uz dažādiem ielu atzariem. To, cik aktīvi iedzīvotāji
pieslēgsies centralizētajām komunikācijām, ir grūti prognozēt,
tomēr mūsu pienākums ir šādu iespēju nodrošināt.

Ziemas periodā mainīgajos laikapstākļos samērā bieži
notika ūdensvada avārijas vēl padomju laikā būvētajos tīklos. Vai
līdztekus jauno tīklu izbūvei tiek domāts arī par savu laiku
nokalpojušās infrastruktūras atjaunošanu?

Savu laiku nokalpojušo ūdensvadu nomaiņas izdevumiem jābūt
iekļautiem tarifā kā amortizācijas izdevumiem. Līdz šim uzņēmuma
«Jelgavas ūdens» prioritāte bijusi jauno tīklu izbūve, lai
nodrošinātu iespēju pakalpojumu izmantot visiem jelgavniekiem,
tāpat veikti būtiski ieguldījumi ūdens sagatavošanas stacijas
izbūvē un maģistrālo tīklu nomaiņā vietās, kur tiek veikta ielu
rekonstrukcija. Šiem darbiem bija iespējams piesaistīt ES
līdzfinansējumu. Diemžēl veco trašu atjaunošanai līdz­finansējums
nav pieejams. Šajā ziņā jāņem vērā arī tas, ka ūdens tarifs nav
pārskatīts jau desmit gadu, bet kopš tā laika inflācija valstī ir
bijusi apmēram 20 procenti. Tādās vietās kā Meiju ceļš un Satiksmes
iela, kur notikušas vairākas komunikāciju avārijas, nepieciešama
tīklu rekonstrukcija, tomēr jārēķinās, ka tas varētu atsaukties uz
pakalpojuma tarifu.

Valsts līmenī tiek diskutēts par depozītmaksas ieviešanu
tarai, iegādājoties dzērienus plastmasas, stikla vai skārda
iepakojumā, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, kur pēc tam taru
iespējams nodot un atgūt depozītmaksājumu. Kāda ir pilsētas nostāja
šajā jautājumā, ņemot vērā, ka līdz šim pietiekami daudz līdzekļu
ieguldīts atkritumu šķirošanas sistēmas izveidē?

Jelgavā jau vairākus gadus samērā veiksmīgi strādā atkritumu
šķirošanas sistēma gan ar specializēto konteineru, gan atkritumu
šķirošanas laukumu starpniecību. Pie daudzdzīvokļu ēkām jau šobrīd
ir iespēja šķirot stikla, PET un kartona atkritumus, bet
vienģimenes privātmājas, kuras noslēgušas līgumu par atkritumu
savākšanu, bez papildu maksas var pasūtīt atsevišķu konteineru
stikla atkritumiem. Tuvāko mēnešu laikā tie, kuri vēlēsies, varēs
pasūtīt arī speciālu konteineru PET un kartonam. Ja no šīs sistēmas
tiks izņemta stikla un PET tara, atkritumu apsaimniekošanas
izdevumi visdrīzāk sadārdzināsies, tādēļ pirms depozīta sistēmas
ieviešanas būtu nepieciešams detalizēts ekonomiskais aprēķins, kas
un par ko maksās. Nebūtu pareizi, ja iedzīvotājiem par iepakojumu
būtu jāsamaksā vairāk, nekā viņi saņemtu atpakaļ, nododot šo stikla
vai PET pudeli. Jārēķinās arī ar to, ka parasti, lai motivētu
iedzīvotājus iesaistīties, depozīta maksa par iepakojumu ir
lielāka, nekā faktiski maksā iepakojums. Mūsu cilvēki ir izdomas
bagāti, piemēram, deviņdesmitajos gados bija uzņēmīgi iedzīvotāji,
kuri ražotnē ārzemēs pasūtīja jaunas stikla pudeles un veda tās
nodot šeit par lielāku samaksu. Arī ar šādiem riskiem
jārēķinās.

Šogad tika pieņemti jauni saistošie noteikumi, lai
iedzīvotājus motivētu aktīvāk iesaistīties savas daudzdzīvokļu ēkas
pagalma labiekārtošanā. Ko jūs sagaidāt no šīs iniciatīvas, un kas
būtu vērtējams kā labs rezultāts?

Iniciatīvas mērķis ir veicināt iedzīvotājos saimnieka apziņu,
lai viņi uzņemtos atbildību par savu īpašumu. Faktiski arī
daudzdzīvokļu ēka ar tai piegulošo funkcionālo teritoriju ir
privātmāja – tikai ar daudziem īpašniekiem. Ņemot vērā, ka šajā
gadījumā jāpanāk vienošanās starp vairākiem īpašniekiem, pašvaldība
piedāvā līdzfinansējumu līdz pat 50 procentiem kopējām projekta
izmaksām, nepārsniedzot 10 tūkstošus eiro vienai mājai, kā arī
projekta sadaļā, kas attiecas uz iebrauktuves atjaunošanu, kuru
izmanto vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, saņemt līdz pat 80
procentiem lielu atbalstu.

Iedzīvotāju pieteikumi tiek gaidīti līdz 28. maijam. Šobrīd ir
iesniegti divi projekti, bet plānojam, ka kopumā šogad varētu tikt
realizēti 5–6 projekti. Ja iedzīvotāju interese un vēlme
labiekārtot savai mājai piegulošo teritoriju būs lielāka nekā
pieejamais līdzfinansējums, esam gatavi pārskatīt programmas kopējo
finansējumu.

Šogad tiks uzsākta Loka maģistrāles rekonstrukcija, un
tas ir lielākais ceļu infrastruktūras projekts pilsētā pēdējos
gados – plānotās izmaksas sasniedz 20 miljonus eiro. Kādi darbi
paredzēti šajā projektā, un kā šī projekta realizācija varētu
mainīt jelgavnieku ikdienu?

Loka maģistrāles rekonstrukcija visā garumā – no Kalnciema ceļa
līdz pilsētas robežai – ir līdz šim lielākais pilsētas
infrastruktūras attīstības projekts. Divu gadu laikā paredzēts
rekonstruēt ielu septiņu kilometru garumā, tostarp gaisa pārvadu
pār dzelzceļu, izbūvējot piecus rotācijas apļus, atsevišķu
veloceliņu posmā no Kalnciema ceļa līdz Rīgas ielai, stāvvietas, kā
arī citu nepieciešamo infrastruktūru.

Projektā kā izslēdzamie darbi gadījumā, ja būvdarbu izmaksas būs
lielākas par plānoto, tika iekļauti arī vairāki apbraucamo ceļu
posmi tādās ielās kā Vecais ceļš, Bērzu ceļš, Pumpura iela un
Strautu ceļš. Šobrīd tiek vērtēti uzņēmēju iesniegtie piedāvājumi,
no kuriem lētākajā plānotās izmaksas pārsniedz par 2 miljoniem
eiro, bet dārgākie piedāvājumi – līdz pat 9 miljoniem eiro.

Kādas ir ieceres attiecībā uz tām pilsētas ielām, kuras
neatbilst kritērijiem, lai to rekonstrukcijai piesaistītu ES
līdzfinansējumu?

Ja mēs pārskatāmā periodā vēlamies noasfaltēt pilsētas ielas,
kurām šobrīd ir grants segums vai vispār nav seguma – un tādu
Jelgavā ir aptuveni 160 kilometri –, tad būtu jāpieņem stratēģisks
lēmums atteikties no tādu pilsētas attīstībai svarīgu ES
līdzfinansēto projektu kā maģistrālo ielu rekonstrukcija,
izglītības iestāžu renovācija īstenošanas un visi investīcijām
paredzētie resursi jāatvēl šo ielu labiekārtošanai.  Šaubos,
ka iedzīvotāji no šāda lēmuma būtu ieguvēji. Tas gan nenozīmē, ka
nekas netiek darīts, lai pakāpeniski uzlabotu apstākļus arī ielās
bez asfalta seguma. Piemēram, šogad tiks uzklāts cietais segums
Romas ielā no Zemeņu līdz Turaidas ielai, tāpat tiks noasfaltēta
Atmodas iela posmā no Ganību ielas līdz bērnudārzam «Kāpēcīši».
Šogad arī tiks izstrādāts Satiksmes ielas rekonstrukcijas
tehniskais projekts, kuru plānots realizēt 2019. gadā.

Pagājušā gada rudenī iestāde «Pilsētsaimniecība»
iegādājās mobilo satiksmes intensitātes skaitīšanas aprīkojumu un
sāka mērīt satiksmes intensitāti tajās pilsētas ielās, kuras nav
aprīkotas ar inteliģento vadības sistēmu. Kādi ir secinājumi no
šiem mērījumiem?

Dati par satiksmes intensitāti nepieciešami, projektējot ielu
remontu vai rekonstrukciju, tāpat tie vajadzīgi, izlemjot
atsevišķus jautājumus Satiksmes kustības drošības komisijā. Pirmā
iela, kurā ar šo iekārtu mērījām intensitāti, bija Satiksmes iela.
Konstatējām, ka pa šo ielu vidēji dienā pārvietojas 4500
automašīnas. Jelgavas apstākļiem tas ir daudz, tādēļ pieņēmām
lēmumu jau šogad uzsākt šīs ielas rekonstrukcijas projekta
izstrādi. Jāuzsver, ka 23 krustojumos pilsētā ir uzstādīti viedie
luksofori, kuri ne tikai regulē satiksmi, bet arī uzskaita
intensitāti. Tas atvieglo lēmumu pieņemšanu, gan plānojot
investīcijas, gan izvēloties no satiksmes drošības viedokļa
atbilstošāko satiksmes organizācijas veidu.

Līdz ar ekonomisko aktivitāti valstī kopumā ir
atsākusies kustība arī būvniecības jomā, tostarp privātmāju
būvniecība. Kurās pilsētas teritorijās šobrīd ir novērojama lielākā
aktivitāte, un kādas korekcijas tas varētu ieviest no pilsētas
infrastruktūras attīstības viedokļa?

Mēs nevaram teikt, ka šobrīd Jelgavā būtu būvniecības bums.
2017. gadā kopumā tika izsniegtas 208 būvatļaujas, salīdzinājumam –
2008. gadā tika izsniegtas 557 būvatļaujas. Tomēr attīstība notiek
vienmērīgi visā pilsētas teritorijā, un nevaram novērot, ka
noteiktos mikrorajonos būvētu vairāk. Pēdējo divu gadu laikā ir
izsniegtas arī sešas būvatļaujas daudzdzīvokļu ēku būvniecībai.
Šajā ziņā gaidām Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, kā pašvaldības
varētu iesaistīties daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecībā, jo
pilsētā trūkst kvalitatīvu mājokļu par pieejamu cenu. To savā
ziņojumā norādījusi arī Eiropas Komisija.

28. aprīlī iedzīvotāji aicināti piedalīties
tradicionālajā Lielās talkas pasākumā – kā vērtējat šo
iniciatīvu?

Jelgavā Spodrības mēneša tradīcija izveidojās vēl pirms Lielās
talkas iniciatīvas. Kopš talka tiek organizēta valsts līmenī, ir
iespēja piesaistīt papildu resursus un paveikt vairāk, bet
lielākais trūkums šai idejai ir tas, ka tā ir viena diena – ne
visiem tas ir parocīgi. Tāpat daudz ko no iecerētā bieži vien
neizdodas paveikt nepiemērotu laikapstākļu dēļ, tāpēc sakopšanas
darbos aicinām iesaistīties ne tikai Lielās talkas laikā 28.
aprīlī, bet visa aprīļa garumā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»