«Pēc Zolitūdes traģēdijas tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kas būtiski ierobežoja iedzīvotāju iespējas par samērīgām izmaksām savu īpašumu pieslēgt ūdensvadam vai veikt labiekārtošanas darbus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Šobrīd ir panākts risinājums, kā šādus darbus veikt atvieglotā kārtībā,» skaidro Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, uzsverot, ka līdz 2021. gadam jauni pilsētas ūdens un saimnieciskās kanalizācijas tīkli tiks izbūvēti aptuveni 60 kilometru garumā, nodrošinot iespēju centralizētajām komunikācijām pieslēgt gandrīz visus pilsētas aglomerācijā esošos īpašumus.
Sarunā ar J.Strodu – plašāk par šogad pilsētā plānotajiem darbiem un to, kādēļ ideja par atkritumu depozīta sistēmu būtu rūpīgi jāapsver, pirms izšķiramies par tās ieviešanu.
2016. gadā tika pieņemts Ūdensapgādes pakalpojumu likums, paredzot, ka līdz 2020. gadam visiem pakalpojuma lietotājiem par privātajiem līdzekļiem uz sava zemesgabala robežas jāizbūvē skatakas, kurās pakalpojuma sniedzējs – Jelgavas gadījumā SIA «Jelgavas ūdens» – uzstādīs ūdensskaitītājus. Kā šī likuma norma tiks realizēta mūsu pilsētā?
Likumā ietvertā norma savā būtībā ir pareiza, lai sakārtotu attiecības starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju, tomēr apzināmies, ka to realizēt šobrīd nebūs iespējams, jo katras šādas akas izbūve ēkas īpašniekam varētu izmaksāt aptuveni 1000 eiro. Tas būtu pārāk liels slogs iedzīvotājiem. Ministru kabineta noteikumi «Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu» paredz iespēju uzņēmumam, kurš sniedz ūdensapgādes pakalpojumu, atteikties no šīs normas pielietošanas, ja skaitītājs atrodas ar pakalpojuma sniedzēju saskaņotā un pieejamā vietā.
Šīs likuma normas piemērošana varētu sadārdzināt arī jauno pieslēgumu izbūvi. Tuvāko trīs gadu laikā tiks izbūvēti aptuveni 60 kilometri centralizēto ūdens un saimnieciskās kanalizācijas tīklu ielās, kur to līdz šim nebija. Vēlamies, lai cilvēki izmanto šo iespēju, tādēļ darīsim visu, lai atvieglotu birokrātiskās procedūras šo pieslēgumu izbūvei.
Kāda šobrīd ir iedzīvotāju interese par iespēju pieslēgt īpašumu centralizētajām komunikācijām?
Projektējot jaunos tīklus, darba uzdevumā tika iekļauta prasība ar zemes īpašniekiem saskaņot potenciālās pieslēguma vietas. Lielākā daļa īpašnieku to ir izdarījuši. Atsevišķās vietās esam veikuši izmaiņas, projektā iekļaujot papildu darbus, lai pēc iedzīvotāju lūguma nodrošinātu iespēju pieslēgt arī tos īpašumus, kuriem sākotnēji šāda iespēja netika paredzēta. Tas galvenokārt attiecas uz dažādiem ielu atzariem. To, cik aktīvi iedzīvotāji pieslēgsies centralizētajām komunikācijām, ir grūti prognozēt, tomēr mūsu pienākums ir šādu iespēju nodrošināt.
Ziemas periodā mainīgajos laikapstākļos samērā bieži notika ūdensvada avārijas vēl padomju laikā būvētajos tīklos. Vai līdztekus jauno tīklu izbūvei tiek domāts arī par savu laiku nokalpojušās infrastruktūras atjaunošanu?
Savu laiku nokalpojušo ūdensvadu nomaiņas izdevumiem jābūt iekļautiem tarifā kā amortizācijas izdevumiem. Līdz šim uzņēmuma «Jelgavas ūdens» prioritāte bijusi jauno tīklu izbūve, lai nodrošinātu iespēju pakalpojumu izmantot visiem jelgavniekiem, tāpat veikti būtiski ieguldījumi ūdens sagatavošanas stacijas izbūvē un maģistrālo tīklu nomaiņā vietās, kur tiek veikta ielu rekonstrukcija. Šiem darbiem bija iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu. Diemžēl veco trašu atjaunošanai līdzfinansējums nav pieejams. Šajā ziņā jāņem vērā arī tas, ka ūdens tarifs nav pārskatīts jau desmit gadu, bet kopš tā laika inflācija valstī ir bijusi apmēram 20 procenti. Tādās vietās kā Meiju ceļš un Satiksmes iela, kur notikušas vairākas komunikāciju avārijas, nepieciešama tīklu rekonstrukcija, tomēr jārēķinās, ka tas varētu atsaukties uz pakalpojuma tarifu.
Valsts līmenī tiek diskutēts par depozītmaksas ieviešanu tarai, iegādājoties dzērienus plastmasas, stikla vai skārda iepakojumā, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, kur pēc tam taru iespējams nodot un atgūt depozītmaksājumu. Kāda ir pilsētas nostāja šajā jautājumā, ņemot vērā, ka līdz šim pietiekami daudz līdzekļu ieguldīts atkritumu šķirošanas sistēmas izveidē?
Jelgavā jau vairākus gadus samērā veiksmīgi strādā atkritumu šķirošanas sistēma gan ar specializēto konteineru, gan atkritumu šķirošanas laukumu starpniecību. Pie daudzdzīvokļu ēkām jau šobrīd ir iespēja šķirot stikla, PET un kartona atkritumus, bet vienģimenes privātmājas, kuras noslēgušas līgumu par atkritumu savākšanu, bez papildu maksas var pasūtīt atsevišķu konteineru stikla atkritumiem. Tuvāko mēnešu laikā tie, kuri vēlēsies, varēs pasūtīt arī speciālu konteineru PET un kartonam. Ja no šīs sistēmas tiks izņemta stikla un PET tara, atkritumu apsaimniekošanas izdevumi visdrīzāk sadārdzināsies, tādēļ pirms depozīta sistēmas ieviešanas būtu nepieciešams detalizēts ekonomiskais aprēķins, kas un par ko maksās. Nebūtu pareizi, ja iedzīvotājiem par iepakojumu būtu jāsamaksā vairāk, nekā viņi saņemtu atpakaļ, nododot šo stikla vai PET pudeli. Jārēķinās arī ar to, ka parasti, lai motivētu iedzīvotājus iesaistīties, depozīta maksa par iepakojumu ir lielāka, nekā faktiski maksā iepakojums. Mūsu cilvēki ir izdomas bagāti, piemēram, deviņdesmitajos gados bija uzņēmīgi iedzīvotāji, kuri ražotnē ārzemēs pasūtīja jaunas stikla pudeles un veda tās nodot šeit par lielāku samaksu. Arī ar šādiem riskiem jārēķinās.
Šogad tika pieņemti jauni saistošie noteikumi, lai iedzīvotājus motivētu aktīvāk iesaistīties savas daudzdzīvokļu ēkas pagalma labiekārtošanā. Ko jūs sagaidāt no šīs iniciatīvas, un kas būtu vērtējams kā labs rezultāts?
Iniciatīvas mērķis ir veicināt iedzīvotājos saimnieka apziņu, lai viņi uzņemtos atbildību par savu īpašumu. Faktiski arī daudzdzīvokļu ēka ar tai piegulošo funkcionālo teritoriju ir privātmāja – tikai ar daudziem īpašniekiem. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā jāpanāk vienošanās starp vairākiem īpašniekiem, pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu līdz pat 50 procentiem kopējām projekta izmaksām, nepārsniedzot 10 tūkstošus eiro vienai mājai, kā arī projekta sadaļā, kas attiecas uz iebrauktuves atjaunošanu, kuru izmanto vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, saņemt līdz pat 80 procentiem lielu atbalstu.
Iedzīvotāju pieteikumi tiek gaidīti līdz 28. maijam. Šobrīd ir iesniegti divi projekti, bet plānojam, ka kopumā šogad varētu tikt realizēti 5–6 projekti. Ja iedzīvotāju interese un vēlme labiekārtot savai mājai piegulošo teritoriju būs lielāka nekā pieejamais līdzfinansējums, esam gatavi pārskatīt programmas kopējo finansējumu.
Šogad tiks uzsākta Loka maģistrāles rekonstrukcija, un tas ir lielākais ceļu infrastruktūras projekts pilsētā pēdējos gados – plānotās izmaksas sasniedz 20 miljonus eiro. Kādi darbi paredzēti šajā projektā, un kā šī projekta realizācija varētu mainīt jelgavnieku ikdienu?
Loka maģistrāles rekonstrukcija visā garumā – no Kalnciema ceļa līdz pilsētas robežai – ir līdz šim lielākais pilsētas infrastruktūras attīstības projekts. Divu gadu laikā paredzēts rekonstruēt ielu septiņu kilometru garumā, tostarp gaisa pārvadu pār dzelzceļu, izbūvējot piecus rotācijas apļus, atsevišķu veloceliņu posmā no Kalnciema ceļa līdz Rīgas ielai, stāvvietas, kā arī citu nepieciešamo infrastruktūru.
Projektā kā izslēdzamie darbi gadījumā, ja būvdarbu izmaksas būs lielākas par plānoto, tika iekļauti arī vairāki apbraucamo ceļu posmi tādās ielās kā Vecais ceļš, Bērzu ceļš, Pumpura iela un Strautu ceļš. Šobrīd tiek vērtēti uzņēmēju iesniegtie piedāvājumi, no kuriem lētākajā plānotās izmaksas pārsniedz par 2 miljoniem eiro, bet dārgākie piedāvājumi – līdz pat 9 miljoniem eiro.
Kādas ir ieceres attiecībā uz tām pilsētas ielām, kuras neatbilst kritērijiem, lai to rekonstrukcijai piesaistītu ES līdzfinansējumu?
Ja mēs pārskatāmā periodā vēlamies noasfaltēt pilsētas ielas, kurām šobrīd ir grants segums vai vispār nav seguma – un tādu Jelgavā ir aptuveni 160 kilometri –, tad būtu jāpieņem stratēģisks lēmums atteikties no tādu pilsētas attīstībai svarīgu ES līdzfinansēto projektu kā maģistrālo ielu rekonstrukcija, izglītības iestāžu renovācija īstenošanas un visi investīcijām paredzētie resursi jāatvēl šo ielu labiekārtošanai. Šaubos, ka iedzīvotāji no šāda lēmuma būtu ieguvēji. Tas gan nenozīmē, ka nekas netiek darīts, lai pakāpeniski uzlabotu apstākļus arī ielās bez asfalta seguma. Piemēram, šogad tiks uzklāts cietais segums Romas ielā no Zemeņu līdz Turaidas ielai, tāpat tiks noasfaltēta Atmodas iela posmā no Ganību ielas līdz bērnudārzam «Kāpēcīši». Šogad arī tiks izstrādāts Satiksmes ielas rekonstrukcijas tehniskais projekts, kuru plānots realizēt 2019. gadā.
Pagājušā gada rudenī iestāde «Pilsētsaimniecība» iegādājās mobilo satiksmes intensitātes skaitīšanas aprīkojumu un sāka mērīt satiksmes intensitāti tajās pilsētas ielās, kuras nav aprīkotas ar inteliģento vadības sistēmu. Kādi ir secinājumi no šiem mērījumiem?
Dati par satiksmes intensitāti nepieciešami, projektējot ielu remontu vai rekonstrukciju, tāpat tie vajadzīgi, izlemjot atsevišķus jautājumus Satiksmes kustības drošības komisijā. Pirmā iela, kurā ar šo iekārtu mērījām intensitāti, bija Satiksmes iela. Konstatējām, ka pa šo ielu vidēji dienā pārvietojas 4500 automašīnas. Jelgavas apstākļiem tas ir daudz, tādēļ pieņēmām lēmumu jau šogad uzsākt šīs ielas rekonstrukcijas projekta izstrādi. Jāuzsver, ka 23 krustojumos pilsētā ir uzstādīti viedie luksofori, kuri ne tikai regulē satiksmi, bet arī uzskaita intensitāti. Tas atvieglo lēmumu pieņemšanu, gan plānojot investīcijas, gan izvēloties no satiksmes drošības viedokļa atbilstošāko satiksmes organizācijas veidu.
Līdz ar ekonomisko aktivitāti valstī kopumā ir atsākusies kustība arī būvniecības jomā, tostarp privātmāju būvniecība. Kurās pilsētas teritorijās šobrīd ir novērojama lielākā aktivitāte, un kādas korekcijas tas varētu ieviest no pilsētas infrastruktūras attīstības viedokļa?
Mēs nevaram teikt, ka šobrīd Jelgavā būtu būvniecības bums. 2017. gadā kopumā tika izsniegtas 208 būvatļaujas, salīdzinājumam – 2008. gadā tika izsniegtas 557 būvatļaujas. Tomēr attīstība notiek vienmērīgi visā pilsētas teritorijā, un nevaram novērot, ka noteiktos mikrorajonos būvētu vairāk. Pēdējo divu gadu laikā ir izsniegtas arī sešas būvatļaujas daudzdzīvokļu ēku būvniecībai. Šajā ziņā gaidām Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, kā pašvaldības varētu iesaistīties daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecībā, jo pilsētā trūkst kvalitatīvu mājokļu par pieejamu cenu. To savā ziņojumā norādījusi arī Eiropas Komisija.
28. aprīlī iedzīvotāji aicināti piedalīties tradicionālajā Lielās talkas pasākumā – kā vērtējat šo iniciatīvu?
Jelgavā Spodrības mēneša tradīcija izveidojās vēl pirms Lielās talkas iniciatīvas. Kopš talka tiek organizēta valsts līmenī, ir iespēja piesaistīt papildu resursus un paveikt vairāk, bet lielākais trūkums šai idejai ir tas, ka tā ir viena diena – ne visiem tas ir parocīgi. Tāpat daudz ko no iecerētā bieži vien neizdodas paveikt nepiemērotu laikapstākļu dēļ, tāpēc sakopšanas darbos aicinām iesaistīties ne tikai Lielās talkas laikā 28. aprīlī, bet visa aprīļa garumā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
9 °C,
4 m/s,
81.3 % 
9 °C,
4 m/s,
81.3 %