Pilsētā

Kristīne Langenfelde

S.Ņevoļskis jau otro sasaukumu strādā Jelgavas domē un ir
viens no aktīvākajiem opozīcijas deputātiem. Kopš 1. jūlija viņš
jau paspējis ierosināt ne vienu vien lēmumprojektu – viņš bija
iniciators tam, lai no amata atceltu Jelgavas Nekustamā īpašuma
pārvaldes vadītāju Juri Vidži, arī Jelgavas mēru A.Rāviņu, tāpat
balsoja par «Jelgavas ūdens» valdes locekļa Jāņa Laizāna
atstādināšanu. Viņš gan atzīst, ka tādas aktivitātes pašam
nepatīk.

Zināt, es varu atbildēt tikai par sevi. Jau no tā brīža, kopš
sāku strādāt šajā domes sasaukumā, principā sevi uzskatu par
neatkarīgu deputātu – mana līdzšinējā partija «Saskaņas centrs»
pilnībā mani neatbalstīja, tāpēc arī nolēmu, ka rīkošos pats. Tad
nu es par savu lielāko ieguldījumu uzskatu to, ka jau kopš jūlija
esmu uzsācis sociālo projektu – izveidojis Juridiskās palīdzības
centru, kurā es un mani trīs piesaistītie Juridisko fakultāšu
studenti bez maksas sniedz juridiskus pakalpojumus ikvienam
jelgavniekam, kuram tas nepieciešams. Mēs cilvēkiem palīdzam tādos
jautājumos kā uzturlīdzekļu piedziņa, laulību šķiršana, parādu
piedziņa, darba tiesības, patērētāju tiesības, kredītjautājumi,
bijušas pat divas krimināllietas. Tāpat es kopā ar studentiem veicu
domes ārējo normatīvo aktu monitoringu. 

Nē, šeit tiek ieguldīti tikai mani personīgie līdzekļi. Un
paskaidrošu, kāpēc – es uzskatu, ka algu, ko man maksā kā domes
deputātam, es godīgi neatpelnu. Deputāts saņem 270 latus «uz rokas»
mēnesī, bet par šo naudu man ir pienākums apmeklēt domes sēdes –
vienu reizi mēnesī, piedalīties komitejas sēdēs – arī tikai pāris
reižu mēnesī. Es domē neieņemu nevienu vadošu amatu, man nav nekādu
nopietnu pienākumu. Kā jūs domājat, vai cilvēks par 270 latiem var
uzturēt ģimeni? Es nevaru. Mana sieva ir bezdarbniece, mums ir divi
bērni. Tātad, lai nodrošinātu savu ģimeni, es strādāju savā
pamatdarbā apsaimniekošanas uzņēmumā «Labo namu aģentūra» Rīgā. Nu
nevaru es atļauties dienas vidū ierasties uz komitejas sēdi – man
ir darbs Rīgā. Tāpēc es arī godīgi saku, ka komiteju sēdes
neapmeklēju. /Lai manā vietā pieņem bezdarbniekus, kuriem nav ko
darīt, un tad viņi var nākt pa dienas vidu uz komiteju sēdēm./
(Deputāta svītrots teikums – red.) Un tad kas sanāk: dome man kā
deputātam maksā algu, bet es neuzskatu, ka, ierodoties domē divas
reizes mēnesī, kvalitatīvi pildu savus pienākumus. Es atradu veidu,
kā citādi palīdzēt saviem vēlētājiem jelgavniekiem – nodrošinot
bezmaksas juridisko palīdzību. Un zināt, es esmu pilsētniekiem
vajadzīgs. Man ir pieraksts nedēļām uz priekšu. Es vakarā ap
pulksten 19 atbraucu no darba Rīgā uz Jelgavu un tad savā birojā
Skolotāju ielā vēl pieņemu cilvēkus, lai viņiem palīdzētu. Kopš
jūlija esam palīdzējuši 78 cilvēkiem un 90 procentos gadījumu mums
ir izdevies problēmu atrisināt. Es uzskatu, ka tas nav maz.

Kad sākām darboties, šo informāciju izplatījām pilsētas
medijiem, to publicēja arī «Jelgavas Vēstnesis», lai iedzīvotāji
zinātu, kur var saņemt mūsu palīdzību. Un tad, šādi strādājot, es
ar pārliecību varu teikt, ka man maksāto deputāta algu es godam
nopelnu.

Par citiem atbildēt nevaru. Bet es esmu sociāli aktīvs un
tāpēc man ir vēl viens šāds projekts – «Desanta brālības kareivju
piemiņa». Tā ir sabiedriska organizācija, kas apvieno ap 30 biedru,
lai kopā veiktu labus darbus. Mēs jau esam remontējuši Brāļu kapus
Miera ielā, arī saviem spēkiem un par saviem ziedojumiem
izremontējuši bērnudārzā «Pasaciņa» divas kāpņu telpas, un arī tas
ir darīts pilsētas labā.

 

Ar to opozīciju domē tomēr ir ļoti sarežģīti. /Jelgavas Domes
opozīcija ir diskriminēta, gandrīz visos jautājumos, mūsu viedoklis
un lēmumu projekti netika ņemti vērā. Opozīcijas partiju pārstāvji
nav ievēlēti Domes komisijās Mūsu viedoklis, ar retiem izņēmumiem
netiek publicēts pašvaldības avīzē JV, kuru uztur arī mūsu
vēlētāji. Mēs 5 deputāti Domē pārstāvējām 30% jelgavnieku./ (Jau
pēc intervijas deputāta pievienots teksts – red.) Ja mēs tā ņemam
no politiskās loģikas – ZZS vēlēšanās uzvarēja, «Saskaņas centram»
– 2. vieta: tātad es saprotu, ka mums vajadzēja būt varas
koalīcijā. Tāpēc es arī uzreiz pēc vēlēšanām Rāviņam piedāvāju:
«/Sadalām pilsētu divās daļās – tu atbildi par vienu pusi, es par
otru./ (Deputāta svītrots teikums – red.) Mums ir jāveido varas
koalīcija.» Bet kas notika… To jau visi skandina, ka Rāviņš ir
Ņevoļska niknākais ienaidnieks, taču tā īsti nav taisnība – es
Rāviņu cienu. Tikai par to vien viņš ir pelnījis cieņu, ka 3,5
tūkstoši iedzīvotāju viņam vēlēšanās ievilka krustiņu. Un viņš ir
top menedžeris – viens no labākajiem Latvijā, un to nu es negrasos
noliegt. Bet viņam ir nopietna stratēģiska kļūda – viņš negrib
dalīties ar varu. Piemēram, viņš negrib mainīt JNĪP vadītāju un
uzticēt šī uzņēmuma vadību man. Es kā eksperts esmu nodarbināts
Saeimas Dzīvokļu komisijā, bet Rāviņu es kā speciālists
neinteresēju. 

Nē, protams, uzreiz tā nenotiks. Bet es būtu gatavs tajā
kabinetā dzīvot vismaz pusgadu, lai veiktu būtiskas pārmaiņas gan
pakalpojumu sniegšanas, gan klientu apkalpošanas ziņā, un pēc
pusgada kāds jau varētu kādu labu vārdu varbūt pateikt. Jūs zināt,
ka pilsēta gaidīja, kad es pēc vēlēšanām kļūšu par JNĪP direktoru,
es to biju solījis saviem vēlētājiem, bet mani «uzmeta»…

 

Rāviņš, daži no SC sarakstā ievēlētiem deputātiem.

Tas tiesa, solījis man neviens neko nav, bet tā tam pēc
politiskās loģikas vajadzēja notikt. 

Mums ar Rāviņu bija jāpārvalda pilsēta. Jā, es nenoliegšu, ka
Rāviņš man piedāvāja atbalstīt koalīciju un parakstīt koalīcijas
līgumu, bet es viņam jautāju: «/Andri, kas man par to būs?». Bet
viņš man atbild: «Nekas tev par to nebūs.»/ (Deputāta svītrots
teikums – red.) Bet es gribu realizēt savu politiku, savus
solījumus, idejas un projektus, bet to var izdarīt tikai ar varas
pilnvarām. Tā tam bija jānotiek. To pēc vēlēšanām secināja arī
politologs.

/Es pēc vēlēšanām uzreiz to lasīju portālā www.jelgavnieki.lv,
kur šī portāla īpašnieka Kristiana Rozenvalda tēvs, kurš ir
politologs, tā bija secinājis./ (Deputāta svītrots teikums – red.)
/Rozenvalds skaidroja SC labus panākumus Jelgavā ar Ņevoļska augsto
profesionālo līmeni un korektu velēšanas kampaņu./ (Deputāta
pievienots teikums – red.)

Jā, es gāju uz vēlēšanām kā varas koalīcijas deputāts un biju
solījis vēlētājiem, ka «Saskaņas centrs» noteikti būs pie varas.
Bet kas ir šobrīd? Man reāli nav nekādas varas. JNĪP man neviens
neatdod. Un īstenībā – no kā vispār sākās tas, kas šobrīd notiek
domē, kāpēc es iniciēju šādus, varbūt šokējošus, lēmumu projektus?
Viss tikai tāpēc, ka Vidžis man likuma noteiktajā kārtībā nedeva
iespēju iepazīties ar dokumentāciju saistībā ar 4. līnijas 1. mājas
renovāciju. Un tas ir likumpārkāpums. Tāpēc es arī rosināju viņa
atlaišanu. Jā, pa karstai rokai tur gadījās arī Laizāns, bet,
zināt, viņš patiesībā ir sakarīgs cilvēks un ar viņu vēl var atrast
dialogu. Bet Vidžim, šķiet, par tādu deputāta pieprasījumu vispār
nospļauties. Es nenoliedzu, ka viņš ir savas jomas profesionālis –
tā tas patiešām ir, bet es nesaprotu, kāpēc tik gudrs cilvēks
rīkojas neloģiski, neskatoties uz to, ka viņš ļoti labi zina, kā ir
jāstrādā. Un Rāviņš arī atzīst, ka Vidžis rīkojies nepareizi, bet
neko nedara. Tāpēc arī iniciēju Rāviņa atlaišanu. Vidžim bija man
jāatbild – to tagad apliecina arī prokuratūra. /Bet, protams, ja
mēs kopumā skatāmies, tad no šīs visas jezgas nebija nekādas jēgas.
Vēlreiz noteikti neko tādu nedarītu – nu netaisos jau sevi par
pilnīgu klaunu pataisīt./ (Deputāta svītrots teikums – red.)

Tagad mēneša laikā Vidžim ir uzdots mani ar šiem dokumentiem
iepazīstināt un tad, ja es tajos neatklāšu nekādus pārkāpumus,
godīgi pateikšu: «Šo lietu mēs slēdzam.» Ja 4. līnijas 1. mājas
renovācijas dokumentos patiesi būs norādīts, ka jāveic tikai tie
darbi, kas veikti, un tas, kas nav izdarīts un neapmierina
iedzīvotājus, patiesībā tiešām nebija jādara, metīšu mieru.
Iedzīvotāji varbūt joprojām nebūs apmierināti, bet, ja likumiski
viss būs kārtībā, es jau nevaru viņiem palīdzēt. Var jau būt, ka
man ir tāds darba stils, ka es karstumā pieņemu spriedumus, divreiz
vienu un to pašu neatkārtoju, tāds līderis – varbūt, ka tas ne
vienmēr ir pareizi, bet es par katru savu lēmumu pēc tam
atbildu.

Zināt, man tajā partijā bija cilvēki, ar kuriem es pat
nesveicinājos, man viņi nebija interesanti. Ko man ar tādiem
cilvēkiem runāt?

Man simpātisks bija Nils Ušakovs, tikai tāpēc es pievienojos
šai partijai. Un Nils man uzreiz teica: «Būsi Jelgavas līderis.» Ar
tādu pārliecību arī dzīvoju, bet īsi pirms šīm vēlēšanām es pēkšņi
uzzinu, ka mūsu «Saskaņas centra» sarakstā kā pirmais numurs ir
ielikta Ludmila Gineite. /Ludmila!, kas vispār tikko partijai
piesaistījusies./ (Deputāta svītrots teikums – red.) Tautas
saskaņas partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs un «Saskaņas
centra» Rīgas līderis Nils Ušakovs man saka, lai nomierinos, būšu
4. numurs. Es saku – es to uztveru kā neuzticību, līdz ar to, ja
nebūšu līderis, nestartēšu vēlēšanās vispār. Tad tas tā
nomierinājās, bet dažas dienas vēlāk pēkšņi ieraugu, ka mūsu
sarakstā kā kandidāts Nr.2 ielikta Edīte Bišere. Un atkal viņa kaut
kur no augšas (partijas vadības) te nolaidusies…

Tieši tā, es biju tikai formāls līderis. Visu izlēma Rīga.
Tieši tāpēc es vairs negribu būt nevienā partijā – apnikuši man tie
politiskie dubļi.

Nē, es tiešām negrasos pievienoties nevienai partijai, jo
katrā no tām ir gan labie cilvēki, gan sliktie, savas peripetijas,
kuras man vairs nav interesantas.

Es gribu palīdzēt cilvēkiem, bet politika man patiesi ir
noriebusies. Jūs domājat, ka man tas viss patīk? Nē. /Savu galveno
pienākumu es saprotu tā – kalpot jelgavniekiem, ko es arī ikdiena
daru, labi vai slikti to objektīvi var novērtēt tikai velētāji./
(Deputāta pievienots teikums – red.)

Katrā ziņā par opozīcijas turpmāko darbu ir jādomā. Saprotiet
pareizi – mans mērķis jau nav kašķi meklēt. Noteikti turpināsim
iesniegt savus priekšlikumus – ne jau tādus kā Rāviņa
atstādināšana, tas nebūtu pareizi, bet reālus, kas ļautu varbūt
kaut ko arī panākt. Lai gan es šaubos, ka koalīcija mūs varētu
atbalstīt. Esmu jau sapratis, ka domē man nekas nespīd.

 

Pagājušajā nedēļā laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» uz interviju
aicināja domes deputātu Sergeju Ņevoļski. Deputāts intervijai
piekrita uzreiz un tās laikā vaļsirdīgi stāstīja par to, kā viņam
noriebusies politika; ka viņam nav laika dienas vidū apmeklēt domes
komiteju sēdes; ka viņš ir atradis citu veidu, kā kalpot saviem
vēlētājiem. Nākamajā dienā «Jelgavas Vēstnesis» uzrakstīto
interviju saskaņoja ar S.Ņevoļski. Viņš tajā vēlējās ieviest
atsevišķus labojumus, ko «Jelgavas Vēstnesis» arī ņem vērā, kaut
izteikumi, ko deputāts no savas intervijas vēlējās svītrot, bija
paša teiktais vēl pirms dienas. Komunikācija beidzās ar S.Ņevoļska
vārdiem: «Paldies par sapratni.» Taču jau piektdienas rītā
telefoniski viņš paziņoja, ka ir pakonsultējies ar citiem
žurnālistiem un tie viņam ieteikuši šādu interviju atsaukt.
Intervijas laikā gan deputāts pats vairākkārt uzsvēra, ka,
iespējams, ir pārāk ātras dabas un dažkārt izsakās pārsteidzīgi,
taču vienmēr ir gatavs atbildēt par saviem vārdiem. Pirmdien
«Zemgales INFO» saņēma arī S.Ņevoļska rakstisku pieprasījumu, kurā
viņš atsauc savu interviju. Taču, ņemot vērā, ka S.Ņevoļskis ir
vēlēta amatpersona un viņa teiktais ir sabiedriski svarīgs,
«Jelgavas Vēstnesis» tomēr interviju publicē. 

Tā kā drukātais apjoms neļauj sarunu publicēt pilnībā, ar
interviju audioierakstā iespējams iepazīties «Jelgavas Vēstneša»
redakcijā.

P.S. Intervijas laikā tika pārrunāti arī vairāki ļoti
detalizēti komunālās saimniecības jautājumi, kurus «Jelgavas
Vēstnesis» apskatīs kādā no nākamajiem laikraksta
numuriem.