24.8 °C, 1.4 m/s, 47.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNMP dienests līgojot aicina atcerēties par drošību
NMP dienests līgojot aicina atcerēties par drošību
23/06/2010

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi aicina līgojot ievērot mērenību – viņi ik gadu Līgo svētku laikā saskaras gan ar pieaugošu izsaukumu skaitu, gan dažāda smaguma traumu gadījumiem, tāpēc aicina iedzīvotājus svētku dienās būt piesardzīgiem un visās aktivitātēs ievērot mērenību, bet gadījumā, ja notikusi nelaime, savlaicīgi meklēt mediķu palīdzību.

www.jelgavasvestnesis.lv

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta
mediķi aicina līgojot ievērot mērenību – viņi ik gadu Līgo svētku
laikā saskaras gan ar pieaugošu izsaukumu skaitu, gan dažāda
smaguma traumu gadījumiem, tāpēc aicina iedzīvotājus svētku dienās
būt piesardzīgiem un visās aktivitātēs ievērot mērenību, bet
gadījumā, ja notikusi nelaime, savlaicīgi meklēt mediķu
palīdzību.

NMP dienests vērš iedzīvotāju uzmanību uz vairākiem
priekšnoteikumiem, kas jāievēro, lai svētki aizritētu droši.

Nereti Līgo svētku svinēšana tiek organizēta lauku mājās,
privātmājās un vasarnīcās, kas var atrasties nomaļās, grūti
piebraucamās vietās. Tādēļ NMP dienests svinētājus aicina vienmēr
noskaidrot māju vai citas svinību vietas precīzu atrašanos, lai,
vajadzības gadījumā izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai
kādu citu operatīvo dienestu, precīzi un ātri spētu aprakstīt savu
atrašanās vietu un saņemtu nepieciešamo palīdzību.

Liela daļa nelaimju, kas notiek uz ceļa un kā rezultātā nereti
ļoti smagi cieš cilvēki, ir saistīti ar braukšanu alkohola reibumā.
Alkohola ietekmē cilvēka refleksi ir traucēti, atslābst
muskulatūra, samazinās koncentrēšanās spēja un cilvēks nespēj
adekvāti reaģēt uz to, kas notiek uz ceļa, tādēļ NMP dienests Līgo
svētkos aicina atturieties no stipro alkoholisko dzērienu
lietošanas, bet citus alkoholiskos dzērienus lietot ar mēru.
«Reibumā nekādā gadījumā nesēdieties pie automašīnas stūres,
nebrauciet ar motociklu, motorolleru un riteni!» atgādina NMP
dienests. 

Ik gadu vasaras periodā ātrās palīdzības mediķi saņem izsaukumus
pie cilvēkiem, kuri vai nu alkohola ietekmē, vai aiz pārdrošības
peldoties nezināmās peldvietās, lec «uz galvas», met salto no
laipām un gūst smagas galvas, mugurkaula un kakla skriemeļu
traumas. Vairumā gadījumu šīs traumas pārdrošniekiem var radīt
invaliditāti uz mūžu. Tāpēc NMP dienesta mediķi iesaka lieki
neriskēt un nelēkt ūdenī no augstuma. Tāpat NMP dienesta mediķi
atgādina, ka nav ieteicams iet peldēties naktī, peldēties vienam
pašam, kā arī alkohola reibumā un nezināmās peldvietās.

«Ūdenskrātuvju tuvumā ne uz mirkli neatstājiet bez uzraudzības
bērnus!» tā mediķi.

Jāņi latviešiem nav iedomājami bez ugunskura kurināšanas, tomēr
šī tradīcija prasa ievērot īpašu piesardzību. Ugunskura aizdegšana,
lejot tajā benzīnu vai citus degmaisījumus, bieži vien beidzas ar
nopietniem apdegumiem vai pat traģiskām sekām. Īpaši jāuzmana ir
bērni, kuri pieaugušo nepieskatīti, ugunij mēdz pieiet pārāk tuvu,
vai, atdarinot pieaugušos, lej tajā degmaisījumus, kas atstāti
turpat pie ugunskuriem un griliem. Ļoti piesardzīgiem ir jābūt gan
pieaugušajiem, gan bērniem, izpildot Jāņu nakts rituālu – lēkšanu
pār ugunskuru, jo nereti līgotāji ir lietojuši alkoholu un nespēj
aprēķināt savus spēkus – lēcējs var ielēkt vai iekrist tieši
ugunskurā un gūt smagus apdegumus. Ja nelaime tomēr notikusi un
aizdedzies apģērbs, cilvēks jānogāž zemē un liesma nekavējoties
jādzēš.

Cietusī vieta nekavējoties jāatdzesē ar vēsu, tekošu ūdeni,
taču, tā kā līgotajiem, kuri svētkus svin pie dabas, ūdens no krāna
parasti nav pieejams, noderīgs būs jebkāds vēss ūdens spainī, bļodā
vai no minerālūdens pudelēm, kas ir labāk nekā atstāt cietušo vietu
neatvēsinātu. Ja gūtais apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu
vai apdegusi seja, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā
palīdzība. Arī gadījumos, kad apdegums ir mazāks par cietušā
plaukstu, ieteicams konsultēties ar mediķi.

Dodoties jāņuzāļu meklējumos, atcerieties, ka pļavās un mežmalās
jums var piesūkties ērces. Tādēļ apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces
zem tā nevarētu pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos,
aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, apģērba augšdaļa jāliek
biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi
saskatāmas, un tās iespējams savlaicīgi notraukt. Rūpīgi
pārbaudiet, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. No ērcēm arī
jāuzmanās, nesot mājās jāņuzāles. Ja piesūkusies ērce, tā jānoņem
pēc iespējas ātrāk. Noņemot ērci, to nedrīkst saspiest – satveriet
ērci ar pinceti pēc iespējas tuvāk snuķītim un ceļot uz augšu
izvelciet. Ja nav pincetes, var izmantot diegu, to apsienot ap
ērces snuķīti, un, velkot aiz abiem galiem, ērci noņem.

Augu ziedēšanas laikā aktīvi ir dažādi insekti – bites,
lapsenes, kamenes un irši, kuru dzeloņi var radīt nepatīkamas
sajūtas koduma vietā un dažkārt pat izraisīt smagas, dzīvībai
bīstamas alerģiskas reakcijas un šoka stāvokļus. No bišu, iršu un
lapseņu dzēlieniem visvairāk ir jāuzmanās tiem, kuri cieš no
alerģijām. Visbīstamāk, ja insekts iedzeļ galvas apvidū,
limfmezglos, elpošanas ceļos. Pēc kukaiņu dzēlieniem cilvēkam var
paaugstināties temperatūra, parādīties pampums, paātrināties
sirdsdarbība, var sākties alerģiskas reakcijas un dažkārt steidzami
nepieciešama ārsta palīdzība.

Lai izsargātos no šo kukaiņu dzēlieniem, atcerieties, ka tiem
garšo saldas lietas. Vienmēr, īpaši brīvā dabā, pirms ēšanas un
dzeršanas apskatiet vai uz  augļa, ogām un glāzē ar dzērienu
nav lapsene vai bite. Sevišķi bīstami, ja tiek iedzelts mutes
dobumā, tas var apdraudēt cilvēka dzīvību, jo piepampstot koduma
vietai cietušais var nosmakt.

Ja lapsene, bite vai irsis ir iedzēlis un sākas nopietnas
alerģiskas reakcijas, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā
palīdzība. Ja iedzelts ir mutes dobumā, līdz mediķu atbraukšanai
cietušajam jādod sūkāt ledus gabaliņš vai dzert auksts ūdens. Lai
mazinātu pietūkumu, sakosto vietu var dzesēt arī no ārpuses, liekot
klāt aukstas kompreses. Ja jums ir alerģija, ņemiet uz svētku vietu
līdzi ārsta rekomendētos medikamentus alerģijas mazināšanai,
brīdiniet arī draugus par iespējamo alerģiju no kukaiņu
dzēlieniem. 

Vasaras periodā aktīvi ir arī citi insekti – odi, pret tiem
aicinām laikus iegādāties aizsarglīdzekļus, kas nopērkami aptiekās
un citās tirdzniecības vietās. Īpaši no odiem aicinām pasargāt
mazus bērnus, izvēloties apģērbu, kas pēc iespējas vairāk nosedz
ķermeni, galvā liekot cepuri vai lakatiņu, kā arī nodrošinoties ar
moskītu tīkliem (bērniem ratiņos, mājas logiem u.c.).
  

Iegādājoties pārtikas produktus svētku galdam, pārliecinieties –
vai ēdienam nav slikta smarža, neraksturīgs izskats, vai nav
beidzies derīguma termiņš. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un
uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir piena, gaļas un
zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai
pusfabrikāti.

Gatavojot gaļu, zivis un arī vistas gaļu, atcerieties, ka tikai
kārtīgi izcepta (sagatavota) gaļa pasargās no saslimšanas.

Pagatavotais ēdiens jāuzglabā piemērotā temperatūrā, lai tas
nebojātos, jo rasola bļoda vai cita pārtika, kas visu Jāņu nakti
nostāvējusi uz galda, nav labākā brokastu izvēlē pēcjāņu rītā.
Pārtiku uzglabājiet ledusskapī vai aukstuma kastēs, pagrabos, lai
tā nebojātos.

Lietojot nekvalitatīvus vai nepareizi uzglabātus pārtikas
produktus, var saindēties ar pārtiku vai inficēties ar salmonelozi,
dizentēriju u.c. Ja parādās šādas saslimšanas pazīmes – slikta
dūša, vemšana, caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra –
meklējiet mediķa palīdzību.

Ievērojiet personīgo higiēnu, mazgājiet rokas pirms ēdiena
sagatavošanas un ēšanas, atcerieties to arī cepot gaļu brīvā dabā,
kur ūdens pieejamība ir ierobežota.

Ja svētku dienās laiks būs silts un saulains, jāuzmanās no
karstuma dūriena jeb pārkaršanas, kas var piemeklēt tos Jāņabērnus,
kuri plāno ilgstoši uzturēties ārā, kā arī tos, kuri sildīsies
pirtīs.

Karstuma dūriena pazīmes ir galvassāpes, slikta dūša, sārta,
karsta āda, apjukums, reibonis, vemšana, vājums, neadekvāta
uzvedība, var iestāties arī bezsamaņa.

Pārkaršana vairāk apdraud bērnus un vecus cilvēkus, kā arī tos,
kuriem ir palielināts ķermeņa svars un kuri slimo ar dažādām
hroniskām saslimšanām.

Ja cilvēkam parādās kādas no minētajām karstuma dūriena pazīmēm,
jāizsauc ātrā palīdzība.

Uzturoties ārā tiešos saules staros, ieteicams apsegt galvu ar
cepuri vai lakatiņu un nodrošināties ar dzeramo ūdeni, lai
izvairītos no pārkaršanas.

Ejot meklēt papardes ziedu, jāpatur prātā, ka prezervatīvi
pasargā ne vien no nevēlamas grūtniecības, bet arī no inficēšanās
ar seksuāli transmisīvajām slimībām, tajā skaitā HIV/AIDS.