Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) pulcējās mājražotāji no visas Zemgales un radīja, ko katrs izgatavojis, kā arī uzzināja daudz jauna, īpaši par dažādām sadarbības iespējām. Šo iespēju izmantoja arī Evita Berga, kura tuvākajā laikā plāno uzsākt savu biznesiņu. «Līdz šim rotas no dažādiem otrreiz izmantojamiem materiāliem darināju radiem, draugiem, paziņām, bet nu esmu nolēmusi tās parādīt plašākai publikai,» tā viņa.
Ilze Knusle-Jankevica
Viens no pēdējiem Evitas veikumiem ir auskari ar latvju rakstu tematiku, bet šis ir īstais laiks arī svecēm un svečturiem. «mana pamatdoma ir izmantot lietas, kas vairs nav vajadzīgas, varbūt ir pat saplīsušas, piemēram, diskus, krellītes, kā arī dabas materiālus,» savus darbus raksturo E.Berga. Viņa tuvākajā nākotnē plāno uzsākt uzņēmējdarbību – arī biznesa plāns ir izstrādāts. «Nākotnē savu darbību vairāk gan saistu tieši ar interjeru, kas veidots no otrreiz izmantojamiem materiāliem, arī vecā interjera pārveidošanu, atsvaidzināšanu,» tā viņa.
Lai veicinātu mājražošanas un uzņēmējdarbības attīstību, ZRKAC rīkoja Zemgales amatnieku un mājražotāju kontaktbiržu. To apmeklēja ap 40 mājražotāju no Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada, Dobeles, Bauskas, Neretas, Tērvetes, Auces, Bēnes. Viņi bija atveduši gan adījumus un tamborējumus, gan rotaslietas, gan tērpus, gan somas, gan rotaļlietas, gan apsveikumu kartītes un papīra maisiņus, gan gleznas, stikla dekorus un porcelāna izstrādājumus. To izgatavošana lielai daļai amatnieku ir hobijs, tomēr, kad produkcija sāk uzkrāties, aktualizējas jautājums – ko ar to iesākt, kur realizēt?
Viens variants ir tirdziņš. «Manis izgatavotās rotaļlietas var iegādāties veikalā Jelgavā un Rīgā, bet paralēli tam piedalos arī dažādos tirdziņos. Tirgus ir daudz atbilstošāks, jo tur rotaļlietas varu pārdot par savu cenu, tur redzu, ka pēc manis radītajām lietām ir pieprasījums, savukārt esmu dzirdējusi, ka veikalā pircēji nereti nemaz sākumā nepamana un nesaprot, ka tās ir uz rokas maucamas rotaļlietas, bet, kad to atklāj, uzreiz pērk, jo uzskata to par tādu kā pievienoto vērtību,» stāsta auduma rotaļlietu izgatavotāja Ildze Ģibiete. Arī E.Berga lēš, ka cilvēki labprātāk izvēlas iepirkties tirdziņos. «Arī es pati salonos, kuros pārdod amatnieku darinājumus, nemaz neeju, jo tur tiem ir uzcenojums,» tā viņa. Tāpat daudzi amatnieki ir vienisprātis, ka plašas iespējas paver arī internets, kurā var gan ievietot sludinājumus, gan fotogrāfijas, gan izveidot pat interneta veikalus.
Cits variants – sadarbība ar saloniem un veikaliem. Tirgotāji gan uzsver – lai sadarbotos, jābūt juridiski noformētam statusam, jo tiek slēgti līgumi un viss notiek oficiāli. Analizējot pieprasījumu, tirgotāji norāda – šobrīd ļoti ejoša prece ir suvenīri, preces bērniem, sveces no dabīgiem materiāliem, pinumi. Tomēr pats galvenais, lai produkts būtu kvalitatīvs. «Cilvēki nogurst no lielveikalu piedāvājuma un arvien vairāk meklē praktiskas lietas, kas ir arī oriģinālas, turklāt iegādājas tās ne tikai dāvināšanai, bet arī ikdienas lietošanai,» norāda veikala «db daba» īpašniece Dace Stūre. Atsevišķa niša varētu būt Jelgavas suvenīri, jo šajā vasarā ar to, ka šādu suvenīru trūkst, saskāries teju katrs tirgotājs. Arī Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs (JRTC) nākamgad plāno turpināt jau iesākto suvenīru konkursa rīkošanu, lai mudinātu amatniekus pievērsties tieši suvenīru ar mūsu pilsētas simboliku izgatavošanai. «Mums svarīgi ir ne tikai tas, lai suvenīrs ir skaists un oriģināls – tam jābūt arī praktiski pielietojamam,» izanalizējot klientu vēlmes, norāda JRTC pārstāve Vita Kindereviča.
Kontaktbiržas dalībnieki tika arī izglītoti par nodokļu un likumdošanas jautājumiem, mārketingu, etnisko motīvu izmantošanu amatniecībā, sadarbības iespējām ar zinātniekiem.
Pasākuma organizatori cer, ka kontaktbirža būs kā pamudinājums mājamatniekiem iznākt gaismā, piedāvāt savus darinājumus plašāk un arī uzsākt uzņēmējdarbību. «Mūsu mērķis ir gan popularizēt amatnieku darinājumus, gan izglītot pašus amatniekus un tādā veidā veicināt uzņēmējdarbības attīstību,» rezumē ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone.
Foto: Ivars Veiliņš Video: Māris Martinsons
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %