Pilsētā

«Es uzskatu, ka ir svarīgi izzināt ēku, kurā dzīvo, strādā – tas vairo piederības izjūtu. Mums ir jāsaprot, kādam laikaposmam konkrētais nams pieder, ko tas mums var pavēstīt. Līdz šim Jelgavas pilsētas bibliotēkas ēka kā arhitektūras piemineklis nekad nav pētīta – jā, daudziem ir zināms, ka šī ir viena no retajām ēkām pilsētā, kas gandrīz neskarta saglabājusies pēc Otrā pasaules kara, bibliotēkai ir unikāls balkoniņš ar 19. gadsimta sākumam raksturīgiem čuguna mežģīņu lējumiem, bet ir vēl daudz neizzinātā,» stāsta Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga, kura nupat aizstāvējusi maģistra darbu «Jelgavas pilsētas bibliotēka Akadēmijas ielā 26: ainavas kultūrvēsturiska lasīšana» un interesentiem piedāvā bibliotēkas vēstures lappusēs ielūkoties caur izzinošām ekskursijām.

B.Īvāne-Kronberga maģistra darbu izstrādāja, studējot Latvijas
Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā. «Tā bija
gan profesionāla interese, gan arī dziļa iekšējā motivācija.
Protams, Jelgava savā ziņā ir fenomens, jo 1944. gadā tika
nopostīta teju visa pilsēta, taču nevar dzīvot ar pieņēmumu, ka
nekas nav saglabājies. Bibliotēkā sāku strādāt pirms diviem gadiem
un saskāros ar lasītāju un bibliotēkas darbinieku interesi par to,
kas šajā ēkā ir bijis agrāk. Sapratu – mums ne tik ļoti pietrūkst
skaistu, jaunu telpu, cik izpratnes un zināšanu par ēku, kurā
strādājam,» vērtē B.Īvāne-Kronberga, piebilstot, ka Jelgava
neapšaubāmi ļoti mainījusies un ir sakoptāka nekā pirms gadiem
desmit, kad viņa šeit ieradās.

Pēta ēkas arhitektoniskās detaļas

Tiek uzskatīts, ka ēka, kurā šobrīd atrodas Jelgavas pilsētas
bibliotēka, kā īres nams būvēta 20. gadsimta sākumā, taču
B.Īvāne-Kronberga izsaka pieņēmumu, ka tā varētu būt celta nedaudz
agrāk – 19. gadsimta beigās. «Par to liecina ēkas eklektiskā
arhitektūra, kas vairāk raksturīga 19. gadsimta beigām, kā arī citi
pavedieni, kas pirms publiskošanas vēl jāpārbauda turpmākos
pētījumos. Viena no interesantām oriģinālajām detaļām, kas
saglabājusies līdz mūsdienām, ir īres namam neraksturīgi plašās
parādes kāpnes. Apsekojot ēku kopā ar arhitekti Liesmu Markovu,
secinājām, ka, iespējams, ēkai bijušas arī sabiedriskas funkcijas –
periodikā bibliotēkas adresē minēti divi ārsti – Alfrēds Zīriņš un
Jānis Urjānis –, kuri pirmskara Jelgavā pieņēmuši pacientus. Taču
tikpat labi plašā un reprezentatīvā kāpņu telpa var būt arī
vienkārši arhitekta iecere,» skaidro maģistra darba autore.

Bija pat dzīvoklis ar astoņām istabām

Sadarbībā ar arhitekti L.Markovu B.Īvāne-Kronberga izzināja ēkas
arhitektoniku, taču par cilvēkiem, kuri šeit dzīvojuši, un viņu
likteņiem vēstīja arhīvos iegūtā informācija un intervijas ar šīs
ēkas un kaimiņmāju iedzīvotājiem. «Viena no šobrīd vērtīgākajām
dokumentācijām ir Latvijas Nacionālajā arhīvā atrastās nama
dzīvokļu kartītes ar 1935. gada tautas skaitīšanas datiem. Tie
liecina par to, ka Latvijas neatkarības laikā, 1930. gados, ēkā
bija 8–9 dzīvokļi, kuros mita ārsti, tirgotāji, arī atslēdznieks un
upju padziļināšanas darbinieks, proti, cilvēki ar visdažādāko
nodarbošanos, kuru vidū bija gan latvieši, gan ebreji. Piemēram,
lielākais dzīvoklis tolaik piederēja kādam ebrejam – tajā bija
astoņas istabas, un pieejamā informācija liecina, ka viņš tās ir
izīrējis,» atklāj bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja.

Nams – daļēji slēgta teritorija

Taču ēkas funkcijas krasi mainījās pēc Otrā pasaules kara, kad
tā tika nodota Iekšlietu ministrijas vajadzībām, – tad tur dzīvoja
Jelgavas cietuma darbinieki ar savām ģimenēm. «Cik zināms, ēkai pēc
kara bija izdedzis jumts, bet tās konstrukcija bija maz bojāta,
tādēļ arī mūsdienās ēka izskatās gandrīz tāpat. 1949. gadā nams
tika atjaunots un nodots cietuma vajadzībām. Salīdzinot ar valsts
neatkarības gadiem, pēckara laikā ēkā notika nozīmīgas pārmaiņas –
agrāko astoņu dzīvokļu vietā bija ap 30,» skaidro
B.Īvāne-Kronberga. Intervējot blakusmāju iedzīvotājus, kas
mitinājušies šajā Akadēmijas ielas posmā pēc Otrā pasaules kara,
maģistra darba autore atklājusi, ka tolaik cilvēki no tās vairījās,
gāja ar līkumu, nams bija daļēji slēgta teritorija, turklāt diezgan
nolaista. «Manam aicinājumam dalīties atmiņās par bibliotēkas ēku
atsaucās trīs kādreizējie ēkas iedzīvotāji – divi kungi, kuri šeit
dzīvoja pēc Otrā pasaules kara, būdami bērni, un kundze, kura šeit
mitinājās ap 1960. gadu. Bērnības atmiņās parādās izolētības sajūta
– ēkai ir liels pagalms, ko toreiz apjoza augsts žogs, un bērni
lielākoties spēlējās un uzturējās šajā teritorijā. Sadzīve pēckara
Jelgavā nebija viegla, un arī mūsu nama iedzīvotājus dzīve nebija
lutinājusi,» stāsta darba autore. Viņa piebilst, ka intervijas esot
bijušas emocionālas un plašas, un nav tik viegli uzlikt uz papīra
šo cilvēku likteņus.

Piedāvā ekskursijas

Šis ir tikai neliels ieskats tajos stāstos, ko atklājusi un
analizējusi pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja,
bet, kā uzskata viņa, tomēr ir daudz neizzinātā, ir ko meklēt
arhīvos, kā arī jāpaspēj pierakstīt to iedzīvotāju atmiņas, kas vēl
atceras dzīvi pēckara Jelgavā. «Viena no bibliotēkas kā atmiņas
institūcijas funkcijām ir kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana un
popularizēšana, tādēļ, pamatojoties uz šo pētījumu, piedāvājam
ekskursijas, kurās var iepazīt bibliotēkas vēstures stāstu,» tā
maģistra darba autore.

Pieteikties bezmaksas ekskursijai var pa tālruni 63007747 vai pa
e-pastu info@biblioteka.jelgava.lv – optimālais grupas dalībnieku
skaits ir apmēram desmit cilvēku.

«Protams, tagad uz bibliotēkas ēku raugos citādāk – ievēroju
detaļas, kurām ikdienā vienkārši gāju garām, piemēram, bibliotēkas
fasādes krāsu toņu atšķirību, neparastās ķieģeļu arhitektūras
nianses,» tā B.Īvāne-Kronberga. Jāatgādina, ka bibliotēka ēkā
Akadēmijas ielā 26 atrodas kopš 1984. gada.

Foto: Jelgavas pilsētas Būvvaldes arhīvs, 1139. fonds