15.7 °C, 2.9 m/s, 87.2 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

No gleznošanas līdz pauerliftingam
27/02/2009

Bērnībā Jana Jansone apmeklēja Mākslas skolu un mācījās gleznot, tagad viņa ir aizrāvusies ar pauerliftingu un pēc skolas absolvēšanas plāno studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Par to, kas pamudinājis Janu tik kardināli mainīt savu nodarbošanos, stāsta pati sportiste, kura pagājušonedēļ nosvinēja 19 gadu jubileju.

Arturs Neikšāns

Bērnībā Jana Jansone apmeklēja Mākslas skolu un mācījās
gleznot, tagad viņa ir aizrāvusies ar pauerliftingu un pēc skolas
absolvēšanas plāno studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Par to, kas pamudinājis Janu tik kardināli mainīt savu
nodarbošanos, stāsta pati sportiste, kura pagājušonedēļ nosvinēja
19 gadu jubileju.

«Nenoliegšu, ka mani pauerliftingā ievilināja mans tētis Edmunds.
Bērnībā es apmeklēju dažādas pauerliftinga sacensības, kā arī
astoņu gadu vecumā vairākus mēnešus mazliet patrenējos, taču to
ātri pametu, jo šādā vecumā ar to parasti vēl nenodarbojas.
Iestājos Mākslas skolā un aptuveni sešus gadus mācījos gleznot,
taču tad 16 gadu vecumā man parādījās brīvs laiks, lai pievērstos
arī citam hobijam. Tētis mani vēlreiz aicināja izmēģināt spēkus
pauerliftingā. Jā, sākumā mani māca šaubas, jo visapkārt trenējās
vien vīrieši. Saprotams, kautrējos, taču pamēģināju, un man tā
lieta iepatikās. Tagad esmu īsta sporta patriote!» tā Jana.

Viņa arī uzskata, ka cilvēkiem par pauerliftingu ir maldīgs
priekšstats, un aicina arī citus jauniešus ar to nodarboties.
«Kādam tas var šķist ekstremāls sporta veids, taču īstenībā tas ir
ļoti mierīgs. Pie mums uz sporta klubu nāk trenēties arī cilvēki ar
fiziskiem defektiem – viņus sporta zālē visi ciena un vienmēr
atbalsta. Šeit vienmēr valda laba un draudzīga gaisotne,» teic
sportiste.

Draudzenes Janas nodarbošanos gan īsti neizprot. «Viņas atnāca uz
sacensībām, paskatījās uz notiekošo, neko nesaprata un aizgāja. Arī
klasesbiedri brīnās par manu hobiju, bet puišiem ir profesionāla
interese – pienāk klāt un pajautā, kā es izpildu atsevišķus
paņēmienus. Saprotams, arī ģimene manu nodarbošanos atbalsta, lai
gan vecmāmiņa pārliecināta, ka tas ir šausmīgs sporta veids un
meitenēm nav domāts,» smaida Jana. Mācības ar sacensībām viņai
pagaidām savienot ir vienkārši, jo Latvijā tās vienmēr notiek
sestdienās.

Šobrīd sportiste svaru zālē aizvada aptuveni astoņas stundas nedēļā
un mēģina guļus uzspiest 50 kilogramus, kāds ir arī viņas svars.
Jana teic, ka Jelgavā viņas svara kategorijā šobrīd nopietnas
konkurences nav, bet Latvijas līmenī ar viņu var spēkoties kādas
septiņas meitenes. Jana sapņo aizbraukt uz kādu pasaules mēroga
turnīru, taču, lai to izdarītu, vispirms ir jāuzlabo rezultāti un
jāiegulda liels sagatavošanās darbs.

Lasiet vēl: