23.2 °C, 5.2 m/s, 48.1 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaNo idejas līdz produktam – inkubatorā
No idejas līdz produktam – inkubatorā
04/07/2017

Jelgavas biznesa inkubators pusgada laikā savā paspārnē uzņēmis 11 uzņēmumus – gan ražotājus ar pieredzi, kuri vēlas paplašināt darbības lauku, gan tos komersantus, kuri iepriekš ar biznesa inkubatora atbalstu jau uzsākuši patstāvīgu uzņēmējdarbību vai turpina darbu pie biznesa idejas.

«Mūsu uzdevums inkubatorā ir radīt attīstībai labvēlīgu vidi gan
profesionāļiem, gan iesācējiem – kāpināt uzņēmēju informētības
līmeni, piedāvāt jomas speciālistu kontaktu tīklu, risināt
stratēģiskos jautājumus un veidot pieredzes apmaiņu ar citiem
uzņēmējiem,» saka Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs Ņikita
Kazakevičs, piebilstot, ka nākamais iesaukums paredzēts jau
oktobrī, kad inkubators uzņems vēl piecus dalībniekus. Jaunie
inkubatora uzņēmēji, neskatoties uz atbalstu, saprot – neviens
nedarīs viņu vietā un inkubators ir tikai papildu atbalsta
iespēja. Jāpiebilst, ka inkubators piesaistījis arī skolēnus
un studentus, izskatot viņu potenciālās biznesa idejas – šobrīd
inkubators atbalsta 22 jauniešu idejas.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā iepazīties ar dažiem no
biznesa inkubatorā uzņemtajiem uzņēmumiem.

«Paļauties uz saviem spēkiem, bet meklēt arī papildu
iespējas»

SIA «Self Service Terminals» izstrādā
pašapkalpošanās terminālus «Tapbox.eu» dažādu nozaru uzņēmumiem,
un, kā atzīst uzņēmuma līdzīpašnieks Toms Piliksers, terminālu var
izmantot, lai iegādātos, piemēram, kino vai vilciena biļetes.
«Termināli, kas aprīkoti ar kases sistēmu, jau pastāv, tomēr trūkst
uzņēmēju, kuri nodrošinātu pilnu servisu. Mūsu uzņēmuma ideja ir
piedāvāt klientam iekārtu ražošanu, komplektēšanu un
programmatūru,» tā T.Piliksers, piebilstot, ka bieži vien uzņēmumi
piedāvā šos pakalpojumus atsevišķi, kā rezultātā klientam termināla
izveidei nākas piesaistīt vairākus uzņēmumus. Jaunie uzņēmēji ir
pārliecināti – produkta popularitāte tirgū tikai pieaugs, jo rīks
palīdz ietaupīt darbaspēka izmaksas un paātrina apkalpošanu.
Uzņēmums pirmo reizi iesaistījās inkubatorā 2015. gadā, kad saņēma
daļu finansējuma prototipa izstrādei. «Toreiz mums līdzfinansēja
aptuveni 32 tūkstošus eiro, piesaistījām arī «Altum» un privātos
līdzekļus, savukārt pēc prototipa izstrādes pievērsāmies produkta
reklamēšanai – piedalījāmies izstādēs un uzņēmējdienās dažādās
pasaules valstīs,» stāsta T.Piliksers. «Mēs izmantojam jebkuras
iespējas – ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu
piedalījāmies izstādēs Londonā un Honkongā. Interese par mūsu
terminālu ir patiesi liela – ķīnieši ir prasmīgi, bet mūsu
produktam ir kvalitāte,» norāda uzņēmējs, uzsverot, ka pēc
brauciena uzkrāta ne tikai jauna pieredze, bet saņemta arī
atgriezeniskā saikne, un šobrīd norit pārrunas ar aptuveni 30
uzņēmumiem no dažādām valstīm. «Pērn noslēdzām pirmo līgumu, un
šobrīd gatavojam pirmo nopietno pasūtījumu – programmu kino biļešu
iegādei 22 iekārtām, kas būs izvietotas «Cinamon» kinoteātros visā
Baltijā,» stāsta T.Piliksers. «Lai nodrošinātu šādu piedāvājumu,
komandā piesaistījām tehniski spēcīgus darbiniekus,» tā uzņēmējs,
skaidrojot, ka uzrunātais tehniķis un programmētājs labprāt
piekrita darbam jaunā uzņēmumā, jo novērtēja idejas potenciālu.
Vērtējot uzņēmuma izaugsmi, T.Piliksers uzsver, ka pērn vasarā
uzņēmumā darbojās trīs cilvēki un pārrunāt nākotnes plānus tikās
kafejnīcā vai mājās. «Šogad mums ir pieci pilnas slodzes
darbinieki, viens vērienīgs pasūtījums, vismaz 30 ieinteresēti
klienti no dažādām pasaules valstīm un ofisa telpas Rīgā,» atzīst
T.Piliksers, uzsverot, ka sadarbības izveide ar lieliem
starptautiskiem uzņēmumiem prasa laiku.

Jaunajā inkubatorā uzņēmums startējis, lai
turpinātu attīstīties. «Ir jāpaļaujas uz saviem spēkiem, tomēr
būtiski meklēt arī papildu atbalstu,» tā T.Piliksers, piebilstot,
ka ar inkubatora atbalstu startēs iepirkumā par jaunas mājaslapas
izveidi un nepieciešamajām programmatūrām. «Nopietna mājaslapa būs
mūsu vizītkarte,» norāda T.Piliksers.

«Patīkami just papildu atbalstu – ne tikai
finansiālu»

«Mans pirmais ieguldījums biznesa idejā bija
20 eiro. Tas bija pirms gada – nopirku audumu, uzšuvu pirmo kleitu
un mēģināju pārdot,» atceras SIA «Tilu» valdes locekle Ludmila
Tidira. Drīz vien kleita ar sociālo tīklu palīdzību bija notirgota,
nopelnīti 40 eiro un saņemta pirmā pozitīvā atsauksme. Un Ludmila
nolēma, ka viņas niša biznesā varētu būt saskaņotu apģērbu šūšana –
kleitas mammai un meitai, svinīgs apģērbs pārim vai ģimenei –,
turklāt par draudzīgām cenām. «Lielais starta punkts bija šķietami
ikdienišķs kleitas pasūtījums sociālajos tīklos,» stāsta L.Tidira,
kura nevarēja iedomāties, ka pēc pāris nedēļām pateicīgā baltkrievu
kliente veiks atkārtotu pasūtījumu, lūdzot īsā laika posmā viņas
veikalam Baltkrievijā sagatavot ap 200 apģērba vienību. «Es zināju,
ka būs grūti, bet piekritu. Sākumā braucu uz Poliju, kur iegādājos
audumu, tad uzrunāju savu šūšanas skolotāju un dzīvesbiedru, un
kopā mēs sākām strādāt,» negulētās naktis mēneša garumā atceras
L.Tidira. Viņa atklāj, ka peļņa no šī pasūtījuma ļāvusi strauji
attīstīt uzņēmumu – noīrēt un pielāgot darbnīcas un veikala telpas,
iegādāties audumu un tehniku, kā arī paplašināt savu komandu –
pieņemt darbā šuvēju un pārdevēju. «Tagad mūsu komandā ir septiņi
pilna laika darbinieki un mēs izgatavojam aptuveni 15 apģērba
gabalus dienā – tie ir gan svārki, gan kleitas un blūzes,» tā
L.Tidira, piebilstot, ka nu jau mēnesī notirgo aptuveni 300 apģērba
gabalus. Viņa gan piebilst, ka ar profesionālas šuvējas meklēšanu
gājis grūti. «Mēs izvirzījām ļoti vienkāršus nosacījumus – taisni
nomērīt un taisni nošūt,» atklāj uzņēmēja, piebilstot, ka arī šādas
kvalitātes mūsdienās ir retums. «Bija meitenes, kuras nāk no
fabrikas un māk veikt tikai vienu noteiktu darbību, bija
darbiniece, kura darīja visu pa vecam un nevēlējās apgūt jaunās
tehnoloģijas,» stāsta L.Tidira, norādot, ka, nomainījusi četras
šuvējas, tādēļ jaunās darbinieces ļoti novērtē, ļaujot strādāt pēc
brīva grafika un piedāvājot attiecīgi stabilu atalgojumu – aptuveni
500 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī piemaksas.

Kā iemeslu iesaistīties biznesa inkubatorā
Ludmila min vēlmi attīstīties vēl straujāk. «Lai attīstītos,
nepieciešamas gan zināšanas, gan finanšu līdzekļi. Nenoliedzami, 50
procentu inkubatora līdzfinansējums jūtami palīdz realizēt mūsu
mērķi – izstrādāt mājaslapu, kā arī ļauj samazināt grāmatvedības
pakalpojumu un telpu īres izmaksas,» saka L.Tidira, norādot: līdz
šim uzņēmumā ieguldīti aptuveni astoņi tūkstoši eiro, savukārt
inovatīvās mājaslapas izmaksas ir vēl aptuveni 15 tūkstoši eiro.
«Līdz šim ļoti noderēja arī inkubatora kontakti – tā kā turpinām
paplašināt savu komandu, meklējām profesionālu šūšanas tehnologu,
un inkubatora vadītājs mums ieteica ļoti labu kandidatūru, kura
šomēnes jau sākusi darbu mūsu darbnīcā. Ir patīkami just papildu
atbalstu – ne tikai finansiālu,» secina uzņēmēja, norādot, ka ar
nepacietību gaida arī inkubatora organizēto tikšanos ar norvēģu
dizaineri. «Tā ir lieliska iespēja dzirdēt profesionāļa stāstīto
par modes tendencēm un saņemt kompetentu viedokli par jautājumiem,
kuri šobrīd aktuāli darbnīcā,» stāsta L.Tidira.

Kopā ar LLU pētniekiem

SIA «Purenn» valdes locekle Agate Kanča ir
uzņēmēja ar pieredzi – viņas uzņēmums ražo ekoloģiskus mājas un
sadzīves tīrīšanas līdzekļus. «Primāro receptūru līdzekļiem
izstrādāju pati, jo pēc izglītības esmu bioķīmiķe,» atklāj A.Kanča,
skaidrojot, ka Lielbritānijā ieguvusi specifisku izglītību un
zināšanas par augu ekstraktu īpašībām, ko nolēmusi pielietot
biznesa idejas attīstībai. «Tirgus piedāvājums vienmēr ir bijis
plašs, bet es sapratu – zinu, kā piedāvāt lētāk,» tā A.Kanča,
piebilstot, ka šodien tirgū cena ir noteicošais. Viņa uzsver, ka
uzņēmums ieguvis «Ecocontrol» sertifikātu, kas augstu kotējas
Eiropā, līdz ar to pavērušās arī eksporta iespējas. «Izstrādes
posms nebija viegls – testēšana, sertifikācija, pārbaudes,»
uzskaita uzņēmēja, piebilstot, ka šobrīd ikdienas darba gaitās
piedzīvo ļoti lielu birokrātisko slogu. «Pie mums bieži vien
ciemojas dažādas instances, lai pārbaudītu visdažādākās ražošanas
normas,» viņa atklāj, piebilstot, ka uzņēmums stingri ievēro
prasības, taču katrai instancei un pārbaudei ir jāvelta laiks.
Savukārt ar mērķi kāpināt ražošanas apjomus uzņēmēja pieņēma lēmumu
mainīt ražošanas telpas. «Nomainījām telpas, iegādājāmies papildu
tehniku, tostarp reaktoru, kurā izgatavo produktu, kā rezultātā
praktiski visi procesi mūsu ražotnē ir automatizēti,» stāsta
uzņēmēja, uzsverot, ka darbinieku skaits palicis nemainīgs –
uzņēmumā līdzdarbojas septiņi darbinieki. Šobrīd uzņēmumam ir plašs
ekoloģisko līdzekļu klāsts dažādām vajadzībām – traukiem, virsmām,
veļai, vannas istabai, stikliem, spoguļiem, kā arī ķermenim –,
savukārt ražošanas apjomi no trīs tonnām diennaktī auguši līdz
desmit tonnām.

«Galvenais mērķis, kādēļ iestājāmies
inkubatorā, ir investīcijas, ko vēlamies lietderīgi izmantot
pētniecības projektam sadarbībā ar LLU zinātniekiem,» norāda
A.Kanča. Viņa atklāj, ka ieradās inkubatorā ar konkrētu ideju par
inovatīvu līdzekli, bet šaubījās, vai ideja nav pārdroša un ir
realizējama. «Ļoti priecājos, ka dalījos ar savu ideju, jo saņēmu
lielu papildu atbalstu, motivāciju un apliecinājumu, ka viss
iecerētais ir piepildāms,» skaidro A.Kanča.

«Inkubators ir vieta, kur palīdz īstenot konkrētus
mērķus»

SIA «Anne Export» valdes locekles Skaidrītes
Dzenes uzņēmuma stāsts aizsākās 2015. gadā. «Jau vairākus gadus
dzīvoju starp Latviju un Turciju, studējot, audzinot bērnus un
iepazīstot vietējo kultūru. Tur novēroju, ka tirgū trūkst dabīgu
ķermeņa kopšanas līdzekļu, un mana izglītība pārtikas zinībās un
doktora grāds agrārajā ekonomikā deva ierosmi ieguldīt savu artavu
ekoloģisko produktu attīstībā,» stāsta S.Dzene, atklājot, ka
uzņēmējdarbībā ir apvienojusi iegūtās zināšanas produktu izstrādē
ar pieredzi patērētāju uzvedības pētniecībā. «Ražotnes kompleksi
piedāvā produktu izstrādi un laboratorijas testus, tādēļ sākām ar
to, ka izvērtējām uzņēmumu piedāvājumu, tostarp cenas, apjoma un
kvalitātes kritērijus. Pēc izvēles pagāja aptuveni gads darbā ar
produktu, kombinējot piemērotākos sastāvus, aromātus un
konsistenci,» stāsta uzņēmēja, skaidrojot: svarīgākais bija dabīgas
izejvielas, jo produktam bija jāatbilst «Ecocert» starptautiskā
sertifikāta prasībām. «Tā ir sava veida ļoti augstas kvalitātes
zīme, kam Eiropā ir liela uzticamība,» skaidro S.Dzene, piebilstot,
ka sākotnējais ieguldījums bija aptuveni 40 tūkstoši eiro. «Tas
bija brīdis, kad pirmoreiz saskārāmies ar biznesa inkubatoru.
Programmas ietvaros ieguvām līdzfinansējumu iepakojuma dizaina un
formulu izstrādei, preču zīmes reģistrācijai un sertifikāta
ieguvei,» 2015. gadu atsauc atmiņā uzņēmēja, piebilstot, ka
inkubators bija vieta, kur palīdzēja īstenot noteiktus, pārdomātus
mērķus. «Sākotnējā iecere bija ražot Latvijā, bet realizēt Turcijā,
tomēr eksports izrādījās dārgs – robežas nodeva ir 18 procentu
pievienotās vērtības nodoklis, kā arī 20 procenti no kosmētikas
produktu eksporta vērtības. Neatradām nevienu lielu pasūtītāju,
kurš būtu gatavs paņemt visu partiju, tāpēc pagaidām strādājam ar
mazām partijām,» stāsta S.Dzene, atklājot, ka produkcija, ko ražo
«Ecocert» un «GMP» sertificētā ražotnē Latvijā, nelielos apjomos
pārstāvēta 30 ekoloģisko produktu tirdzniecības vietās Turcijā, un
pērn nosūtīta arī testa partija uz Irānu. Popularizējot zīmolu,
uzņēmēja aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs un dažādos
ekoloģisko produktu festivālos. ««Made in Latvia» statuss ir viena
no lielākajām priekšrocībām ārzemju tirgū,» tā viņa, norādot, ka
pirktspēja Stambulā ar 15 miljoniem iedzīvotāju ir krietni lielāka
nekā Rīgā, kur dzīvo aptuveni 800 tūkstoši cilvēku, tomēr jaunam
produktam un zīmolam ar limitētu mārketinga budžetu jābūt ļoti
radošam, lai spētu uzrunāt pirmajam pirkumam pat tādā megapolē kā
Stambula.

«Šogad atkārtoti iesais­tījāmies nu jau
jaunajā biznesa inkubatorā ar mērķi izstrādāt jaunu videi draudzīgu
iepakojumu, kā arī gūt lielāku atpazīstamību Latvijas un Eiropas
tirgū. Uzņēmējiem jāpapildina savas zināšanas katru dienu,» skaidro
S.Dzene, norādot, ka bieži ir Latvijā un inkubatora apmācībās plāno
vairāk uzzināt par prasmīgu mārketingu un jaunām reklāmas
platformām.

Foto: Austris Auziņš un no personīgā arhīva