Pilsētā

Rets Vīgants, ķirurgs-flebologs:
«Līdz šim jelgavniekiem, kuriem bija nepieciešami ķirurga-flebologa
jeb «vēnu daktera» pakalpojumi, bija spiesti braukt uz Rīgu, bet nu
šāds speciālists pieejams arī Jelgavas poliklīnikā. Lai būtu
saprotamāk, paskaidrošu, ka flebologs ir ārsts, kurš nodarbojas ar
visu veidu venozās sistēmas slimību diagnostiku un ārstēšanu.
Pats strādāju Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā,
Rīgas Vēnu centrā un nu arī Jelgavas poliklīnikā. Uz Jelgavu vēlos
atvest visas labākās Rīgas vēnu ārstēšanas tradīcijas, kuru pamatā
ir kvalitatīva pacientu apkalpošana un starptautiski atzīta
operāciju protokola ievērošana. Tas nozīmē, ka pirms operācijas,
tās laikā un pēcoperācijas periodā tiek fiksēti būtiskākie
rādītāji, lai ārstēšanas rezultātu būtu iespējams objektīvi
novērtēt un salīdzināt. Operācijas veicu, izmantojot jaunākās
paaudzes lāzeriekārtu. Vecā veida strippinga operācijas, kad vēna
tiek izrauta, savā praksē nepielietoju.
Viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos strādāt Jelgavā, ir tas, ka te
jau pirms gada bija iegādāts lāzers, kas nepieciešams vēnu
operēšanai. Manuprāt, tas bija mērķtiecīgs solis, lai paplašinātu
poliklīnikas sniegto pakalpojumu klāstu, jo lāzeru izmanto arī citi
speciālisti, ne tikai flebologs. Jelgavas poliklīnikā varu
nodrošināt pilnvērtīgu fleboloģisko diagnostiku un ārstēšanu
ikvienam pacientam. Mums ir atbilstoša aparatūra, pilna spektra
terapijas iespējas, kā arī jaunākās paaudzes lāzeriekārta operāciju
veikšanai.
Pastāv vairākas vēnu ārstēšanas metodes, kuras visas tagad
pieejamas arī jelgavniekiem. Vispieejamākā ir kompresijas terapija,
kas paredz kompresijas saišu vai zeķu nēsāšanu, kā rezultātā vēnas
tiek saspiestas. Tiesa, var būt tā, ka šīs saites vai zeķes jānēsā
visu mūžu, un tas var kļūt apgrūtinoši. Iespējams izmantot arī
skleroterapiju jeb vēnu «aizšpricēšanu». Slimajās vēnās ievada
vielu, kas tās aizkausē, un ar laiku problēma izzūd.
Skleroterapijas izmaksas ir zemākas nekā operācijai un pareizi
izpildītai ārstēšanai ir labi rezultāti. Trešā iespēja ir vēnas
izoperēt tepat, Jelgavas poliklīnikas renovētajā ķirurģijas nodaļā.
Operāciju veic ar lāzeri vietējā anestēzijā, tā ilgst apmēram divas
stundas, turklāt pacientam nav nepieciešams palikt stacionārā.
Uzreiz pēc operācijas ir labi kārtīgi izstaigāties, tāpēc pacients
tūlīt var atgriezties pie ikdienas aktivitātēm. Īpaši svarīgi tas
ir cilvēkiem, kuri Latvijā ierodas no ārzemēm, lai izmantotu tieši
medicīniskos pakalpojumus – Rīgā tas jau vairs nav retums. Jelgavā
gan tas vēl nav iegājies, jo flebologs te pieejams samērā
nesen.
Jāteic, ka vēnu ārstēšana – vai tā būtu skleroterapija, kompresijas
terapija vai operācija – ir par maksu: valsts neapmaksā neko no tā.
Šādas operācijas sedz vien dažas apdrošināšanas kompānijas. Agrāk
gan valsts sedza operācijas, taču vecā veida, nevis ar lāzeru. Tas
situāciju kaut nedaudz, bet uzlaboja, jo arī ne tik turīgiem
cilvēkiem bija iespēja ārstēties. Tagad slimības arvien vairāk tiek
ielaistas, jo cilvēkiem nav naudas un viņi pie ārsta neiet.
Saskaņā ar pasaules pēdējiem datiem trešdaļa iedzīvotāju dzīves
laikā sastopas ar vēnu problēmām. Visvairāk pacientu cieš no
hroniskas venozas mazspējas – tās var būt gan sūdzības par
kosmētiskiem defektiem, kam nav nekādu citu klīnisku izpausmju, gan
masīvas kāju tūskas un gadiem neveiksmīgi ārstētas trofiskās čūlas.
Retāk gadās pacienti ar limfātiskām tūskām un dziļo vēnu trombozēm.
Atsevišķa grupa ir grūtnieces un jaunās māmiņas, kuras baro bērniņu
ar krūti – šajā periodā sievietēm parasti saasinās vēnu problēmas.
Tomēr jāsaka, ka ne vienmēr vaina ir vēnās, var būt arī
neiroloģiskas sāpes, bet to var pateikt tikai pēc izmeklēšanas ar
sonogrāfu.
Esmu novērojis, ka lielākajai daļai pacientu nav nepieciešama
operācija, bet, ja slimība ir ielaista, tas ir vienīgais veids, kā
to ārstēt. Mans uzdevums ir izmeklēt pacientu, uzstādīt diagnozi un
piedāvāt visus iespējamos ārstēšanās veidus.»