19.4 °C, 2.6 m/s, 96.5 %

Pilsētā

Noliek ziedus uz «Ciešanu ceļa»
14/06/2013

Pieminot notikumus, kas risinājās pirms 72 gadiem naktī no 13. uz 14. jūniju, kad uz Sibīriju un citām Krievijas tālēm tika izsūtīti ap 16 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, šodien Svētbirzē pie memoriāla notika piemiņas dienai veltīts atceres brīdis. Tajā godu izvestajiem, noliekot ziedus uz «Ciešanu ceļa» un pie piemiņas akmens, izrādīja vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt sirmgalvji, no kuriem daudzi vēl šodien atceras tās nakts traģiskos notikumus. 

Ritma Gaidamoviča

Pieminot notikumus, kas
risinājās pirms 72 gadiem naktī no 13. uz 14. jūniju, kad uz
Sibīriju un citām Krievijas tālēm tika izsūtīti ap 16 tūkstošiem
Latvijas iedzīvotāju, šodien Svētbirzē pie memoriāla notika
piemiņas dienai veltīts atceres brīdis. Tajā godu izvestajiem,
noliekot ziedus uz «Ciešanu ceļa» un pie piemiņas akmens, izrādīja
vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt sirmgalvji, no kuriem daudzi
vēl šodien atceras tās nakts traģiskos
notikumus. 

«Mūsu vecmāmiņu un vecākus ar mazo
brālīti izsūtīja 1949. gadā. Tas bija briesmīgi. Atminos, kā
dzīvojām pie vecmāmiņas, kura mūs audzināja. Visu mūžu smagi
strādāja, lai uzceltu sev māju, bet vienā naktī viss mainījās. Viņa
neatgriezās – 1951. gadā Sibīrijā nomira,» atmiņās dalās brāļi
Ilgmārs un Aivars Šulci, piebilstot, ka visi šie notikumi arī
atsaukušies uz viņu dzīvi. Brāļi nevarēja pabeigt Kazdangas
lauksaimniecības tehnikumu, ņemot vērā to, ka vecāki bijuši
izsūtīti, puiši nav pielaisti pie valsts eksāmeniem, tāpēc nācies
rakstīt iesniegumu, ka atsakās no eksāmenu kārtošanas ģimenes
apstākļu dēļ. «Biju nokārtojis visus darbus, atlika vien četri
valsts eksāmeni, taču tos man aizliedza kārtot. Dokumentos
rakstīts, ka esmu noklausījies visu kursu, bet nav kārtoti valsts
eksāmeni,» tā Ilgmārs. 

Piemiņas brīdī Svētbirzē bija
pulcējušies pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada iedzīvotāji.
Katram šodien pie memoriāla atnākušajam sirmgalvim ir savs stāsts,
atmiņas par šo dienu. Vienam «Ciešanu ceļā» ierakstīti vecāku
vārdi, citam – draugu, kaimiņu, citam – vecvecāku, dzīvesbiedru
vecāku vārdi. Bet visi vēlas izrādīt cieņu, noliekot
ziedus.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš piemiņas pasākumā uzsvēra, cik nozīmīgi ir zināt vēsturi.
«Lai arī latviešu tautai tā ir bijusi smaga, asiņaina, vēsture ir
jāatceras, lai mēs būtu gudri, uzmanīgi un skatītos uz nākotni ar
gudru prātu, veidojot valsts labklājību,» tā A.Rāviņš, atzīstot, ka
okupācija ir bijusi šausmīga un smaga, taču katrs brīdis ir sava
mācību stunda arī mums, lai veidotu stipru valsti.

Foto: Vineta Zelča