24.2 °C, 1.9 m/s, 72.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNoliekot ziedus, godina genocīdā cietušos ebrejus
Noliekot ziedus, godina genocīdā cietušos ebrejus
04/07/2011

Šodien vairāk nekā 20 cilvēki atceres pasākumā tikās pie Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā, lai godinātu ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā. Pasākuma dalībnieki vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti daudzi Jelgavas ebreji, godinot bojā gājušos, nolika ziedus.

Ritma Gaidamoviča

Šodien vairāk nekā 20 cilvēki
atceres pasākumā tikās pie Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes
ielā, lai godinātu ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā.
Pasākuma dalībnieki vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti
daudzi Jelgavas ebreji, godinot bojā gājušos, nolika
ziedus.

Pie piemiņas akmens pulcējās Jelgavas
Ebreju biedrības biedri, Sabiedrības integrācijas biroja pārstāvji,
citu nacionālo kultūru biedrību biedri un jelgavnieki.

Uzrunājot klātesošos, Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka šī ir diena, kad mums
jāatceras vēsture, jāpiemin cilvēki, kas krituši. «Ir jādzīvo tā,
lai nekad vairs nenāktos piedzīvot šīs šausmas. Veidosim
savstarpējās attiecības ar izpratni,» tā A.Rāviņš, sakot paldies
pirmajai Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētajai Fanijai Reģei,
kura gādājusi, lai šī piemiņas vieta būtu.

Šī diena ebrejiem ir viena no smagākajām
gadā, jo tā nes līdzi ļoti daudz sāpīgu notikumu. «Esam šeit, lai
godinātu tos mūsu tautiešus, kuri piedzīvoja šos briesmīgos
notikumus. Jā, daudzi tagad tos apstrīd, saka, ka šie notikumi ir
izgudroti un nekas tamlīdzīgs nav noticis, taču nesen kongresā
pierādījās pretējais. Čikāgas režisors ir izveidojis filmu par
Latvijas ebrejiem, kurā viņi stāsta savus pārdzīvojumus. Tur
atklājas briesmīgas lietas,» tā Jelgavas Ebreju biedrības
priekšsēdētāja Lidija Ribkina.

Klātesošais Ebreju biedrības pārstāvis
Boriss sacīja lielu paldies tiem drosmīgajiem, kas, riskējot ar
savu un savas ģimenes dzīvību, tomēr centās paglābt kādu ebreju,
slēpjot to savās mājās. Paldies šajā reizē teikts arī tiem, kas
palīdzēja īstenot ideju par piemiņas akmens izveidi Zālītes
ielā.

«Ik gadu šeit nolikt ziedus ir mans
pienākums. Pats esmu dzimis Kijevā, taču šeit bojā gāja mani radi.
Mana māte, tēvs un māsas vīrs ar saviem radiem,» tā Dāvids Beiļins.
Cieņu bojā gājušajiem ebrejiem šodien izrādīja arī Poļu biedrības
pārstāve Danuta Romele. «Arī mēs šeit, Jelgavā esam maza tauta,
tāpēc mums ir jāizrāda gods līdzīgajiem – ebreju tautai,» tā
D.Romele.

Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes
ielā atrodas vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti daudzi
Jelgavas ebreji un kur pašlaik ir viņu apbedījumu vieta. Bijusī
Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja un arī piemiņas akmens
idejas iniciatore ir F.Raģe, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības
Sabiedrības integrācijas birojs.

Foto: Krišjānis Grantiņš