Šodien vairāk nekā 20 cilvēki atceres pasākumā tikās pie Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā, lai godinātu ebrejus, kas cietuši Otrā pasaules kara laikā. Pasākuma dalībnieki vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti daudzi Jelgavas ebreji, godinot bojā gājušos, nolika ziedus.
Ritma Gaidamoviča
Pie piemiņas akmens pulcējās Jelgavas Ebreju biedrības biedri, Sabiedrības integrācijas biroja pārstāvji, citu nacionālo kultūru biedrību biedri un jelgavnieki.
Uzrunājot klātesošos, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka šī ir diena, kad mums jāatceras vēsture, jāpiemin cilvēki, kas krituši. «Ir jādzīvo tā, lai nekad vairs nenāktos piedzīvot šīs šausmas. Veidosim savstarpējās attiecības ar izpratni,» tā A.Rāviņš, sakot paldies pirmajai Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētajai Fanijai Reģei, kura gādājusi, lai šī piemiņas vieta būtu.
Šī diena ebrejiem ir viena no smagākajām gadā, jo tā nes līdzi ļoti daudz sāpīgu notikumu. «Esam šeit, lai godinātu tos mūsu tautiešus, kuri piedzīvoja šos briesmīgos notikumus. Jā, daudzi tagad tos apstrīd, saka, ka šie notikumi ir izgudroti un nekas tamlīdzīgs nav noticis, taču nesen kongresā pierādījās pretējais. Čikāgas režisors ir izveidojis filmu par Latvijas ebrejiem, kurā viņi stāsta savus pārdzīvojumus. Tur atklājas briesmīgas lietas,» tā Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja Lidija Ribkina.
Klātesošais Ebreju biedrības pārstāvis Boriss sacīja lielu paldies tiem drosmīgajiem, kas, riskējot ar savu un savas ģimenes dzīvību, tomēr centās paglābt kādu ebreju, slēpjot to savās mājās. Paldies šajā reizē teikts arī tiem, kas palīdzēja īstenot ideju par piemiņas akmens izveidi Zālītes ielā.
«Ik gadu šeit nolikt ziedus ir mans pienākums. Pats esmu dzimis Kijevā, taču šeit bojā gāja mani radi. Mana māte, tēvs un māsas vīrs ar saviem radiem,» tā Dāvids Beiļins. Cieņu bojā gājušajiem ebrejiem šodien izrādīja arī Poļu biedrības pārstāve Danuta Romele. «Arī mēs šeit, Jelgavā esam maza tauta, tāpēc mums ir jāizrāda gods līdzīgajiem – ebreju tautai,» tā D.Romele.
Ebreju upuru piemiņas akmens Zālītes ielā atrodas vietā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti daudzi Jelgavas ebreji un kur pašlaik ir viņu apbedījumu vieta. Bijusī Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja un arī piemiņas akmens idejas iniciatore ir F.Raģe, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrības integrācijas birojs.
Foto: Krišjānis Grantiņš
8.4 °C,
5.7 m/s,
50.6 % 
8.4 °C,
5.7 m/s,
50.6 %