23 °C, 2.4 m/s, 57.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNorāda uz nepieciešamību cīnīties ar «melno arheoloģiju»
Norāda uz nepieciešamību cīnīties ar «melno arheoloģiju»
04/06/2008

Patlaban daudzi arheoloģiskie pieminekļi cieš no mantraču jeb «melno arheologu» darbības, tāpēc būtu jāsakārto tiesību akti šajā jomā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atzina nozares eksperti.

Patlaban daudzi arheoloģiskie pieminekļi cieš no mantraču
jeb «melno arheologu» darbības, tāpēc būtu jāsakārto tiesību akti
šajā jomā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā
atzina nozares eksperti.

 

Metāla detektoru plašās izplatības dēļ «melnā arheoloģija» sāk
kļūt par hobiju. Kā pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Latvijas
Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, Latvijā «melnās
arheoloģijas» veicēji ir liela problēma un, lai to risinātu,
nepieciešams sakārtot likumdošanu arheoloģijas jautājumā.

Kā iespējamu risinājumu G.Zemītis minēja metāla detektoru
pārdošanas aizliegumu, kā arī aizliegumu pārdot vēsturiskus
priekšmetus dažādās izsolēs un internetā. Būtu jāsakārto arī
jautājums par privātpersonām, jo, ja arheoloģiskais mantojums
atrodas uz privātas zemes, tad tās īpašniekam ir visas tiesības
neatļaut šo mantojumu pētīt, kā arī viņš atrasto var nenodot
muzejam, kas liedz iepazīt Latvijas kultūru un vēsturi, skaidroja
eksperts.

Kā pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijas vadītājs Juris Dambis, patlaban Latvijā ir 2496 valsts
aizsargājamas vietas, no kurām 320 ir kapsētas, 195 apmetnes, 475
pilskalni un 75 pilis. Pagājušā gadā tika konstatēti desmit
pārkāpumi, no kuriem tikai viens uzskatāms par «melno arheoloģiju».
Pārējie gadījumi saistīti ar būvniecības pārkāpumiem.

Patlaban Latvijā ir 37 inspektori, kas ir atbildīgi par visiem
rajoniem un visām valsts aizsargājamām vietām. Inspektori paši
veido savu darba grafiku un veicamos darbus, līdz ar to šī brīža
situācija, pēc J.Dambja teiktā, nav diez ko pateicīga, jo ir
apgrūtināta šo inspektoru uzraudzība. No 1. jūlija tiks veidota
struktūra, kas uzlabos inspektoru kontroli, informēja J.Dambis.

Komisijas sēdes laikā tika pieļauta iespēja, ka varbūt būtu
jāaizliedz ar metāla detektoriem uzturēties arheoloģijas
teritorijā, tomēr šādu aizliegumu būtu sarežģīti kontrolēt. Kā
uzsvēra J.Dambis, ir izveidots saraksts, kurā ir uzskaitītas šīs
vēsturiskās vietas, tostarp arī zemūdens mantojumu vietas.

«Norādot zemūdens mantojumu koordinātas, tiktu dota iespēja un
pavērts ceļš «melnajiem arheologiem» vai drīzāk mantračiem doties
un kaut ko noskrūvēt vai nolauzt,» sacīja J.Dambis.

Kā pastāstīja Vēstures pētnieku biedrības priekšsēdētājs Roberts
Klimovičs, metāla detektoru var izgatavot piecās minūtēs, līdz ar
to aizliegums tos pārdot vai kādā veidā ierobežot to tirdzniecību
būtu neveiksmīgs. Pēc viņa domām, galvenā problēma ir tā, ka
Latvijā nav organizācijas, kas meklē mirušos karavīrus, kā arī tas,
ka paši arheologi nodarbojoties ar atrasto mantu pārdošanu.

«Arheologus Latvijā neviens nekontrolē, līdz ar to bieži vien
viņi paši pludina ārā vēsturiskas lietas un priekšmetus. Problēma
ir vērojama arī tajā, ka nav tik liela sadarbība ar arheologiem, kā
gribētos,» uzsvēra R.Klimovičs.

Savukārt žurnāla «Dadzis» redaktors Andris Ruģēns informēja
komisijas deputātus, ka, lai arī nav konkrētu sodīto par «melno
arheoloģiju», situācija ir dramatiska. A.Ruģēnam pašam ir piedāvāts
nopirkt vācu karavīra kapu par 30 latiem, krievu karavīra kapu par
20 latiem, bet latviešu – par 10 latiem.

«No viena karavīra, atkarībā no tā, kas viņam klāt, var nopelnīt
no 200 līdz 500 latiem. Tā taču ir valsts nacionālo labumu
izlaupīšana», uzsvēra A.Ruģēns.

Deputāts Dzintars Ābiķis sacīja, ka jāveido ciešāka sadarbība
starp profesionāliem arheologiem un amatieriem, jo valstij nav tik
lielas iespējas kā privātajam sektoram, līdz ar to «tīri tehnikas
jautājumā būtu jābūt lielākai sadarbībai».

Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka būtu nepieciešams
veidot vēsturisko priekšmetu sarakstu, kurus nedrīkstētu tirgot,
piemēram, karavīru atribūtika. Būtu jānosaka bargāki sodi un
jāsakārto inspektoru jautājums, un to darbība būtu jākontrolē
pamatīgāk. Būtu nepieciešams vairāk investēt valsts līdzekļus
aizsardzības inspekcijā, lai situāciju sakārtotu, uzskata
deputāts.

Komisijas sēdes noslēgumā Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks pieminekļu uzraudzības
darbā Jānis Asaris uzsvēra, ka jāveicina sabiedrības un īpaši
pieminekļu īpašnieku iesaistīšana cīņā pret «melnajiem
arheologiem».

 

www.leta.lv