13.5 °C, 3.9 m/s, 81.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNosaka kritērijus uzņēmumu iekļaušanai «baltajā sarakstā»
Nosaka kritērijus uzņēmumu iekļaušanai «baltajā sarakstā»
26/06/2012

Valdība šodien noteica kritērijus uzņēmumiem to iekļaušanai «baltajā sarakstā».

Valdība šodien noteica kritērijus uzņēmumiem to
iekļaušanai «baltajā sarakstā».

Uzņēmumiem ar izcilu attieksmi pret valsti nodokļu saistību
izpildē būs iespēja saņemt īpašu attieksmi un pretimnākošu
sadarbību no valsts un Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Šādu statusu
varēs saņemt uzņēmumi, kas būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības
programmas dalībnieka statusu.

Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši šo statusu, būs iespēja atviegloti
un ātri komunicēt ar VID un būs vairākas priekšrocības: pievienotās
vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants,
savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu
nemaksāšanas riskiem, VID rakstiskas atbildes sagatavošana ātrāk
nekā noteiktā kārtībā.

Ministru kabinets šodien noteica kārtību, kādā tiek iesniegti un
izskatīti pieteikumi dalībai Padziļinātas sadarbības programmā.
Noteikti kritēriji nodokļu maksātāja uzņemšanai programmā un
izslēgšanai no tās, kā arī kārtībā, kādā publicē programmas
dalībnieku attiecīgā reģistrā un izslēdz no tā.

Lai nodokļu maksātājs tiktu uzņemts programmā un iegūtu
programmas dalībnieka statusu, tam jāatbilst vairākiem
pamatkritērijiem: saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk nekā
pilnus trīs pārskata gadus un nodokļu parādu kopsumma nepārsniedz
100 latus.

Darbinieku mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada
ceturkšņos pēdējo četru ceturkšņu periodā līdz pieteikuma
iesniegšanai nevar būt mazāki par 100% no vidējiem darbinieku
ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē.

Lai iegūtu programmas dalībnieka statusu, nodokļu maksātājs vai
tā valdes vai padomes loceklis saistībā ar nodokļu maksātāja
darbību nedrīkst būt atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par
krāpšanu, kontrabandu, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām
precēm vai citām vērtībām, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez
atļaujas (licences), izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Potenciālajam programmas dalībniekam nedrīkst būt pasludināts
maksātnespējas process, sākts tiesiskās aizsardzības process vai
ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Pēdējo trīs pārskata
gadu laikā nodokļu maksātājs nedrīkst būt sodīts par nodokļu
normatīvo aktu pārkāpumu, saistībā ar kuru budžetā papildus
iemaksājamās summas pārsniedz 6% no nodokļu maksātāja attiecīgā
pārskata gada apgrozījuma.

Lai iekļūtu «Baltajā sarakstā», uzņēmumiem taksācijas gadā pirms
pieteikuma iesniegšanas saimnieciskā darbība jāveic atbilstoši
vairākiem rādītājiem. Saistību īpatsvars bilancē nevar pārsniegt
vidējo rādītāju attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, kopējais
likviditātes rādītājs nevar būt zemāks par viens, bet apgrozījuma
rentabilitātes rādītājs nevar būt zemāks par vidējo rādītāju
attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.

Lai tiktu iekļauts «baltajā sarakstā», gada laikā pirms
pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs nedrīkst būt veicis
darījumu vai darījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 1000 latu, ar
tādu nodokļu maksātāju, kuram VID ir apturējis saimniecisko
darbību.

Lai piedalītos programmā, nodokļu maksātājam ir jāievieš iekšējā
nodokļu risku vadības un kontroles sistēma. Šis kritērijs gan
netiks ņemts vērā 12 mēnešus no noteikumu spēkā stāšanās.

Noteikumi stāsies spēkā 1. jūlijā.

Tomēr pirmos 12 mēnešus pēc noteikumu spēkā stāšanās nodokļu
maksātājam, lai tas tiktu uzņemts programmā, būs jāatbilst arī
vairākiem papildu kritērijiem: pēdējo triju pārskata gadu laikā
vidējais neto apgrozījums gadā pārsniedz trīs miljonus latu, pēdējo
triju pārskata gadu laikā vidējā valsts budžetā iemaksāto nodokļu
kopsumma pārskata gadā pārsniedz 500 000 latu, pēdējos sešos
mēnešos nodokļu maksātājs mēnesī nodarbina vidēji vismaz 25
darbiniekus. Prasību par nepieciešamību pārskata gadā nomaksāt
nodokļos vairāk nekā 500 000 varēs neņemt vērā, ja tā neizpilde ir
saistīta ar objektīviem apstākļiem, piemēram, nozares specifika,
sezonalitāte, orientācija uz eksportu vai īslaicīgs darba apjoma
samazinājums.

Finanšu ministrijai (FM) uzdots nodrošināt, ka VID iekšējos
noteikumos tiek noteikta kārtība, kas paredz «baltajā sarakstā»
iekļautajiem uzņēmējiem sniegt iepriekš minētās priekšrocības.

FM līdz 2013. gada 1. jūlijam būs jāizvērtē iespēja attiecināt
Padziļinātās sadarbības programmu uz vidējiem un mazajiem
uzņēmumiem, pārskatot kritērijus un nosacījumus to iekļaušanai
minētajā programmā. Ministrijai arī līdz nākamā gada 1.jūlijam
jāizvērtē iespēja muitas jomā veidot vienkāršotu sistēmu Latvijas
atzītā komersanta statusam.

Visām ministrijām līdz 2013. gada 1. martam jāizvērtē iespēja
savas kompetences normatīvajos aktos iekļaut priekšrocības
Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam.

FM līdz šā gada 31. decembrim jāizstrādā kritēriji iekšējās
nodokļu risku vadības un kontroles sistēmai.

Padziļinātās sadarbības programmas darbību nodrošinās FM
sadarbībā ar VID, kā arī programmas darbības nodrošināšanā
iesaistītie – Centrālās statistikas pārvalde, Valsts darba
inspekcija un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

Lai pieteiktos Padziļinātās sadarbības programmā, nodokļu
maksātājam VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs jāiesniedz
pieteikums. Tad VID piecu darba dienu laikā paziņos FM par
pieteikuma saņemšanu. VID 10 darba dienu laikā pēc pieteikuma
saņemšanas būs jāsniedz FM informācija par nodokļu maksātāja
atbilstību noteikumiem. Pēc tam FM izvērtēs nodokļu maksātāja
atbilstību kritērijiem un pieņems lēmumu par programmas dalībnieka
statusa piešķiršanu vai atteikumu.

Nodokļu maksātāja atbilstību Padziļinātās sadarbības programmas
dalībnieka statusam vērtēs un FM atzinumu sniegs koleģiāla
konsultatīva institūcija – Padziļinātās sadarbības programmas
komisija. Valdība šodien pieņēma Padziļinātās sadarbības programmas
komisijas nolikumu. Tas paredz, ka komisijā darbosies desmit
locekļi. Pārstāvjus iekļaušanai komisijā pilnvaros FM, VID,
Ekonomikas ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība,
Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kamera, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija.

Valdība šodien pieņēma arī virkni citu saistīto normatīvo aktu
grozījumus.

Ar grozījumiem noteikumos par muitas procedūras – tranzīts –
piemērošanas kārtību paredzēts nodokļu maksātājiem, kuri ir
ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu,
piemērot atbrīvojumu no prasības gada laikā veikt vismaz 48
starptautiskos kravu pārvadājumus un vismaz četrus starptautiskos
kravu autopārvadājumus mēnesī. Tādējādi personai, kas būs
Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks, būs paredzēti tādi
paši atbrīvojumi kā atzītajam komersantam, skaidro FM.

Grozījumi noteikumos par nodokļu parāda galvojumu preču
muitošanai paredzēs «baltajā sarakstā» iekļautajiem nodokļu
maksātājiem atbrīvojumu no galvojuma sniegšanas par muitas parādu,
noteiktos gadījumos – par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parādu
un akcīzes nodokļa parādu. Grozījumi arī paredz, ka atbrīvojums no
vispārējā galvojuma, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, būs
spēkā divus gadus.

Savukārt grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa
nodrošinājumiem paredzēs nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši
programmas dalībnieka statusu, noteikt iespēju piemērot akcīzes
nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā, izņemot
gadījumus, kad akcīzes preces tiek pārvietotas, tām piemērojot
atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.

Kā ziņots, uzticamo uzņēmumu saraksts būs publiski pieejams. Tas
tiek uzskatīts par vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai
un godīgas konkurences nodrošināšanai.

LETA