-5.4 °C, 3.9 m/s, 89 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNVA: no 102 romu bezdarbniekiem 80 izglītība ir zemāka par pamata
NVA: no 102 romu bezdarbniekiem 80 izglītība ir zemāka par pamata
01/02/2012

Lai diskutētu par romu izglītību Jelgavā, šodien Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) tikās romi un iestāžu, kuras ikdienā strādā ar šīs tautības pārstāvjiem, darbinieki. Visi kā viens atzīst, ka Jelgava ir labais piemērs, no kā citi var mācīties, jo te tiek daudz darīts, lai izglītotu šīs tautības pārstāvjus. Taču kā galveno problēmu diskusijas dalībnieki min izglītības līmeni – jādomā, kā izglītot romu vecākus, lai viņi būtu motivēti bērnu sūtīt uz bērnudārzu un skolu. Reizē ar diskusiju atklāta izstāde «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai: redzēt bērnu, nevis tautību», kas apskatāma līdz 6. februārim.

Ritma Gaidamoviča

Lai diskutētu par romu izglītību Jelgavā, šodien
Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) tikās romi un iestāžu,
kuras ikdienā strādā ar šīs tautības pārstāvjiem, darbinieki. Visi
kā viens atzīst, ka Jelgava ir labais piemērs, no kā citi var
mācīties, jo te tiek daudz darīts, lai izglītotu šīs tautības
pārstāvjus. Taču kā galveno problēmu diskusijas dalībnieki min
izglītības līmeni – jādomā, kā izglītot romu vecākus, lai viņi būtu
motivēti bērnu sūtīt uz bērnudārzu un skolu. Reizē ar diskusiju
atklāta izstāde «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai:
redzēt bērnu, nevis tautību», kas apskatāma līdz 6.
februārim.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka uz 2011.
gada 1. jūliju Jelgavā romu skaits bija 1041, taču, kad salīdzina
datus, cik deklarējušies, tie rāda, ka – 864. SIP vadītāja Rita
Vectirāne uzsver, ka šie skaitļi neatbilst patiesībai, jo daļa romu
ir izbraukuši un nav izdeklarējušies, daļa dzīvo mūsu pilsētā, bet
nav nekur deklarējušies. Runājot par statistikas rādītājiem
saistībā ar nodarbinātību un izglītību, viņa stāsta, ka uz 31.
janvāri Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē reģistrēti
102 romi bezdarbnieki, no tiem 62 ir ilgstošie bezdarbnieki. 80 no
viņiem izglītība ir zemāka par pamatizglītību. «NVA
pārkvalificēšanās un mācību pasākumos var iesaistīt tikai tos,
kuriem ir vismaz 7. klašu izglītība, bet lielai daļai tās nav,» tā
R.Vectirāne. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece
Jeļena Laškova piebilst, ka no 50 viņu redzeslokā nonākušajām
ģimenēm 17 ģimenēs vecāki ir analfabēti. «Tas norāda uz nopietnu
problēmu, un mums ir jādomā, kā izglītot pieaugušos. Jāpanāk, lai
viņi iemācītos lasīt, rakstīt, rēķināt, lai pēcāk arī varētu
palīdzēt saviem bērniem,» tā J.Laškova.
Diskusijas dalībnieki – pedagogi, Sociālo lietu pārvaldes
speciālisti, ministriju pārstāvji – atzina, ka nereti problēmas
izglītībā rodas tieši tālab, ka vecāki bērniem nevar palīdzēt
mācībās. Bērns jūtas nedrošs, viņam neviens nevar izskaidrot, tāpēc
bērns netiek galā ar mācībām un nolemj skolu pamest. Jelgavas 4.
pamatskolas direktore Agita Lundberga, kuras skolā mācās arī romu
tautības bērni, atzīst, ka nereti šī iemesla dēļ ir bijušas
situācijas, ka bērni skolu apmeklē neregulāri, un no tā cieš mācību
process. Tāpēc gadās, ka, mācoties tikai 3. klasē, viņš mācības
pamet, jo mājās neizjūt atbalstu. Taču oficiāli skaitās, ka līdz
pat 18 gadiem mācās skolā, jo nav nokārtojis dokumentus, kas
apliecinātu pretējo. Šobrīd gan vērojami uzlabojumi, jo viņas
vadītajā skolā izveidota multikulturālā klase un piesaistīts
skolotāja palīgs roms – Dana Didžus. «Galvenais ir panākt, lai
bērns apmeklē skolu. Motivēt mācīties, lai viņi apzinātos, cik
izglītība ir svarīga. Kaut vai tā būtu tikai pamatskola,» tā
A.Lundberga. D.Didžus no personīgās pieredzes stāsta, ka ir bērni,
kurus viņa, lai tie nāktu regulāri uz skolu, braucot pati uz darbu,
pa ceļam paņem un atved. «Ja viņš kādu laiku kavē, iemācīto
aizmirst, un atnākot viss jāsāk no jauna. Turklāt, līdzko darbs ir
regulārs, viņam pašam tas iepatīkas un arī mājās attieksme mainās,
jo saprot, ka bērns grib mācīties,» tā D.Didžus.
Šo iespēju, ka pilsētā bērnudārzā «Sprīdītis» un «Pasaciņa» un 4.
pamatskolā ir arī skolotāja palīgs čigāns, novērtē arī paši romi.
Viņi redz, ka bērniem skolā ir labi, jo blakus ir viņu tautības
pārstāvis, kurš palīdz. Taču kā problēmu viņi min to, ka šāda
iespēja ir tikai sākumskolas klasēs un vecāki nespēj palīdzēt 7. un
8. klases skolēniem, taču arī skolotāja palīga nav. Ināra
Kozlovska, kura šobrīd kā romu tautības pārstāve strādā par auklīti
bērnudārzā «Sprīdītis», uzver, ka šādu sistēmu vajadzētu saglabāt
līdz pat 9. klasei. «Pēc pieredzes zinu, ka bērns mūs kā skolotāja
palīgus uzklausa vairāk nekā vecākus un mēs varam viņus motivēt
mācīties. Esam labais piemērs. Tad nerastos situācija, ka 80
procenti romu tautības bezdarbnieku būtu bez pamatizglītības,»
uzver I.Kozlovska.
Romu ģimenēm gan pašām ir arī mazliet cits viedoklis – kā lai
bērnus palaiž uz skolu, ja viņiem nav ko vilt mugurā, kājās un viņš
nav paēdis?! Daudziem nav darba, jo romi darba tirgū tiek
diskriminēti. Te gan Sociālo lietu pārvaldes speciālisti apgalvo,
ka daudz romu ģimeņu saņem dažādus pabalstus. Ir iespēja saņemt
brīvpusdienas, pabalstu mācību materiāliem, par dzīvojamo platību
un citus. Katra situācija ir risināma.
Līdz ar diskusiju atklāta ceļojošā izstāde «Skola un sabiedrība
čigānu bērnu iekļaušanai: redzēt bērnu, nevis tikai tautību», kurā
ikviens var iepazīties ar čigānu kultūras elementiem un apskatīties
bērnu un viņu ģimeņu pašdarinātos darbus, pedagogu veidotus mācību
materiālus čigānu bērniem, kuri ir gan latviešu, gan čigānu valodā.
Tā visiem apskatāma līdz 6. februārim.
Foto: Ivars Veiliņš