Lai diskutētu par romu izglītību Jelgavā, šodien Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) tikās romi un iestāžu, kuras ikdienā strādā ar šīs tautības pārstāvjiem, darbinieki. Visi kā viens atzīst, ka Jelgava ir labais piemērs, no kā citi var mācīties, jo te tiek daudz darīts, lai izglītotu šīs tautības pārstāvjus. Taču kā galveno problēmu diskusijas dalībnieki min izglītības līmeni – jādomā, kā izglītot romu vecākus, lai viņi būtu motivēti bērnu sūtīt uz bērnudārzu un skolu. Reizē ar diskusiju atklāta izstāde «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai: redzēt bērnu, nevis tautību», kas apskatāma līdz 6. februārim.
Ritma Gaidamoviča
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka uz 2011. gada 1. jūliju Jelgavā romu skaits bija 1041, taču, kad salīdzina datus, cik deklarējušies, tie rāda, ka – 864. SIP vadītāja Rita Vectirāne uzsver, ka šie skaitļi neatbilst patiesībai, jo daļa romu ir izbraukuši un nav izdeklarējušies, daļa dzīvo mūsu pilsētā, bet nav nekur deklarējušies. Runājot par statistikas rādītājiem saistībā ar nodarbinātību un izglītību, viņa stāsta, ka uz 31. janvāri Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē reģistrēti 102 romi bezdarbnieki, no tiem 62 ir ilgstošie bezdarbnieki. 80 no viņiem izglītība ir zemāka par pamatizglītību. «NVA pārkvalificēšanās un mācību pasākumos var iesaistīt tikai tos, kuriem ir vismaz 7. klašu izglītība, bet lielai daļai tās nav,» tā R.Vectirāne. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece Jeļena Laškova piebilst, ka no 50 viņu redzeslokā nonākušajām ģimenēm 17 ģimenēs vecāki ir analfabēti. «Tas norāda uz nopietnu problēmu, un mums ir jādomā, kā izglītot pieaugušos. Jāpanāk, lai viņi iemācītos lasīt, rakstīt, rēķināt, lai pēcāk arī varētu palīdzēt saviem bērniem,» tā J.Laškova. Diskusijas dalībnieki – pedagogi, Sociālo lietu pārvaldes speciālisti, ministriju pārstāvji – atzina, ka nereti problēmas izglītībā rodas tieši tālab, ka vecāki bērniem nevar palīdzēt mācībās. Bērns jūtas nedrošs, viņam neviens nevar izskaidrot, tāpēc bērns netiek galā ar mācībām un nolemj skolu pamest. Jelgavas 4. pamatskolas direktore Agita Lundberga, kuras skolā mācās arī romu tautības bērni, atzīst, ka nereti šī iemesla dēļ ir bijušas situācijas, ka bērni skolu apmeklē neregulāri, un no tā cieš mācību process. Tāpēc gadās, ka, mācoties tikai 3. klasē, viņš mācības pamet, jo mājās neizjūt atbalstu. Taču oficiāli skaitās, ka līdz pat 18 gadiem mācās skolā, jo nav nokārtojis dokumentus, kas apliecinātu pretējo. Šobrīd gan vērojami uzlabojumi, jo viņas vadītajā skolā izveidota multikulturālā klase un piesaistīts skolotāja palīgs roms – Dana Didžus. «Galvenais ir panākt, lai bērns apmeklē skolu. Motivēt mācīties, lai viņi apzinātos, cik izglītība ir svarīga. Kaut vai tā būtu tikai pamatskola,» tā A.Lundberga. D.Didžus no personīgās pieredzes stāsta, ka ir bērni, kurus viņa, lai tie nāktu regulāri uz skolu, braucot pati uz darbu, pa ceļam paņem un atved. «Ja viņš kādu laiku kavē, iemācīto aizmirst, un atnākot viss jāsāk no jauna. Turklāt, līdzko darbs ir regulārs, viņam pašam tas iepatīkas un arī mājās attieksme mainās, jo saprot, ka bērns grib mācīties,» tā D.Didžus. Šo iespēju, ka pilsētā bērnudārzā «Sprīdītis» un «Pasaciņa» un 4. pamatskolā ir arī skolotāja palīgs čigāns, novērtē arī paši romi. Viņi redz, ka bērniem skolā ir labi, jo blakus ir viņu tautības pārstāvis, kurš palīdz. Taču kā problēmu viņi min to, ka šāda iespēja ir tikai sākumskolas klasēs un vecāki nespēj palīdzēt 7. un 8. klases skolēniem, taču arī skolotāja palīga nav. Ināra Kozlovska, kura šobrīd kā romu tautības pārstāve strādā par auklīti bērnudārzā «Sprīdītis», uzver, ka šādu sistēmu vajadzētu saglabāt līdz pat 9. klasei. «Pēc pieredzes zinu, ka bērns mūs kā skolotāja palīgus uzklausa vairāk nekā vecākus un mēs varam viņus motivēt mācīties. Esam labais piemērs. Tad nerastos situācija, ka 80 procenti romu tautības bezdarbnieku būtu bez pamatizglītības,» uzver I.Kozlovska. Romu ģimenēm gan pašām ir arī mazliet cits viedoklis – kā lai bērnus palaiž uz skolu, ja viņiem nav ko vilt mugurā, kājās un viņš nav paēdis?! Daudziem nav darba, jo romi darba tirgū tiek diskriminēti. Te gan Sociālo lietu pārvaldes speciālisti apgalvo, ka daudz romu ģimeņu saņem dažādus pabalstus. Ir iespēja saņemt brīvpusdienas, pabalstu mācību materiāliem, par dzīvojamo platību un citus. Katra situācija ir risināma. Līdz ar diskusiju atklāta ceļojošā izstāde «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai: redzēt bērnu, nevis tikai tautību», kurā ikviens var iepazīties ar čigānu kultūras elementiem un apskatīties bērnu un viņu ģimeņu pašdarinātos darbus, pedagogu veidotus mācību materiālus čigānu bērniem, kuri ir gan latviešu, gan čigānu valodā. Tā visiem apskatāma līdz 6. februārim. Foto: Ivars Veiliņš