Jelgavā oktobrī durvis vērs divas jaunas atpūtas vietas – klubs un itāliešu restorāns. Abu uzņēmumu īpašnieki ir pārliecināti, ka viņu bizness mūsu pilsētā būs uz ilgu laiku. Tiesa, līdzīgi vēl pirms pusgada domāja gan «Indiešu virtuves» saimnieki Lielajā ielā, gan izklaides centra «Cash» ierīkotāji, kuri jau šodien atzīst, ka darbs izklaides un ēdināšanas jomā nav tik vienkāršs, kā sākotnēji plānots. Interesanti, ka visu četru uzņēmumu īpašnieki Jelgavā ir ienācēji.
Aldis Bērzišs, boulinga un izklaides centra «Cash» valdes loceklis, bijušais direktors: «Gan īpašnieks, gan arī es kā tā brīža direktors bijām rīdzinieki, kuri ienāca Jelgavā ar ideju izveidot vienu labu atpūtas vietu. Tagad, pēc pusgada, varu atzīt, ka viss nav noticis tā, kā sākotnēji bija plānots. Nu jau pāris nedēļu esmu šķīries no šī uzņēmuma direktora amata, jo, godīgi sakot, mans un īpašnieka redzējums par atpūtas vietas attīstību nesakrita.
Tās lietas realitātē tomēr notiek mazliet citādāk. Nevar gribēt, ka tu vienkārši atvērsi jaunu atpūtas vietu un klients pats tevi meklēs – ir jāiegulda milzīgs darbs. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka ēdināšanas joma, manuprāt, Jelgavā ir īsta mocīšanās, jo ar to nopelnīt šeit ir ļoti grūti – konkurence liela, bet cenas, salīdzinot ar Rīgas ēstuvēm, ļoti zemas. Rezultātā ieguvums ir minimāls. Atpūta? Laikam jau cilvēki gaida, kad viņiem tiks piedāvāts kaut kas cits, jo ar esošo piedāvājumu izvilināt no mājām tos, kuri ir kūtri atpūtas vietu apmeklētāji, nevar. Es uzskatu, ka tas būtu pētījuma vērts, lai saprastu, ko jelgavnieks vēlas – katrā vietā publika ir atšķirīga, un tās vēlmes izzināt ir ļoti būtiski, pirms sākt biznesu. Šķiet, ka Jelgavā to līdz šim tā īsti neviens nav darījis.
Mans redzējums tomēr bija ilgtermiņa attīstība, bet īpašnieks šobrīd, pastrādājot Jelgavā, laikam ir pieņēmis lēmumu neieguldīt ilgstošā attīstībā. Manuprāt, tā ir viena no lielākajām problēmām, atverot jaunas izklaides vietas, – pārliecība, ka tu zini, ko grib klients, un vēlme mērķi sasniegt ātri, bet, ja tas uzreiz neizdodas, atmest ar roku. Es savukārt esmu pārliecināts, ka cilvēks pie labas atpūtas ir jāpieradina – nesanāk publika pirmajā reizē, taisi otro, trešo, līdz cilvēks pierod un var paļauties uz tavu darbu.
Nedomāju, ka Jelgavā pietiek labu atpūtas iespēju – šeit noteikti ir vieta jauniem spēlētājiem, taču tikai ar nosacījumu, ka viņi šeit ienāk ar pietiekami nopietnu pieredzi un zināšanu bagāžu, jo jāsaprot, ka par katru klientu būs jācīnās. Man, protams, ir žēl, ka pēc tik pamatīga darba, negulētām naktīm un stresa, atverot «Cash», neizdevās īstenot manas idejas šajā atpūtas vietā, taču paliek cerība, ka «Cash» izdosies noturēties un attīstīties, izvēloties citu taktiku. Galu galā šobrīd ir sākusies rudens sezona – studenti atgriezušies pilsētā, piknika sezona pagājusi, bet vēlme labi atpūsties jau nav mazinājusies!»
Artis Šuspāns, bāra «Mojito» īpašnieks, Andis Ožets, bāra «Mojito» direktors: «Nu jau divus gadus šāds bārs darbojas Tukumā – un kāpēc lai šāda biznesa ideja neaizietu arī Jelgavā?! Mēs esam absolūti pārliecināti, ka spēsim iekarot jelgavnieku uzticību. Jā, šī ir lielāka pilsēta, lielāka konkurence, bet arī cilvēku un iespēju šeit ir vairāk. Ja jau tādā mazpilsētā mums divus gadus izdevies veiksmīgi pastāvēt, tad tas ir tikai likumsakarīgs solis, ka šobrīd esam gatavi paplašināties un atvērt šādu bāru arī Jelgavā. Kāpēc tieši šeit? Nekā līdzīga te nav, salīdzinoši tuvu Tukumam, laba satiksme, lai abas vietas varētu veiksmīgi pārraudzīt, un, kā jau pieminējām, izaicinājums ir pamēģināt spēkus lielākā pilsētā.
Ar mūziku kluba apmeklētājus šodien pārsteigt nevar – ja nu vienīgi ar Madonnas uzstāšanos, bet to mēs pat nesolām. Mums ir pašiem savs biznesa modelis, par kuru esam pārliecināti, un zinām, ka mūsu klubs nebūs no tiem, kas pastrādās brīdi, līdz tiks aizvērts – meklējot telpas klubam jūsu pilsētā, mums piedāvāja arī vietas, kur nupat kāda cita uzņēmuma nakts dzīve ir beigusies… Mēs ļoti labi apzināmies, cik tas ir smags un laikietilpīgs darbs, lai iegūtu apmeklētāju uzticību, tāpēc tas mūs nebaida.
Pirmo gadu Tukumā klubs strādāja vispār bez reklāmas. Patiesībā pat pretēji – mēs kā īpašnieki bijām tie, kuri izvēlējās, kādu publiku savā atpūtas vietā vēlamies redzēt. Kontrole bija ļoti stingra, jo mēs vēlamies panākt, lai bārā atpūstos cilvēki, kuri papildina to patīkamo atmosfēru, ko ar savu darbu esam centušies radīt mēs. Jā, mēs esam gatavi pat strādāt ar tukšu bāru, kamēr atradīsim savu publiku: gadu raksim un esam pārliecināti, ka izraksim. Patiesībā gads ir minimālais laiks, lai cilvēki tevi atpazītu un sāktu ņemt vērā.
Šī filozofija sākās ar to, ka, paši būdami trīsdesmitgadnieki, sapratām, ka mums tā īsti nemaz nav kur vakarā ar savām sievām, draugiem patīkamā gaisotnē pasēdēt. Protams, pirms ienākt Jelgavā, mēs izpētījām konkurentus – vakaros devāmies uz Jelgavu pēc patīkamas izklaides, bet jāatzīst, ka vīlāmies, jo tādu īsti patīkamu vietu neatradām – ar lielu piepūli secinājām, ka sēdēšanai laba vieta varētu būt vienīgi «Chocolate & Pepper», bet padejot tur nevar, un tas arī viss. Ziniet, kas mūs visvairāk uzjautrināja jūsu klubos? Smēķēšana! Lai gan smēķēšana bez atsevišķi ierādītas vietas klubos ir aizliegta, praktiski nevienā vietā no dūmu smakas izvairīties neizdevās, un, mūsuprāt, tas noteikti traucē labai atpūtai.
Kas vispār ir nakts bārs? Ja tā vienkārši ņem – iedod ērtu krēslu, kur pasēdēt, uzspēlē labu mūziku, un gatavs, bet paliek jautājums: kāpēc vienam tas aiziet, bet otram – ne? Mūsu atbilde – atmosfēra, un to jau nevar ar vārdiem paskaidrot, tā ir jāizjūt. Domājam, ka īpaši šī vieta patiks draugu kompānijām, kurām netīk skaļa mūzika, bet kuri grib ērti pasēdēt, parunāt un nedaudz padejot. Šobrīd paredzam, ka Jelgavā bārs darbosies pēc līdzīga principa kā Tukumā – atvērts būs piektdienās un sestdienās, darbosies bārs, katru vakaru sava izklaides programma, ieeja – tikai no 21 gada vecuma. Tā kā virtuve šeit piedāvāta netiks, līdzi iespējams ņemt savas uzkodas. Šobrīd paredzam, ka klubs Raiņa ielā 20 sāks darboties oktobra beigās.»
Sņežana Ahmeda, ēstuves «Indiešu virtuve» pavāre: «Šobrīd tas ir tāds neliels mūsu ģimenes bizness. Ideja pieder manam vīram Fasiham, kurš pēc tautības ir pakistānietis. Mēs iepazināmies, kad viņš Latvijā studēja, pirms astoņiem gadiem apprecējāmies un sākām domāt, ar ko nodarboties. Viņš ir tas, kurš mājās gatavo ēst – visiem radiem un draugiem viņa gatavotie austrumu ēdieni ļoti patīk, tos vienmēr novērtē. Tāpēc arī radās ideja veidot savu ēstuvi, kurā piedāvātu indiešu virtuvi – tā varbūt ir mazliet tuvāka un saprotamāka latviešiem nekā tīri pakistāniešu. Lai gan arī šobrīd, gatavojot šos ēdienus, mēs ņemam vērā, ka latvietim varbūt gluži tik asi ēdieni neies pie sirds, tāpēc savā piedāvājumā tos veidojam mazliet maigākus. Latvijā nopirkt austrumu garšvielas nav grūti, bet tik un tā ir atsevišķas, ko vīrs pasūta, piemēram, no Vācijas, kur ir ļoti plašs šo garšvielu piedāvājums, jo Vācijā ir arī labi attīstīta indiešu virtuve.
Paši esam iecavnieki, bet Iecava ir pārāk maza, lai tur uzsāktu tik specifisku biznesu, tāpēc izvēlējāmies Jelgavu. Nu jau pusgadu šeit piedāvājam nobaudīt indiešu virtuvi – lēcas, rīsus ar dārzeņiem indiešu gaumē, vistu karija mērcē, arī kebabus. Protams, pirms sākām darboties, šķita, ka tas viss notiks daudz straujāk, apgriezieni būs lielāki, bet realitāte nav tik vienkārša. Un nevis tāpēc, ka mūsu gatavotais ēdiens jelgavniekiem nepatiktu, gluži pretēji – viņi prasa plašāku izvēli, specifiskākus indiešu ēdienus, bet šobrīd mēs saskaramies ar to, ka mūsu virtuve tam ir par mazu. Tieši tāpēc vīrs meklē risinājumu, lai uzsākto ģimenes biznesu varētu paplašināt. Tam, protams, ir vajadzīgas investīcijas, tāpēc izskatām variantus, kā piesaistīt, piemēram, kāda projekta līdzekļus.
Pagaidām strādājam četri darbinieki – visus ir apmācījis vīrs, jo arī atrast pavāru Latvijā, kurš uzreiz būtu gatavs strādāt indiešu virtuvē, nebūt nav viegli. Jāatzīst, ka šobrīd paši sevi vēl neatpelnām, tāpēc vīrs paralēli strādā algotu darbu. Taču no kaut kā jau ir jāsāk, lai pamazām veidotu kaut ko savu.»
Ritvars Ganulēvičs, topošā restorāna, bāra, picērijas «l’Italiano» pārstāvis: «Moreno di Sebastiani ir itālietis, kurš tagad par savu dzīvesvietu ir izvēlējies Jelgavu – viņš savā dzimtenē iepazinās ar jelgavnieci un šobrīd kopā ar ģimeni uzsāk dzīvi mūsu pilsētā. Tā kā Moreno ir itāliešu šefpavārs, tad likumsakarīgi, ka, ierodoties Latvijā, viņš šeit vēlas turpināt savu darbības sfēru un Jelgavā atvērt itāliešu restorānu. Protams, ka Moreno apzinās – ēdināšanas bizness nav zelta bedre, kur viegli un ātri nopelnīt naudu. Tā arī nav viņa vēlme – itāliešu virtuve vairāk ir Moreno kaislība, hobijs, tāpēc arī topošais restorāns Jelgavā būs individuāls, ar savu garšu.
Šefpavārs ir gatavs jelgavniekiem piedāvāt nobaudīt tradicionālu itāliešu virtuvi – lazanju, pastu dažādās mērcēs, klasiskās picas, tiramisu, panakotu, cannoli, kā arī citus ēdienus itāliešu variācijās, jo, kā atzīst Moreno, katrā valstī dažādus ēdienus var gatavot atšķirīgi – viena vai otra garšviela var izšķirt ēdiena garšu un piedot tam pavisam citu niansi. Viņš uzskata: ja reiz visā pasaulē mīl itāliešu virtuvi, tad Jelgava nu nekādi nevar būt izņēmums – Jelgava taču nevar atšķirties no visas pasaules! Tieši tas viņam liek ticēt, ka bizness būs veiksmīgs. Tāpat viņa filozofija ir, ka garšīgam ēdienam nav jāmaksā dārgi, tāpēc viņš nepiedāvās tradicionālo restorānu formu – milzīgi šķīvji, mazas porcijas un dārga cena. Te viss būs kā mājās – tieši to vēlas panākt šefpavārs. Viņš ļoti labi apzinās, ka latvietis varbūt nav pieradis pie tā, ka viņu pie ēstuves durvīm sagaida, velta īpašu uzmanību, piesēž pie viņa un aprunājas, kā maltīte garšojusi. Bet Itālijā tā ir pierasts, un viņš to vēlas ienest arī Jelgavā – tādu personiskāku attieksmi. Var jau būt, ka jelgavnieki nebūs pie kā tāda raduši, taču kuram gan nepatīk personiska attieksme?!
Vienlaikus itālietis ir arī pārliecināts, ka cilvēks neies meklēt vienu īpašu ēstuvi kaut kur nomaļus no ikdienas dzīves ritma. Tieši tāpēc viņš par sava topošā restorāna vietu izvēlējās Driksas ielu – turpat netālu ir «Chili pica», «Tomato pica». Cilvēkiem patīk, ja viss ir vienkopus. Un te nav jābaidās no konkurences, jo abas šīs picērijas, kas jau darbojas, ir vairāk komerciālas, bet «l’Italiano» – vairāk individuāls uzņēmums. Šobrīd jau noslēgumam tuvojas restorāna izveidošanas darbi – visticamāk, tas sāks darboties oktobra beigās.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš
17.4 °C,
2.3 m/s,
88.7 % 
17.4 °C,
2.3 m/s,
88.7 %