20.1 °C, 3 m/s, 69.1 %

Pilsētā

Olimpisko centru atklās 2. septembrī
18/07/2010

«Ar Trīsvienības baznīcas torņa atklāšanu šā gada novembrī esam iecerējuši sākt plānveidīgu darbu pie kultūrtūrisma un citu pilsētas tūrisma produktu popularizēšanas. Šim mērķim tiks izveidota neliela iestāde, kura apsaimniekos torni un būs atbildīga par tūrisma attīstību pilsētā,» atzīst Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.

Jānis Kovaļevskis

«Ar Trīsvienības baznīcas torņa atklāšanu šā gada novembrī
esam iecerējuši sākt plānveidīgu darbu pie kultūrtūrisma un citu
pilsētas tūrisma produktu popularizēšanas. Šim mērķim tiks
izveidota neliela iestāde, kura apsaimniekos torni un būs atbildīga
par tūrisma attīstību pilsētā,» atzīst Jelgavas domes
priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.

Ir pagājis gads, kopš darbu uzsākuši jaunā sasaukuma domes
deputāti. Aigaram Rublim šis gads bijis īpašs, jo nācies uzņemties
atbildību par tādām jomām kā izglītība, kultūra, sports un sociālā
aizsardzība. Domes priekšsēdētāja vietnieks gan ir pārliecināts, ka
uzkrātā pieredze pašvaldības darbā iepriekšējā sasaukuma laikā ir
ļāvusi ātri pārslēgties un jau no pirmās dienas pilnvērtīgi
pārraudzīt minētās jomas.

Kā ir mainījies jūsu darbs kopš esat atbildīgs par
izglītības, kultūras, sporta un sociālajiem
jautājumiem?

Iepriekšējā domes sasaukumā kā priekšsēdētāja vietnieks biju
atbildīgs par komunālajiem jautājumiem, proti, pamatā darbs bija
saistīts ar infrastruktūras attīstību. Jāatzīst, ka šīs sfēras ir
grūti salīdzināt, jo izglītībā, kultūrā, sportā un sociālajos
jautājumos būtiskākais ir procesa, kura rezultāti nav tik viegli
pamanāmi kā sakārtota iela vai kāds cits infrastruktūras objekts,
koordinēšana. Galvenais uzdevums gada laikā bija saglabāt nemainīgu
sociālo pakalpojumu apjomu pilsētas iedzīvotājiem un uzsākt
reformas pilsētas profesionālās izglītības sistēmā. Lielā mērā tas
ir izdevies, jo pat šajos ekonomiski sarežģītajos apstākļos
sociālais budžets ir pieaudzis par 17 procentiem salīdzinājumā ar
2009. gadu, bet profesionālās izglītības jomā esam uzsākuši darbu
pie Zemgales reģionālā kompetenču centra izveides.

Ko pilsēta un topošie profesionālo skolu audzēkņi iegūs no šī
kompetenču centra?

Atbilstoši valsts izstrādātajai profesionālās izglītības politikai
Jelgavā turpmāk tiks attīstīti tādi profesionālās izglītības
virzieni kā metālapstrāde, pārtikas produktu pārstrāde, būvniecība,
informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī mašīnzinības.
Zemgales reģionālais kompetenču centrs tiks veidots uz pašvaldības
Amatu vidusskolas bāzes, kurai aptuveni 2014. gadā plānots
pievienot šobrīd Izglītības ministrijas pārziņā esošo Amatniecības
vidusskolu. Nozīmīga loma kompetenču centra izveidē būs arī
Jelgavas reģionālajam Pieaugušo izglītības centram. Līdz abu skolu
apvienošanai vienā struktūrā vēl jāveic būtiski priekšdarbi. Ar ES
struktūrfondu atbalstu jāsakārto šo skolu infrastruktūra un
materiāltehniskā bāze, jāsaskaņo un jāpielāgo mācību programmas
darba tirgus vajadzībām. Noteikti jāceļ arī profesionālās
izglītības prestižs, jo šobrīd aptuveni 70 procenti pamatskolas
absolventu turpina mācīties vidusskolās, daudziem šī izglītošanās
tā arī beidzas bez iegūtas profesijas un iespējām turpināt studijas
augstskolā. Rietumeiropas prakse apliecina, ka sadalījumam starp
profesionālajām skolām un vidusskolām jābūt pusei uz pusi. Arī
vispārējās un interešu izglītības jomā būs nepieciešamas reformas,
jo jau 2013. gadā būtiski samazināsies izglītojamo skaits. Jau
nākošgad izmaiņas varētu skart Vakara maiņu un Mūzikas
vidusskolu.

Sociālais budžets ir vienīgais, kurš nav samazināts
salīdzinājumā ar 2009. gadu. Vai tas nozīmē, ka Jelgavā sociālie
pakalpojumi tiek sniegti iepriekšējā līmenī?

Kā jau minēju, sociālais budžets, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pat
pieaudzis par 17 procentiem un kopā ir gandrīz trīs miljoni latu.
Tas apliecina, ka tieši sociālā palīdzība šajā laikā ir pašvaldības
prioritāte. Lielāko daļu no sociālajām izmaksām veido garantētā
minimālā ienākuma pabalsts un dzīvokļu pabalsts. Pieprasījums pēc
sociālās palīdzības nemazinās, tādēļ, iespējams, vēl šogad būs
nepieciešami budžeta grozījumi. Tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka
sociālā palīdzība nav patstāvīgs ienākumu avots, bet gan palīdzība
krīzes situācijā. Līdz šim gan visi, kas pamatoti vērsušies pēc
sociālās palīdzības pašvaldībā, to arī ir saņēmuši. Tomēr situācija
lēnām uzlabojas, arī bezdarba rādītājs pilsētā, salīdzinot ar 2010.
gada janvāri, krities par diviem procentiem, un šobrīd Jelgavā ir
11,8 procenti reģistrēto bezdarbnieku. Valstī kopumā šis rādītājs
ir 15,6 procenti. Arī pašvaldības realizētie būvniecības projekti,
kuros iesaistījušies vietējie uzņēmumi, šobrīd nodrošina ar darbu
jelgavniekus. Tas apliecina, ka arī krīzes apstākļos ir jāatrod
iespējas turpināt strādāt pie pilsētas attīstības, veicinot jaunu
darba vietu rašanos.

Kā vērtējat kopējo domes koalīcijas darbu? Ko gada laikā
izdevies panākt un ko ne?

Darbi jau parāda savu. Katrs var pārliecināties, ka visi uzsāktie
projekti tiek turpināti un šogad pilsēta iegūs vairākus jaunus
objektus. Redzamākie no tiem noteikti būs Zemgales Olimpiskais
centrs (ZOC), Trīsvienības baznīcas tornis, promenāde gar Lielupes
labo krastu un Dobeles šoseja no Atmodas ielas līdz Svētes tiltam.
Tas apliecina, ka koalīcija strādā saskaņoti, lai gan opozīcija ik
pa laikam mēģina dezorganizēt domes darbu, bet var saprast arī
viņus, jo laikam jau citu veidu, kā pievērst sev uzmanību, nav
spējuši atrast. Jāņem vērā arī tas, ka daļa opozīcijas deputātu
šādā veidā sevi vēlas parādīt, kandidējot Saeimas vēlēšanās.
 
Rindas uz vietām pašvaldības bērnudārzos joprojām ir
aktuāls jautājums. Rīgā šobrīd izskata iespēju šo problēmu risināt,
palielinot dotāciju privātajiem bērnudārziem. Kāds risinājums
varētu būt Jelgavā?

Dotācijas privātajiem bērnudārziem Jelgavai nav nekas jauns. Šobrīd
no pašvaldības budžeta pilsētā strādājošās privātās pirmsskolas
izglītības iestādes saņem dotāciju 72,6 procentu apmērā no vidējām
bērna izmaksām pašvaldības bērnudārzos. Tie ir 53 lati uz vienu
bērnu. Tas ir pietiekami liels atbalsts. Acīmredzot uzņēmējiem
jādomā, kā samazināt savas izmaksas, kuras uz vienu bērnu ir
būtiski lielākas nekā pašvaldības bērnudārzos. Tādā veidā būtu
iespējams samazināt vecāku līdzmaksājumus un piesaistīt iestādei
vairāk bērnu. Esam uzsākuši arī P.Brieža ielas bērnudārza
renovāciju, kurā būs vēl 250 vietas. Līdz ar to rinda vēl būtiski
samazināsies. Jāņem vērā arī tas, ka ikreiz, kad izsludinām bērnu
uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, ap 20 līdz 30 vecāku
neatsaucas. Tas apliecina, ka ne visiem, kas iestājušies rindā, šīs
vietas ir vitāli nepieciešamas. Pašlaik gan vairāk nevienu
bērnudārzu neplānojam atvērt vai pārņemt, jo tad patiešām virknei
privāto pirmsskolas iestāžu vairs nebūtu darba.
 
Jūsu atbildības lokā ir arī pilsētas sporta politika. Kas
varētu mainīties pilsētas sporta dzīvē pēc Zemgales Olimpiskā
centra atklāšanas, un kāda loma turpmāk būs Sporta servisa
centram?

Zemgales Olimpisko sporta centru plānots atklāt 2. septembrī ar
futbola spēli starp FK «Jelgava» un Anglijas premjerlīgas klubu FC
«Blackpool». Domāju, tas būs lielisks atklāšanas pasākums pilsētas
stadionam. Jau šobrīd par spēli ir liela interese, tādēļ jāsaka
liels paldies Blekpūles kluba direktoram jelgavniekam Normundam
Malnačam, kurš izrādīja iniciatīvu par šādas spēles organizēšanu.
ZOC noteikti ienesīs pārmaiņas pilsētas sporta dzīvē. Īpaši jau
tādos sporta veidos kā basketbols, futbols un vieglatlētika, kuriem
tiks nodrošināti lieliski apstākļi treniņiem un sacensībām.
Savukārt cīņas sporta veidiem turpmāk varēs izmantot «Daugavas»
sporta nama zāli. Domājams, ka arī turpmāk galvenā iestāde, kas
koordinēs sporta jautājumus pilsētā, būs Sporta servisa centrs,
kura pārziņā varētu būt arī ZOC bāze. Savukārt sporta skolas paliks
Izglītības pārvaldes paspārnē. Vēl tikai līdz galam jāatrisina
centra finansēšanas jautājums. Ir skaidrs, ka pirmajos gados
atpelnīt uzturēšanas izdevumus, kuri plānoti 250 tūkstošu latu
apmērā, neizdosies, jo visi lielie pasākumi, kuri šādiem centriem
ienes ienākumus, tiek plānoti vismaz gadu uz priekšu. Jārēķinās, ka
arī viesnīcu piedāvājums pilsētā neatbilst starptautisku sporta
pasākumu organizēšanas prasībām, tādēļ tuvākajā laikā būs jārisina
arī jautājums par atbilstošas viesnīcas celtniecību pie centra.
Vieta tam jau ir rezervēta. Runāsim ar uzņēmējiem, kuriem būtu
interese iesaistīties šajā projektā. Arī pašiem sporta klubiem,
kuri vēlēsies trenēties centrā, jārēķinās ar sporta kompleksa īres
izdevumiem. ZOC paplašinās arī kultūras pasākumu piedāvājumu
pilsētā, jo vismaz divas reizes gadā plānojam organizēt lielāka
mēroga koncertus.
 
Kā šobrīd tiek atbalstīti pilsētas sporta
klubi?

Sporta klubu atbalsta sistēma balstās uz trīs sadaļām. Ir īpaša
programma augstu sasniegumu sportam, kuru administrē Zemgales
Olimpiskais centrs. Šajā programmā finansējumu saņem potenciālie
olimpieši. Tāpat sporta klubiem ir iespēja katru gadu pretendēt uz
līdzekļiem pēc iegūtajiem punktiem par veiksmīgu dalību sacensībās.
Trešā iespēja ir saņemt atbalstu konkrētam projektam sporta jomā.
Protams, līdzekļi nevienā no šīm programmām nav pietiekami, lai
apmierinātu visu vajadzības, bet labākie atbalstu saņem. Īpaši
šogad mūs priecē FK «Jelgava», kurš ar savu sniegumu ir pelnījis
atbalstu.

Jūs esat arī biedrības «Zemgales reģionālā enerģētikas
aģentūra» valdes priekšsēdētājs. Kā vērtējat šīs aģentūras darbu,
un vai tās izveide ir attaisnojusies?

Biedrība strādā tikai mazliet ilgāk kā gadu, tādēļ nebūtu korekti
mērīt atdevi pēc nosiltinātajām mājām. Šajā laika periodā sadarbībā
ar apsaimniekotājiem gan jelgavniekiem, gan citu Zemgales pilsētu
un novadu iedzīvotājiem ir sniegtas gan praktiskas konsultācijas
par energoefektivitātes pasākumiem, gan palīdzēts ar dokumentācijas
sakārtošanu, lai pieteiktos ES struktūrfondu atbalstam
daudzdzīvokļu māju siltināšanai. No Zemgales reģiona Ekonomikas
ministrijas pārraudzībā esošajai atbalsta pro­grammai ir sagatavoti
un iesniegti astoņi projekti, no kuriem četri jau ir
apstiprināti.  Zīmīgi, ka citās pašvaldībās atsaucība
siltināšanas programmai ir lielāka nekā Jelgavā. Meklēsim iemeslus,
kāpēc tie paši argumenti citur strādā labāk. Par aģentūras darbības
efektivitāti liecina arī tas, ka savu vēlmi iestāties biedrībā ir
izteikušas Krustpils un Tukuma novadu pašvaldības. Šobrīd aģentūra
stādā pie projekta dalībai ES finansētajā programmā «ELANA», kurā
plānots piesaistīt papildu līdzekļus aptuveni viena miljona eiro
apmērā tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku
energoefektivitātes paaugstināšanai. Šī programma tiks realizēta
visās Zemgales pašvaldībās, kuras iesaistījušās biedrībā.

Jau iepriekš esat izteicies, ka Saeimas vēlēšanās
nekandidēsiet. Vai lēmums ir galīgs?

Pēdējās vēlēšanās esmu guvis jelgavnieku uzticību, līdz ar to
apņēmos šos četrus gadus strādāt pilsētas labā. Domāju, ka šeit
savu vēlētāju labā varu izdarīt vairāk nekā kļūstot par Saeimas
deputātu, tādēļ kandidēšana šobrīd patiešām nav aktuāla.