16.7 °C, 3.1 m/s, 89.9 %

Pilsētā

Ozolskvēra ozolu glābt neizdodas
28/11/2018

Šorīt Ozolskvērā profesionāli arboristi uzsāka zaru izzāģēšanu bīstamajam dižozolam, vēl cerot, ka izdosies koku glābt. Taču darbu gaitā kļuva skaidrs – koka bojājumi ir tik plaši, ka arī pēc bīstamāko zaru izzāģēšanas tas turpinātu apdraudēt skvēra apmeklētājus. Tāpēc pusdienlaikā profesionāļi pieņēma lēmumu, ka koku tomēr nāksies nozāģēt.

Jau šovasar ozolu, kas aug Ozolskvērā līdzās bērnu rotaļu
laukumam un pilsētnieku iecienītai atpūtas vietai, gan pašvaldības
speciālisti, gan arborists, gan arī Dabas aizsardzības pārvaldes
darbinieki atzina par stipri bojātu un bīstamu. Ozolam laika gaitā
bija radušies būtiski sakņu sistēmas bojājumi, iztrupējusi stumbra
pamatne un bija vairāki vaļēji dobumi pie pamatnes, kuros
konstatēta brūnā trupe. «Jau ilgstoši centāmies dižkoku glābt,
regulāri to kopjot un izzāģējot, taču šodien kopā ar profesionāliem
arboristiem nācās pieņemt lēmumu, ka pat pēc viskvalitatīvākās
kopšanas vairs nav iespējams novērst koka bīstamību un nodrošināt,
lai tas pēkšņi vējā nenolūztu un neapdraudētu cilvēkus Ozolskvērā,»
atzīst pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» mežzinis Mārtiņš
Krūmiņš.

Taču dižozolam tiks dots otrs mūžs – oktobrī Jelgavas
pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» audzēkņi
kopā ar pedagogiem salasīja dižkoka zīles un iedēstīja tās
melnzemē, lai gaidītu, kad sāks dīgt jaunie ozoliņi. «Ceram, ka pēc
gadiem mūsu izaudzētie koki atgriezīsies Ozolskvērā un, iespējams,
arī citās pilsētas vietās,» toreiz teica «Pasaciņas» vadītāja Zane
Koroļčuka, piebilstot, ka bērnudārzs ir iesaistījies «Latvijas
valsts mežu» koku sēšanas un stādīšanas akcijā «Skābeklis», tāpat
iestādes teritorijā jau aug ap metru augstas kastaņas, kas
izaugušas no savulaik «Pasaciņas» audzēkņu iestādītiem
kastaņiem.

Vienlaikus pašvaldība, izprotot, ka ozols bija viens no skvēra
simboliem, paredz, ka no nozāģētā koka Ozolskvērā varētu tapt jauns
vides objekts. «Tas jau, protams, būs mākslinieku un koktēlnieku
redzējums, bet kāpēc gan, piemēram, līdzās metāla aļņa skulptūrai
nevarētu tapt mazāka izmēra koka aļņa skulptūra?!» sprieda
M.Krūmiņš.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»