«Mūsu mērķis ir panākt, lai par dažādiem notikumiem pilsētā, kuri nepārklājas ar valsts operatīvo dienestu kompetenci, cilvēki varētu ziņot pa pašvaldības uzturēto bezmaksas iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787. Jau šobrīd gadā saņemam vairāk nekā 10 tūkstošus ziņojumu par dažādām avārijas situācijām, bojātiem infrastruktūras objektiem, klaiņojošiem dzīvniekiem un citiem jautājumiem. Taču jau līdz gada beigām vienotajā informācijas aprites sistēmā vēlamies iekļaut arī namu pārvaldniekus, «Fortum» un «Jelgavas ūdeni», lai efektīvāk koordinētu informācijas plūsmu un saņemto pieteikumu izpildi,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons.
POIC tika dibināts 2011. gadā kā iestādes «Pilsētsaimniecība» struktūrvienība, kura koordinēja informācijas apriti saistībā ar pilsētas publiskās infrastruktūras uzraudzības un civilās aizsardzības jautājumiem. Ciešā sadarbībā ar POIC strādā arī Pašvaldības policijas Operatīvās vadības nodaļas videonovērošanas inspektori. Jau sākotnēji bija plānots, ka pakāpeniski POIC pārņems informācijas koordināciju arī no citām pašvaldības kapitālsabiedrībām, tādēļ no šā gada februāra POIC uzsācis darbu kā patstāvīga iestāde.
Kas ir mainījies jūsu darbā, kopš strādājat kā atsevišķa iestāde, un kādas papildu funkcijas veiksiet? Saglabāsies visas līdzšinējās funkcijas – vienotā dispečerdienesta uzturēšana un tālruņa līnijas 8787 darbības nodrošināšana, pilsētas civilās aizsardzības plānā paredzētās aktivitātes, tostarp plūdu risku monitorings un rūpes par ikdienas negadījumu mazināšanu. No šā gada centrā darbu sāks arī Informācijas aprites un analīzes nodaļa, kuras pienākums būs skrupulozi apkopot datus par visiem negadījumiem un sekot līdzi pieteikto problēmu risinājumam. Līdz gada beigām uzsāksim pilnvērtīgi koordinēt arī pieteikumus par avārijas un citām problēmsituācijām saistībā ar namu pārvaldīšanas, pilsētas ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un centrālās siltumapgādes jautājumiem. Līdz ar to Jelgava būs pirmā pilsēta Latvijā, kurā tik plašu jautājumu loku koordinēsim vienā dispečerdienestā.
Daudzviet pasaulē ierasts, ka ar civilās aizsardzības un drošības jautājumu koordinēšanu nodarbojas valsts glābšanas dienesti. Jelgavā šajā ziņā lielu darba apjomu veic arī POIC. Ar šādu projekta ideju startējām ES finansētajā pārrobežu sadarbības programmā, lai pilotprojekta veidā pārliecinātos par to, kā vienas struktūrvienības paspārnē koordinēt pilsētas publiskās infrastruktūras uzraudzību un civilās aizsardzības jautājumus. Prakse liecina, ka šī pieeja ir ļoti efektīva, jo līdz šim esam spējuši reaģēt un atrisināt 97 procentus no saņemtajiem pieteikumiem. Atlikušie trīs procenti galvenokārt ir saistīti ar lieliem kapitālieguldījumiem, piemēram, nepieciešamību veikt grants seguma ceļa asfaltēšanu. Skaidrs, ka šādus jautājumus nerisina ar dispečerdienesta starpniecību. Par mūsu pieredzi interesi izrādījušas vairākas pilsētas gan Latvijā, gan Eiropā. Uz POIC piemēra bāzes nupat vienoto dispečerdienestu atklāja Tukuma novads, bet janvārī savu pieredzi prezentējām arī ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā. Jāpiebilst, ka savā ikdienas darbā cieši sadarbojamies arī ar valsts operatīvajiem dienestiem, energoapgādes kompānijām un citiem uzņēmumiem, kuru pārziņā ir tā sauktās kritiskās infrastruktūras objekti.
Kas ir šie kritiskās infrastruktūras objekti? Dzelzceļš, elektroapgādes līnijas, dzeramā ūdens infrastruktūra, naftas produktu cauruļvadi, tilti un pārvadi, hidrotehniskās būves un citi infrastruktūras elementi, kas nodrošina sabiedrības funkciju īstenošanu un rada riskus sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Šobrīd būtisks kritiskās infrastruktūras elements ir arī komunikācijas kanāli, mobilo sakaru torņi un komunikācijas, kas nodrošina interneta tīkla darbību. Bez piekļuves internetam ir apdraudēta virkne pašvaldības sniegto pakalpojumu, tādēļ plānojam aktualizēt civilās aizsardzības plānu, iekļaujot tajā arī kiberdrošības sadaļu. Ar dažādiem mazāka mēroga kiberuzbrukumiem saskaramies jau šobrīd, tādēļ nākotnē tas kļūs arvien aktuālāk, jo kiberuzbrukumi ir viens no mūsdienu pasaulē populārā hibrīdkara ieročiem.
Kā ir ar pilsētas gaisa telpu? Redzam, ka svētku pasākumos arvien vairāk ir tā sauktie droni ar fotokamerām, arī mazie helikopteri pilsētā parādās arvien biežāk. Tā ir vēl viena joma, kurā pagaidām nav strikta regulējuma. Tomēr, lai kaut kā regulētu šo procesu un izvairītos no apdraudējuma, apsveram iespēju lielāko pilsētas pasākumu laikā lūgt pieteikties tos, kuri vēlas izmantot dronus. Savukārt citu lidaparātu uzraudzība un kontrole ietilpst Civilās aviācijas aģentūras kompetencē, un mēs varam par tiem tikai ziņot.
Viena no POIC funkcijām ir uzturēt bezmaksas iedzīvotāju atbalsta tālruņa līniju 8787. Kuros gadījumos cilvēki var zvanīt pa šo tālruni? Mēs pieņemam visus zvanus, bet gadījumos, kad pieteikums neatbilst POIC kompetencei, to pāradresējam. Šobrīd savā kontrolē ņemam tos pieteikumus, kuri attiecas uz publisko infrastruktūru, bojātām ceļa zīmēm vai citiem satiksmes infrastruktūras objektiem, nevietā izmestiem atkritumiem, applūdušām teritorijām, klaiņojošajiem dzīvniekiem, ceļu seguma stāvokli, ielu apgaismojumu, publiskajiem apstādījumiem un citiem jautājumiem. Bet, kā jau minēju, drīzumā šo jautājumu loku paplašināsim.
Ikdienā īpaši daudzdzīvokļu māju iemītnieki saskaras ar tādiem jautājumiem kā inženiertīklu bojājumi, kopīpašuma apsaimniekošana – vai arī tad spējat palīdzēt? Pie tā šobrīd strādājam. Apzināmies, ka komunālie jautājumi ir saistīti ar dažādām problēmsituācijām ikdienas režīmā, un ir situācijas, kad tiešā veidā bez kopīpašuma īpašnieku lēmuma pieteiktos jautājumus nebūs iespējams atrisināt. Tādēļ ir uzsākts darbs pie vienotās informācijas aprites sistēmas izveides, kurā tiks uzkrāta informācija par nekustamajos īpašumos izvietotajiem ārējiem un iekšējiem inženiertīkliem. Šajā ziņā mūsu darba apjoms būtiski pieaugs. Pirms pārņemam Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes, «Jelgavas ūdens» un «Fortum Jelgava» dispečerdienestu funkcijas, vēl ir jāsaskaņo daudzi jautājumi, jo vēlamies ne tikai fiksēt avāriju, bet arī sniegt atgriezenisko saiti pieteicējam, lai iedzīvotāji gūtu pārliecību, ka problēma ir pareizi saprasta un tiek meklēts risinājums.
Vai cilvēki ar problēmjautājumiem var vērsties centrā, arī izmantojot sociālos tīklus? Jā, šobrīd aktīvs ir tviterkonts @poic_jelgava, bet perspektīvā izmantosim arī citus komunikācijas kanālus. Ziņojumi sociālajos tīklos pat atvieglo mūsu darbu, jo iespējams pievienot arī fotogrāfijas un video, kas dod plašāku priekšstatu par situāciju nekā zvans. Jau tuvākajā laikā plānojam dalīties ar mūsu apkopoto informāciju autovadītāju iecienītajā mobilajā lietotnē waze.com, kur ievietosim aktuālo satiksmes informāciju par slēgtajiem ielu posmiem, rakšanas darbiem un satiksmes ierobežojumiem. Saziņai ar mums iespējams izmantot arī interaktīvo karti karte.pilsetsaimnieciba.lv, kurā var sekot līdzi, kā pieteiktais jautājums tiek risināts.
Pilsētā notiekošais tiek fiksēts videonovērošanas kamerās – kāds priekšstats radies no šo datu analīzes? Ar šīm kamerām noteikti varam justies drošāk nekā bez tām. Tā ir iespēja sekot līdzi satiksmes intensitātei, preventīvi novērst negadījumus un uzraudzīt sabiedrisko kārtību. Pakāpeniski kameru skaits ir palielināts, un šobrīd uzraudzība tiek veikta ar vairāk nekā 200 kamerām. Skaidrs, ka videonovērošana nenovērš visus pārkāpumus – jelgavnieki tāpat šķērso ielu pie sarkanās gaismas un mēdz atbrīvoties no atkritumiem tam nepiemērotās vietās, tomēr kameras ļauj mums izsekot notikumu gaitai, un ne viens vien pārkāpums tiek novērsts. Pašvaldības policijas videonovērošanas inspektori sniedz lielu atbalstu arī Valsts policijas darbā. Arī šajā jomā tiek plānota attīstība, uzsvaru liekot uz labāku tehnisko aprīkojumu, lai varētu identificēt ne tikai notikumu, bet arī automašīnas numuru un iesaistītās personas.
No civilās aizsardzības viedokļa viens no lielākajiem pilsētas apdraudējumiem ir pali. Tā ir būtiska sadaļa pilsētas civilās aizsardzības plānā. Ir izstrādātas detalizētas plūdu kartes (karte.pilsetsaimnieciba.lv), kurās iezīmētas applūstošās vietas pie noteikta ūdens līmeņa. Viskritiskākā situācija ir Svētes upes baseinā, kur pali sākas pie ūdens augstuma atzīmes 1,5 metri virs jūras līmeņa, savukārt ārkārtas situācija pilsētā tiek izsludināta pie augstuma atzīmes 2,1 metrs. Tie ir apstākļi, kas jāņem vērā, īpaši tiem, kas vēlas iegādāties īpašumus blakus applūstošajām teritorijām. Tomēr šogad daba mūs ir saudzējusi – augstākais ūdens līmenis ir bijis 27. janvārī, sasniedzot 104 centimetrus.
2.6 °C,
5.1 m/s,
85.5 % 
2.6 °C,
5.1 m/s,
85.5 %