«Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) datiem, šobrīd Jelgavā neviens no sabiedriski nozīmīgajiem objektiem nav kritiskā stāvoklī un neviena objekta ekspluatācijas pārtraukšana nav pieprasīta. Savā ziņā mūs glābj padomju laika neefektīvā būvniecība, kad visi būvkonstrukciju elementi tika celti ar pamatīgu rezervi. Tas šobrīd ļauj ēkas ekspluatēt ilgāk par to plānoto kalpošanas laiku,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina.
Sarunā ar Būvinspekcijas vadītāju – plašāk par to, kas šobrīd jāņem vērā, uzsākot būvdarbus, un ko praksē mainījis jaunais Būvniecības likums.
Jaunā Būvniecības likuma prasības ir paaugstinātas ne tikai sabiedriski nozīmīgajiem objektiem – tās attiecas arī uz tiem, kas vēlas ko celt vai pārbūvēt savā privātīpašumā. Kā tas iespaidojis ikdienas darbu, kontrolējot šo procesu?
Līdz ar 2014. gada 1. oktobri būvniecības nozarē notika mazā revolūcija, jo stājās spēkā jaunā likuma normas. No Būvinspekcijas funkciju viedokļa šīs izmaiņas nav pārāk lielas, bet prasības pret potenciālo būvnieku gan kļuvušas stingrākas. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam būvniecības process sākas jau ar būvniecības ieceri, kura kopā ar skici jāiesniedz saskaņošanai pašvaldības Būvvaldē, un tikai tad var ķerties pie projektēšanas darbiem. Diemžēl to cilvēki bieži pārkāpj un darbus uzsāk vēl pirms visu saskaņojumu saņemšanas. Šādās situācijās esam spiesti apturēt būvdarbus, un tas cilvēkam izmaksā vēl dārgāk. Ir arī atsevišķi gadījumi, kad neizpildīto būvniecības prasību dēļ esam spiesti pieprasīt ēkas nojaukšanu. Piemēram, Aroniju ielā tika uzsākta ēkas būvniecība, nesaņemot rakstisku piekrišanu no kaimiņiem. Tas ir pietiekams iemesls, lai pieprasītu ēkas nojaukšanu. Tādēļ pirms jebkuru būvdarbu uzsākšanas aicinu rūpīgi pārliecināties par to, vai ir ievēroti visi nosacījumi.
Arī būvatļaujas pagarināt vairs nevar bezgalīgi. Būvdarbi jāpabeidz un ēka jānodod ekspluatācijā astoņu gadu laikā. Tiem, kas būvniecību uzsākuši pirms 2014. gada 1. oktobra, maksimālais termiņš ir 2022. gada 30. septembris. Ja līdz šim laikam ēka nebūs nodota ekspluatācijā, tiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis trīs procentu apmērā no kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka nodoklis būs aptuveni 15 reizes lielāks nekā gadījumā, ja viss tiks paveikts termiņā.
Pilsētā ir daudz ēku, kuras nav nodotas ekspluatācijā?
Pietiekami daudz, jo prasības, kas jāizpilda, lai ēku nodotu ekspluatācijā, ir samērā augstas. Ēkā jābūt pilnībā pabeigtiem fasāžu izbūves darbiem, jābūt izbūvētām visām inženierkomunikācijām, vismaz vienai dzīvojamajai istabai, sanitārajam mezglam, virtuvei un labiekārtotai teritorijai ielas pusē. No dokumentācijas nepieciešama kadastrālā uzmērīšanas lieta, kas izmaksā ap trīs eiro par kvadrātmetru. Jāiesniedz dūmvadu kanālu pārbaudes un elektroinstalāciju pārbaudes akti, kurus apstiprina sertificēti speciālisti. Ja ēkas būvniecība uzsākta pēc 2009. gada, nepieciešams arī ēkas energoefektivitātes novērtējums. Samērā grūti izpildāma prasība ir arī ēkas arhitekta atzinuma saņemšana par veikto būvdarbu atbilstību projektam, jo bieži vien ēkas būvniecība ir uzsākta pirms desmit un vairāk gadiem un arhitekti dažādu iemeslu dēļ nav sasniedzami. Ņemot vērā, ka visu šo prasību izpilde izmaksā samērā dārgi, esam nākuši pretim pilsētniekiem – no šī gada vairs netiek piemērota pašvaldības nodeva 70 eiro apmērā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Jāuzsver arī tas, ka jaunbūvēs, kuras nav nodotas ekspluatācijā, dzīvot ir aizliegts. Par to var tikt piemērots sods.
Ar kādiem būvniecības noteikumu pārkāpumiem nākas saskarties visbiežāk?
Visbiežāk sastopamies ar jau minēto nelikumīgo būvniecību, īpaši gadījumos, ja cilvēks būvē privātmāju pašu spēkiem. Šādās situācijās cilvēki daudz brīvāk uztver likumā noteiktās prasības. Kopumā gan privātmāju būvniecība, salīdzinot ar tā sauktajiem treknajiem gadiem, ir gājusi mazumā. Šobrīd nopirkt gatavu ēku ir ievērojami lētāk, nekā iegādāties zemi un būvēt pašam. Ja vēl 2008. gadā kopumā izsniedzām vairāk nekā 500 būvatļauju, tad šobrīd šis skaitlis ir zem 200. Arī ekspluatācijā pieņemto ēku skaits ir būtiski samazinājies: 2008. gadā ekspluatācijā pieņēmām 270 būves, bet 2015. gadā – tikai 162.
Lai pieslēgtu īpašumu centralizētajam ūdensvadam vai saimnieciskajai kanalizācijai, nepieciešama apliecinājuma karte (līdzvērtīga projektam – red.) un jāpiesaista sertificēts būvnieks. Agrāk to bija iespējams paveikt atvieglotā veidā. Cik samērīgs ir šāds regulējums?
Pašvaldības iebilda pret šo prasību, tomēr Ekonomikas ministrija likuma veidošanas gaitā uzstāja, ka izņēmumus nevaram pieļaut. Tagad esam nonākuši situācijā, ka cilvēki ekonomisku apsvērumu dēļ neizmanto «Jelgavas ūdens» izbūvēto infrastruktūru, jo pieslēgšanās atkarībā no tā, cik tālu atrodas tīkli, var izmaksāt pat līdz 3000 eiro. Apzināmies, ka Jelgavā augstā gruntsūdens līmeņa dēļ dažādi individuālie risinājumi nav vēlami, tādēļ šobrīd pašvaldībā strādājam pie tā, lai panāktu izmaiņas noteikumos un pieslēgšanās centralizētajiem tīkliem cilvēkiem būtu izdevīgāka. Līdzīga situācija ir arī citās pašvaldībās.
BVKB ir apsekojis arī lielāko daļu pilsētas sabiedrisko ēku – kādi ir secinājumi? Vai Jelgavā ir daudz tā saukto problemātisko būvju?
Mums ir laba sadarbība ar BVKB. Tiekam pieaicināti, kad viņi ar savu komisiju pieņem ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgos objektus. Pēdējais lielākais objekts, kur strādājām kopā, bija 2. internātpamatskolas sporta halle Filozofu ielā. Tas bija sarežģīts objekts, jo pilsētā pirmo reizi tika realizēts zemas enerģijas patēriņa ēkas būvniecības projekts. Tāpat mums ir pieejama informācija par biroja veiktajiem sabiedrisko ēku apsekojumiem pilsētā. Atsevišķas nepilnības tika konstatētas Jelgavas tirgus paviljonos, Zemgales veselības centrā un Jelgavas poliklīnikā, bet pēc saņemtajiem aizrādījumiem nepilnības novērstas vai piedāvāti risinājumi, lai ēku ekspluatācija nebūtu jāpārtrauc.
Kādā stāvoklī ir tā sauktā padomju laika apbūve, piemēram, vecie universālveikali?
Šajā ziņā daudz kas ir atkarīgs no ēkas īpašnieka. Daudzdzīvokļu māju gadījumā tie ir dzīvokļu īpašnieki. Ja ēka ir ekspluatēta atbilstoši nosacījumiem, veiktas regulāras apsekošanas un nepieciešamie remontdarbi, lielākoties viss ir kārtībā. Jāņem vērā, ka padomju laikā bieži vien būvmateriāli netika taupīti un izlietoti racionāli, tādēļ ēku nestspēja un kalpošanas laiks parasti ir lielāks nekā paredzēts tehniskajā dokumentācijā. Tas attiecas arī uz minētajām universālveikalu ēkām, tostarp «Kanclera namu», «Rosmi», «Pērnavu». Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši likumdošanai īpašniekam sabiedriskajām ēkām tehniskā apsekošana jāveic ne retāk kā reizi desmit gados. Daudzās publiskā pielietojuma ēkās, piemēram, izglītības iestādēs, ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas darbi, kuri būtiski palielinās ēku kalpošanas laiku. Sarežģītāka situācija ir ar daudzdzīvokļu ēkām, jo dzīvokļu īpašniekiem parasti ir grūti vienoties par veicamo darbu apjomu un finansēšanas kārtību. Daļā ēku renovācijas projekts ir laba iespēja vienlaikus ar ēkas siltināšanas darbiem, kuriem iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu, paveikt arī citas nepieciešamās lietas. Piemēram, sakārtot sliktā tehniskā stāvoklī esošos balkonus un nomainīt bojāto jumta segumu.
Cik plašs šobrīd ir Jelgavas graustu saraksts, un kā šo cīņu pret nesakopto objektu īpašniekiem ietekmē iespēja piemērot augstāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi?
Pilsētas graustu sarakstā ir 23 objekti, un jāatzīst, ka šobrīd likumā paredzētās sankcijas un iespēja piemērot paaugstināto NĪN likmi trīs procentu apmērā šo objektu saimniekus nemotivē sakārtot īpašumus. Pat nojaukšana maksā lielu naudu, un, ja īpašniekam šo līdzekļu nav, nekādi piespiedu mehānismi nedarbosies. Tas gan nenozīmē, ka mēs neko nedarām. Regulāri piemērojam administratīvo sodu, bēdīgi slavenajā jaunbūvē Pumpura ielā 3A par pašvaldības līdzekļiem esam veikuši logu un durvju aizmūrēšanas darbus, tomēr pēc laika ieeja jau atkal ir izlauzta. Daļai objektu regulāri mainās īpašnieki, kurus likumā paredzētā veidā ir grūti sasniegt. Šajā ziņā atbalstāms priekšlikums būtu izveidot katram valsts iedzīvotājam oficiālo elektronisko adresi, jo praksē deklarētajās adresēs iedzīvotāji ne vienmēr ir sasniedzami. Arī bankas pārņemtos īpašumus sakārtot nesteidz.
Savā ziņā sanāk cīņa ar vējdzirnavām?
Tik bezcerīgi gan nav – atsevišķos objektos ir arī pozitīvas tendences. Tā, piemēram, tikko bijušā linu kombināta teritorijā īpašnieks par saviem līdzekļiem nojaucis bīstamās ēkas. Īpašnieks nomainījies arī nepabeigtajai jaunbūvei Dobeles šosejā 86, kur ir iecere nojaukt augšējos stāvus un pabeigt ēkas celtniecības darbus. Graustu sarakstā esošos objektus apsekojam bieži, tāpat sekojam līdzi informācijai par īpašnieku maiņu, lai varētu nekavējoties reaģēt. Tas ir ikdienas darbs.
19 °C,
2.7 m/s,
95 % 
19 °C,
2.7 m/s,
95 %