25.3 °C, 1.3 m/s, 65.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPaaugstinātais nodoklis nav motivējis graustu īpašniekus
Paaugstinātais nodoklis nav motivējis graustu īpašniekus
04/08/2016

«Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) datiem, šobrīd Jelgavā neviens no sabiedriski nozīmīgajiem objektiem nav kritiskā stāvoklī un neviena objekta ekspluatācijas pārtraukšana nav pieprasīta. Savā ziņā mūs glābj padomju laika neefektīvā būvniecība, kad visi būvkonstrukciju elementi tika celti ar pamatīgu rezervi. Tas šobrīd ļauj ēkas ekspluatēt ilgāk par to plānoto kalpošanas laiku,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina.

Sarunā ar Būvinspekcijas vadītāju – plašāk par to, kas šobrīd
jāņem vērā, uzsākot būvdarbus, un ko praksē mainījis jaunais
Būvniecības likums. 

Jaunā Būvniecības likuma prasības ir paaugstinātas ne
tikai sabiedriski nozīmīgajiem objektiem – tās attiecas arī uz
tiem, kas vēlas ko celt vai pārbūvēt savā privātīpašumā. Kā tas
iespaidojis ikdienas darbu, kontrolējot šo procesu?

Līdz ar 2014. gada 1. oktobri būvniecības nozarē notika mazā
revolūcija, jo stājās spēkā jaunā likuma normas. No Būv­inspekcijas
funkciju viedokļa šīs izmaiņas nav pārāk lielas, bet prasības pret
potenciālo būvnieku gan kļuvušas stingrākas. Atbilstoši spēkā
esošajam regulējumam būvniecības process sākas jau ar būvniecības
ieceri, kura kopā ar skici jāiesniedz saskaņošanai pašvaldības
Būvvaldē, un tikai tad var ķerties pie projektēšanas darbiem.
Diemžēl to cilvēki bieži pārkāpj un darbus uzsāk vēl pirms visu
saskaņojumu saņemšanas. Šādās situācijās esam spiesti apturēt
būvdarbus, un tas cilvēkam izmaksā vēl dārgāk. Ir arī atsevišķi
gadījumi, kad neizpildīto būvniecības prasību dēļ esam spiesti
pieprasīt ēkas nojaukšanu. Piemēram, Aroniju ielā tika uzsākta ēkas
būvniecība, nesaņemot rakstisku piekrišanu no kaimiņiem. Tas ir
pietiekams iemesls, lai pieprasītu ēkas nojaukšanu. Tādēļ pirms
jebkuru būvdarbu uzsākšanas aicinu rūpīgi pārliecināties par to,
vai ir ievēroti visi nosacījumi.

Arī būvatļaujas pagarināt vairs nevar bezgalīgi. Būvdarbi
jāpabeidz un ēka jānodod ekspluatācijā astoņu gadu laikā. Tiem, kas
būvniecību uzsākuši pirms 2014. gada 1. oktobra, maksimālais
termiņš ir 2022. gada 30. septembris. Ja līdz šim laikam ēka nebūs
nodota ekspluatācijā, tiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis
trīs procentu apmērā no kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka
nodoklis būs aptuveni 15 reizes lielāks nekā gadījumā, ja viss tiks
paveikts termiņā.

Pilsētā ir daudz ēku, kuras nav nodotas
ekspluatācijā?

Pietiekami daudz, jo prasības, kas jāizpilda, lai ēku nodotu
ekspluatācijā, ir samērā augstas. Ēkā jābūt pilnībā pabeigtiem
fasāžu izbūves darbiem, jābūt izbūvētām visām
inženierkomunikācijām, vismaz vienai dzīvojamajai istabai,
sanitārajam mezglam, virtuvei un labiekārtotai teritorijai ielas
pusē. No dokumentācijas nepieciešama kadastrālā uzmērīšanas lieta,
kas izmaksā ap trīs eiro par kvadrātmetru. Jāiesniedz dūmvadu
kanālu pārbaudes un elektroinstalāciju pārbaudes akti, kurus
apstiprina sertificēti speciālisti. Ja ēkas būvniecība uzsākta pēc
2009. gada, nepieciešams arī ēkas energoefektivitātes novērtējums.
Samērā grūti izpildāma prasība ir arī ēkas arhitekta atzinuma
saņemšana par veikto būvdarbu atbilstību projektam, jo bieži vien
ēkas būvniecība ir uzsākta pirms desmit un vairāk gadiem un
arhitekti dažādu iemeslu dēļ nav sasniedzami. Ņemot vērā, ka visu
šo prasību izpilde izmaksā samērā dārgi, esam nākuši pretim
pilsētniekiem – no šī gada vairs netiek piemērota pašvaldības
nodeva 70 eiro apmērā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Jāuzsver
arī tas, ka jaunbūvēs, kuras nav nodotas ekspluatācijā, dzīvot ir
aizliegts. Par to var tikt piemērots sods.

Ar kādiem būvniecības noteikumu pārkāpumiem nākas
saskarties visbiežāk?

Visbiežāk sastopamies ar jau minēto nelikumīgo būvniecību, īpaši
gadījumos, ja cilvēks būvē privātmāju pašu spēkiem. Šādās
situācijās cilvēki daudz brīvāk uztver likumā noteiktās prasības.
Kopumā gan privātmāju būvniecība, salīdzinot ar tā sauktajiem
treknajiem gadiem, ir gājusi mazumā. Šobrīd nopirkt gatavu ēku ir
ievērojami lētāk, nekā iegādāties zemi un būvēt pašam. Ja vēl 2008.
gadā kopumā izsniedzām vairāk nekā 500 būvatļauju, tad šobrīd šis
skaitlis ir zem 200. Arī ekspluatācijā pieņemto ēku skaits ir
būtiski samazinājies: 2008. gadā ekspluatācijā pieņēmām 270 būves,
bet 2015. gadā – tikai 162.

Lai pieslēgtu īpašumu centralizētajam ūdensvadam vai
saimnieciskajai kanalizācijai, nepieciešama apliecinājuma karte
(līdzvērtīga projektam – red.) un jāpiesaista sertificēts būvnieks.
Agrāk to bija iespējams paveikt atvieglotā veidā. Cik samērīgs ir
šāds regulējums?

Pašvaldības iebilda pret šo prasību, tomēr Ekonomikas ministrija
likuma veidošanas gaitā uzstāja, ka izņēmumus nevaram pieļaut.
Tagad esam nonākuši situācijā, ka cilvēki ekonomisku apsvērumu dēļ
neizmanto «Jelgavas ūdens» izbūvēto infrastruktūru, jo pieslēgšanās
atkarībā no tā, cik tālu atrodas tīkli, var izmaksāt pat līdz 3000
eiro. Apzināmies, ka Jelgavā augstā gruntsūdens līmeņa dēļ dažādi
individuālie risinājumi nav vēlami, tādēļ šobrīd pašvaldībā
strādājam pie tā, lai panāktu izmaiņas noteikumos un pieslēgšanās
centralizētajiem tīkliem cilvēkiem būtu izdevīgāka. Līdzīga
situācija ir arī citās pašvaldībās.

BVKB ir apsekojis arī lielāko daļu pilsētas sabiedrisko
ēku – kādi ir secinājumi? Vai Jelgavā ir daudz tā saukto
problemātisko būvju?

Mums ir laba sadarbība ar BVKB. Tiekam pieaicināti, kad viņi ar
savu komisiju pieņem ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgos objektus.
Pēdējais lielākais objekts, kur strādājām kopā, bija 2.
internātpamatskolas sporta halle Filozofu ielā. Tas bija sarežģīts
objekts, jo pilsētā pirmo reizi tika realizēts zemas enerģijas
patēriņa ēkas būvniecības projekts. Tāpat mums ir pieejama
informācija par biroja veiktajiem sabiedrisko ēku apsekojumiem
pilsētā. Atsevišķas nepilnības tika konstatētas Jelgavas tirgus
paviljonos, Zemgales veselības centrā un Jelgavas poliklīnikā, bet
pēc saņemtajiem aizrādījumiem nepilnības novērstas vai piedāvāti
risinājumi, lai ēku ekspluatācija nebūtu jāpārtrauc.

Kādā stāvoklī ir tā sauktā padomju laika apbūve,
piemēram, vecie universālveikali?

Šajā ziņā daudz kas ir atkarīgs no ēkas īpašnieka. Daudzdzīvokļu
māju gadījumā tie ir dzīvokļu īpašnieki. Ja ēka ir ekspluatēta
atbilstoši nosacījumiem, veiktas regulāras apsekošanas un
nepieciešamie remontdarbi, lielākoties viss ir kārtībā. Jāņem vērā,
ka padomju laikā bieži vien būvmateriāli netika taupīti un
izlietoti racionāli, tādēļ ēku nestspēja un kalpošanas laiks
parasti ir lielāks nekā paredzēts tehniskajā dokumentācijā. Tas
attiecas arī uz minētajām universālveikalu ēkām, tostarp «Kanclera
namu», «Rosmi», «Pērnavu». Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši
likumdošanai īpašniekam sabiedriskajām ēkām tehniskā apsekošana
jāveic ne retāk kā reizi desmit gados. Daudzās publiskā
pielietojuma ēkās, piemēram, izglītības iestādēs, ir veikti
energoefektivitātes uzlabošanas darbi, kuri būtiski palielinās ēku
kalpošanas laiku. Sarežģītāka situācija ir ar daudzdzīvokļu ēkām,
jo dzīvokļu īpašniekiem parasti ir grūti vienoties par veicamo
darbu apjomu un finansēšanas kārtību. Daļā ēku renovācijas projekts
ir laba iespēja vienlaikus ar ēkas siltināšanas darbiem, kuriem
iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu, paveikt arī citas
nepieciešamās lietas. Piemēram, sakārtot sliktā tehniskā stāvoklī
esošos balkonus un nomainīt bojāto jumta segumu.

Cik plašs šobrīd ir Jelgavas graustu saraksts, un kā šo
cīņu pret nesakopto objektu īpašniekiem ietekmē iespēja piemērot
augstāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi?

Pilsētas graustu sarakstā ir 23 objekti, un jāatzīst, ka šobrīd
likumā paredzētās sankcijas un iespēja piemērot paaugstināto NĪN
likmi trīs procentu apmērā šo objektu saimniekus nemotivē sakārtot
īpašumus. Pat nojaukšana maksā lielu naudu, un, ja īpašniekam šo
līdzekļu nav, nekādi piespiedu mehānismi nedarbosies. Tas gan
nenozīmē, ka mēs neko nedarām. Regulāri piemērojam administratīvo
sodu, bēdīgi slavenajā jaunbūvē Pumpura ielā 3A par pašvaldības
līdzekļiem esam veikuši logu un durvju aizmūrēšanas darbus, tomēr
pēc laika ieeja jau atkal ir izlauzta. Daļai objektu regulāri
mainās īpašnieki, kurus likumā paredzētā veidā ir grūti sasniegt.
Šajā ziņā atbalstāms priekšlikums būtu izveidot katram valsts
iedzīvotājam oficiālo elektronisko adresi, jo praksē deklarētajās
adresēs iedzīvotāji ne vienmēr ir sasniedzami. Arī bankas pārņemtos
īpašumus sakārtot nesteidz.

Savā ziņā sanāk cīņa ar vējdzirnavām?

Tik bezcerīgi gan nav – atsevišķos objektos ir arī pozitīvas
tendences. Tā, piemēram, tikko bijušā linu kombināta teritorijā
īpašnieks par saviem līdzekļiem nojaucis bīstamās ēkas. Īpašnieks
nomainījies arī nepabeigtajai jaunbūvei Dobeles šosejā 86, kur ir
iecere nojaukt augšējos stāvus un pabeigt ēkas celtniecības darbus.
Graustu sarakstā esošos objektus apsekojam bieži, tāpat sekojam
līdzi informācijai par īpašnieku maiņu, lai varētu nekavējoties
reaģēt. Tas ir ikdienas darbs.