Pagaidām vēl neviena sūdzība – ne iesnieguma veidā, ne telefona zvans – no jelgavniekiem par karstumu darba vietā nav saņemta, informē Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Valdis Dūms. Viņš uzsver, ka iedzīvotāji izturas saprotoši, jo redz, ka nav lielas atšķirības starp gaisa temperatūru telpās un ārā.
Ilze Knusle-Jankevica
«Iepriekšējos gadus mums zvanīja daudz vairāk, kaut gan gaisa temperatūra nebija tik augsta kā šogad. Manuprāt, cilvēki saprot, ka ir vasara, turklāt atšķirību starp gaisa temperatūru telpās un laukā praktiski nejūt,» stāsta V.Dūms. Tiesa, pēdējo nedēļu karstajās dienās viens zvans saņemts, bet zvanītājs no Dobeles novada vairāk bija neapmierināts nevis ar darba apstākļiem, bet ar darba līgumu un darba laiku.
Pēdējās divās nedēļās, kad arī tika fiksētas visaugstākās temperatūras, VDI inspektori apsekoja vairākus Zemgales, tostarp arī Jelgavas, uzņēmumus. Pārkāpumi netika konstatēti, turklāt inspektori secināja, ka, piemēram, kokapstrādes un celtniecības uzņēmumos darba laiks tiek organizēts tā, lai pašās karstākajās stundās dienas vidū darbiniekiem nav jāstrādā.
Šādu pieeju izmanto arī Jelgavas ceļu būves uzņēmums «Igate», kura darbinieki darbu sāk jau ap pulksten pieciem sešiem no rīta. «Iespēju robežās cenšamies pārkārtot darbus tā, lai lielajā karstumā nebūtu jāstrādā atklātā saulē. Tomēr ceļus būvēt lietū nevar, tāpēc arī karstumā darbi pilnībā pārtraukti netiek – tehnika strādā,» norāda «Igates» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, piebilstot, ka tehnika aprīkota ar gaisa kondicionieriem.
Iespēja pārkārtot darba laiku tā, lai nebūtu jāuzturas karstajā saulē, nodrošināta arī tā saucamajiem simtlatniekiem. «Nodarbinātības valsts aģentūra mūs informēja, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts darba inspekciju izstrādājusi informatīvo materiālu par darba aizsardzību karstajā laikā. Šos ieteikumus cenšamies arī ievērot,» norāda pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» projektu vadītāja Ilona Lediņa. Viņa skaidro, ka katram stipendiātam tiek dota iespēja izvēlēties, vai strādāt kā ierasts vai nākt agrāk no rīta un strādāt vēlāk vakarā. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri strādā ārā, piemēram, sētniekiem, meliorāciju grāvju tīrītājiem, krūmu izcirtējiem. I.Lediņa piebilst, ka lielākoties strādnieki izvēlas sākt darbu agrāk, tomēr esot arī tādi, kas to nevēlas.
V.Dūms norāda, ka iepriekšējos gados par karstumu un nepiemērotiem darba apstākļiem galvenokārt sūdzējās biroja darbinieki. «Ne visos birojos ir ierīkoti gaisa kondicionieri un ne visur tie darbojas, tāpēc, izejot uz ielas, cilvēkiem likās, ka ārā ir vēsāks nekā telpās,» tā Zemgales reģionālās VDI vadītājs.
Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi. Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes noteiktas Ministru kabineta noteikumos «Darba aizsardzības prasības darba vietās». Savukārt darba devējam būtu jānodrošina atbilstošas atpūtas telpas, kurās iespējams atvēsināties, kā arī iespēja izmantot dušu, darbiniekiem jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim un darbiniekiem ieteicams strādāt apģērbā gaišos toņos, kas izgatavots no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas, un jālieto galvassegas.
Mediķi jau brīdinājuši, ka karstajā laikā saasinās arī asinsvadu un sirds slimības, kas var izraisīt pat nāvi. Zemgales VDI šovasar fiksēti trīs gadījumi, kad darbinieks gājis bojā sirds problēmu dēļ, bet neviens no tiem nav noticis Jelgavā. V.Dūms arī uzsver, ka neviens no šiem gadījumiem nav saistāms ar karsto laiku.
14.7 °C,
3.7 m/s,
65.4 % 
14.7 °C,
3.7 m/s,
65.4 %