Vēl pagājušajā mācību gadā Jelgavā vairākās pilsētas skolās pagarinātās dienas grupas apmeklēja aptuveni 740 skolēni. Tik liels skaits izskaidrojams ar to, ka vēl pērn valsts šim pakalpojumam sniedza finansējumu – valsts mērķdotācijas – un bērni pēcstundu nodarbības varēja apmeklēt bez maksas. Taču šajā mācību gadā valsts šim mērķim līdzekļus vairs nepiešķir, paskaidrojot, ka tas ir pakalpojums ģimenei un tām pašām par to jādomā. Jelgavas pašvaldība, ņemot vērā vecāku vēlmes un pieprasījumu, no oktobra radusi risinājumu, lai ar vecāku līdzfinansējumu skolēniem tomēr būtu iespēja apmeklēt pagarinātās dienas grupas. Skola nodrošina telpas, bet bērnu vecākiem jāmaksā 10 lati mēnesī, lai segtu skolotāju algas, ko valsts vairs nenodrošina. Tiesa gan – pieprasījums pēc pagarinātās dienas grupām vairs nav tik liels, taču tiem, kuriem šis pakalpojums nepieciešams, pašvaldība to nodrošina.
Ritma Gaidamoviča
To, ka pagarinātās dienas grupas ir vajadzīgas, vienbalsīgi atzīst gan Izglītības pārvaldes speciālisti, gan skolu vadība, gan skolotāji. Tādējādi tiek palīdzēts vecākiem, kuri strādā un paši nevar pēc stundām būt kopā ar saviem bērniem, tāpat tā ir iespēja bērniem interesanti pavadīt brīvo laiku, sagatavot mājas darbus nākamajai dienai.
Vēl septembrī pagarinātās dienas grupas skolās nebija, taču, ņemot vērā vecāku pieprasījumu, oktobrī rasts risinājums – nu tās darbojas ar vecāku līdzfinansējumu. Vecāki par šo iespēju maksā 10 latus mēnesī. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāsta, ka, protams, šajā mācību gadā apmācību stundu un skolēnu skaits krietni atšķiras no iepriekšējiem gadiem. Ja vēl pērn teju visi mazāko klašu skolēnu vecāki bērnus atstāja pagarinātās dienas grupā, tad šogad viņi jau izvērtē, vai to var atļauties un vai tas patiesi nepieciešams. «Nenoliedzami, situāciju mainījis gan finansiālais stāvoklis, gan arī dažādas pārmaiņas ģimenē. Tagad vairākās ģimenēs vecvecāki līdz ar grozījumiem Pensiju likumā aizgājuši no darba un var uzņemties rūpes par mazbērniem, daļa vecāku vai nu zaudējuši darbu, vai viņiem jāstrādā īsākas darba stundas, un tas ļauj būt kopā ar saviem bērniem arī pēcpusdienās. Tomēr daļai šis pakalpojums joprojām ir vajadzīgs,» uzsver G.Auza. Tieši tāpēc pašvaldība radusi iespēju pagarinātās dienas grupas pakalpojumus piedāvāt ar vecāku līdzfinansējumu. «Protams, pieprasījums līdz ar to ir mazāks, taču mums jānāk pretī un skolai jāsniedz atbalsts ģimenēm, lai bērns pēc stundām nepaliktu viens. Šobrīd no valsts budžeta līdzekļus skolotāju algām šim mērķim nesaņemam, taču optimistiskāk varētu skatīties uz 2010. gada valsts budžetu – varbūt tomēr valsts šo iespēju atradīs,» tā G.Auza. Agrāk pagarinātās dienas grupas vairākās skolās strādāja līdz pat pulksten 17, bet šobrīd tās darbojas vidēji trīs stundas – no pulksten 12 līdz 15 vai no 13 līdz 16.
Pilsētā septiņas grupas Šādas grupas darbojas visās pilsētas pamatskolās, izņemot 2. pamatskolu, un visās vidusskolās. Pavisam kopā ir septiņas pagarinātās dienas grupas, kuras apmeklē vairāk nekā 150 bērni, galvenokārt 1. un 2. klašu skolēni, taču dažās izglītības iestādēs grupām pievienojas arī trešklasnieki. Agrāk šo pakalpojumu nereti izmantoja 3. un arī 4. klašu skolēni, pat daži 5. klašu, taču šobrīd vecāki izvērtē, vai tiešām bērns jau nav kļuvis tik patstāvīgs, lai laiku pavadītu mājās. Jelgavas 2. pamatskolā diemžēl nav izdevies nokomplektēt nevienu grupu. Skolas direktore Ludmila Gineite stāsta, ka sākumā iesniegumu par šādu nodarbību nepieciešamību uzrakstījuši 25 bērnu vecāki, taču, uzzinājuši par līdzmaksājumu, puse no viņiem atteikušies, tādējādi tagad palikuši tikai 13 iesniegumi no 2. un 3. klašu skolēnu vecākiem. «Lai izveidotu grupu, jābūt vismaz 20 bērniem, taču vecāki nav gatavi par šo pakalpojumu piemaksāt,» stāsta direktore, piebilstot, ka nepieciešamība pēc šīm nodarbībām tomēr ir, jo vairākiem bērniem ir grūtības mācībās un nodarbības pagarinātās dienas grupā šādos gadījumos noteikti palīdz.
Skolotājus, kuri vadīs grupas, izvērtē Saprotams, ka līdz ar jauno kārtību arī skolotāji zaudējuši papildu darbu. Iepriekš teju katras mazākās klases skolotājs ar saviem audzēkņiem strādāja arī pēc stundām, taču tagad šo darbu veic tikai viens vai divi pedagogi. Direktori skaidro, ka plašas debates par to, kurš vadīs grupu, nav bijušas. Katra skola šo jautājumu risinājusi sarunu veidā. Piemēram, 3. pamatskolā darbs piedāvāts skolotājām, kurām ir mazākā slodze. «Tā ir iespēja kaut nedaudz papildus nopelnīt niecīgajai algai,» tā 3. pamatskolas direktora vietniece Daiga Miķelsone. Bet Jelgavas 5. vidusskolā pēcstundu nodarbību vadīšanu uzņēmusies skolotāja, no kuras klases visvairāk bērnu tām pieteikušies. Skolotāji pagarinātās dienas grupās strādā 60 stundas mēnesī, par to «uz rokas» saņemot aptuveni 80 latus.
Vēlas garākas stundas G.Auza atzīst, ka viena no lielākajām problēmām šobrīd ir tā, ka pagarinātās dienas grupas skolā nodrošinātas aptuveni līdz pulksten 15 vai 16, taču vecāku darba diena beidzas pulksten 17 vai 18. Iepriekšējā mācību gadā bija skolas, kurās pagarinātās dienas grupas darbojās arī līdz pulksten 17. «Tas ir jautājums, kam vēl jārod risinājums. Jāņem gan vērā, ka, tiklīdz palielināsim darba stundas, augs arī vecāku līdzmaksājums. Te gan jāuzteic Jelgavas 4. pamatskola, kur skolotājas kā pašnodarbinātas personas pagarināto dienas grupu vada līdz pulksten 18. Tas neapšaubāmi ir apsveicami,» tā G.Auza. Uz šo problēmu norāda arī skolu direktori, jo ne vienā vien skolā skolotājs ar bērniem paliek vēl pēc noteiktā pagarinātās dienas grupas darba laika, kaut viņam maksā tikai par trim stundām dienā.
Risinājumi citās pašvaldībās Arī citas pašvaldības jaunajā mācību gadā domājušas par dažādiem risinājumiem. Ir skolas, kurās līdzekļi šim mērķim rasti, samazinot citas štata vienības izglītības iestādē, ir arī pašvaldības, kuras šo pakalpojumu piedāvā par maksu. Taču visās pašvaldībās atzīst, ka šajā mācību gadā sarucis skolēnu, kuri apmeklē pēcstundu nodarbības, skaits. Piemēram, Rīgā vecākiem dažādās skolās tiek piedāvāti četri varianti un katra skola izvēlas pieņemamāko. Rīgas Izglītības departamenta Skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone stāsta, ka daļa skolu pagarinātās dienas grupas piedāvā kā sociālu pakalpojumu un vecāki atkarībā no stundu skaita, cik skolēns pavada šajā grupā, maksā no 11 līdz 25 latiem. Otrajā variantā skolotāji strādā kā pašnodarbinātie un slēdz līgumu ar vecākiem – šis pakalpojums gan ir dārgāks. «Tiek piedāvāts arī trešais variants, proti, skolu vecāku biedrība slēdz līgumu ar skolotājiem, kuri pasniedz pēcstundu nodarbības par ziedojumiem. Bet pēdējais un dārgākais variants – skola slēdz līgumu ar SIA, kas šo pakalpojumu piedāvā,» tā speciāliste. Piemēram, SIA «Pedagogi» šis pakalpojums maksā latu stundā, taču grupa darbojas līdz pulksten 19. Ventspilī pagarinātās dienas grupa tiek piedāvāta vairs tikai pirmo klašu skolēniem un risinājums pedagogu algām rasts, samazinot štata vienības skolā. «Skolas pašas izvērtēja, bez kā vēl varētu iztikt – bez psihologa, bibliotekāra, speciālista mācību daļā, un tādējādi tika rasta alga pagarinātās dienas grupu skolotājiem,» stāsta Ventspils Izglītības pārvaldes metodiķe Valentīna Jankovska. Savukārt Valmieras Izglītības pārvaldes speciāliste Gita Krūkle skaidro, ka pilsētas dome pagājušajā nedēļā pieņēmusi lēmumu, ka šis būs pakalpojums ar vecāku līdzmaksājumu un vecākiem mēnesī tas izmaksās deviņus latus, bet skolotāji būs kā pašnodarbinātās personas, kurām nebūs jāmaksā īres maksa par telpām.
14.2 °C,
3.6 m/s,
93.5 % 
14.2 °C,
3.6 m/s,
93.5 %