Baiba Krūmiņa, SIA «Jelgavas daiļrade» vadītāja:
«Mēs paši esam mākslinieki un pārdodam gan savus, gan citu, galvenokārt mājražotāju, darbus – gleznas, apgleznotas zīda šalles un citus apģērba gabalus, rokdarbus, adījumus, tamborējumus, tekstilijas, pinumus, ādas, koka izstrādājumus, rotas, sudraba izstrādājumus. No visas produkcijas apmēram 70 procenti ir Jelgavas mākslinieku un daiļamata meistaru darbi. Pircēju iecienītas ir Didža Krūmiņa gleznas, kurās attēlota senā Jelgava, arī Ulda Rogas gleznas, rotaslietas, tostarp sudraba izstrādājumi. Orientējamies tikai uz vietējo – pilsētas – tirgu un izjūtam visus sociālos procesus, piemēram, migrāciju. Ja iepriekšējos gados vasaras periodā liela daļa pircēju bija tieši iebraucēji, tūristi, tad šovasar manāma tendence, ka svešumā dzīvojošie un strādājošie latvieši paciemojas dzimtenē un prombraucot mūsu ražojumus iegādājas kā suvenīrus. Kā par brīnumu, pilsētas viesu skaits šovasar ir nevis kļuvis mazāks kā pērn, bet pat nedaudz palielinājies. Ilgu laiku negribējām tirgot suvenīrus, jo likās – tas ir pārāk nenopietni, bet pieprasījums bija. Tagad piedāvājam dažādas lietas gan ar Jelgavas nosaukumu un pilsētas simbolu alnīti, gan Latvijas simboliku.
Protams, pircēji pie mums nāk tāpēc, lai iegādātos vietējo amatnieku darbus, bet viens no iemesliem ir arī pievilcīgās cenas. Gleznu, adījumu un austās produkcijas cena veikalā ir piemērota iedzīvotāju pirktspējai. Reāli šādiem darbiem vajadzētu maksāt vismaz divas trīs reizes dārgāk, jo, lai tos izgatavotu, ieguldīts liels darbs. Piemēram, Lielvārdes josta maksā 168 latus. Tantiņa šādu jostu auž veselu mēnesi, bet uz rokas par savu darbu saņem vien kādus 110 latus.»
19.6 °C,
2.1 m/s,
69.6 % 
19.6 °C,
2.1 m/s,
69.6 %