Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus jau laicīgi veikt preventīvos pasākumus, lai novērstu iespējamo dzeramā ūdens piesārņojumu, kas var rasties plūdu rezultātā.
Dagnija Būmane, Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste
To novadu iedzīvotājiem, kurus ik gadu skar un iespējami varētu skart plūdi – ūdens līmeņa celšanās upēs un ezeros, kas var notikt lietus vai sniega segas straujas kušanas, ledus (vižņu) sastrēgumu, hidrotehnisko būvju avāriju rezultātā – pirms plūdiem jāveic pasākumi, kas mazinās iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku veselības apdraudējumu. Piemēram, jāizsmeļ notekūdeņu un tualetes bedres, kā arī jāpārliecinās, lai drošās vietās atrastos dažādas ķīmiskās vielas un produkti, jānorobežo un jāizved atkritumi.
Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus plūdu draudu gadījumā jau laicīgi nodrošināties ar ūdens krājumiem, jo plūdu laikā akās var ieplūst virszemes, tostarp arī kanalizācijas, ūdeņi, kas var kļūt par akūtu zarnu infekciju, arī vīrusa hepatīta A izraisītājiem. Ja ir aizdomas, ka akas ūdenī varētu būt nokļuvušas dažādas ķīmiskās vielas un/vai fekālais piesārņojums, ieteicams veikt ūdens analīzes laboratorijā. Akas ūdens pārbaude ir jāveic pašiem iedzīvotājiem.
Rūpējoties par sabiedrības veselību plūdu laikā, atbildīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā vai īpašumā atrodas publiskās ūdens apgādes ūdens ņemšanas vieta, būtu jāveic tajā esošā ūdens kvalitātes pārbaude jebkurā dzeramā ūdens testēšanas jomā akreditētā laboratorijā. Savukārt Veselības inspekcijas speciālisti var piedāvāt iegūto testēšanas rezultātu izvērtēšanu, nosakot, vai pārbaudītais ūdens ir izmantojams uzturā.
Šaubu un neskaidrību gadījumā aicinām iedzīvotājus sazināties ar Veselības inspekcijas speciālistiem, kuri konsultē arī reģionos. Kontakti, kā arī plašāka informācija par dzeramā ūdens kvalitāti un tā iespējamo piesārņojumu atrodama Veselības inspekcijas mājas lapā www.vi.gov.lv.
-1.7 °C,
2.3 m/s,
88.8 % 
-1.7 °C,
2.3 m/s,
88.8 %