Uzņēmums «Latvijas gāze» kā operators ir atbildīgs par daudzdzīvokļu māju gāzesvadu tehnisko stāvokli līdz mājas noslēgierīcei, pārējais, izņemot gāzes skaitītājus, ir dzīvokļu un māju īpašnieku jeb lietotāju atbildība, uzsver «Latvijas gāzes» Jelgavas iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš.
Sintija Čepanone
Kopš janvāra «Latvijas gāze» veic sistemātiskus remontdarbus, lai nodrošinātu atbilstošu gāzes pievadu tehnisko stāvokli apvalkcaurulē, proti, apvalkcaurule pie daudzdzīvokļu mājām tiek atrakta, pārgriezta, veikti nepieciešamie remontdarbi un caurule atbilstoši noizolēta. «Laika apstākļu dēļ pēc remonta vēl nevaram nobetonēt darbu zonu, taču iedzīvotājiem nav pamata uztraukties – to noteikti izdarīsim un rakšanas vietas savedīsim kārtībā,» saka U.Auniņš, atklājot, ka mūsu pilsētā ir ap 1000 māju, kurās pakāpeniski tiek veikti šādi darbi, kopumā sakārtojot vairāk nekā 2000 gāzes ievadu. «Taču mēs par saviem līdzekļiem savedam kārtībā tikai to gāzesvada daļu, kas ir mūsu, dabasgāzes piegādātāja, īpašums – līdz noslēgierīcei, un iedzīvotājus un īpašniekus aicinām pievērst uzmanību arī gāzesvada tehniskajam stāvoklim, kas ir viņu īpašums,» uzsver Jelgavas iecirkņa vadītājs, skaidrojot, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1048 «Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi» lietotājs ir atbildīgs par savas dabasgāzes apgādes sistēmas drošību un viņam par saviem līdzekļiem jānodrošina tā īpašumā esošo dabasgāzes tīklu un dabasgāzes iekārtu tehniskā apkalpe, apkope un remonts.
U.Auniņš norāda, ka tieši tas, ka iedzīvotāji neizprot «Latvijas gāzes» atbildības robežu, ikdienas darbā rada vislielākās problēmas.
«Ja cilvēkam ir privātmāja, tad jautājumu, kas atbildīgs par situāciju tajā, nav, jo cilvēks apzinās, ka tas ir viņa īpašums, par ko pašam arī jāatbild. Un līdzīgi ir arī daudzdzīvokļu mājā – tā ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tādēļ atbildība par visu jāuzņemas pašiem, tostarp par lietotāja gāzapgādes sistēmas tehnisko stāvokli. Tā nav nedz «Latvijas gāzes», nedz apsaimniekotāja kompetence, ja vien apsaimniekotājs saskaņā ar līgumu nav to uzņēmies,» norāda U.Auniņš, piebilstot, ka sen pagājuši laiki, kad gāzenieki staigāja pa dzīvokļiem un pārbaudīja sistēmu, veica remontdarbus, uzstādīja gāzesplītis, – atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem normatīviem par to atbild katra konkrētā dzīvokļa un mājas īpašnieks, bet «Latvijas gāzei» ne retāk kā reizi piecos gados jāpārbauda, vai gāzes sistēma ir droša ekspluatācijā.
Jelgavas iecirkņa vadītājs norāda, ka vēl nesen pat kādā daudzdzīvokļu mājas daļā nācās pārtraukt gāzes piegādi, jo dzīvoklī tika konstatēts izrūsējis gāzesvads. «Tas notika saimnieka bezatbildīgās rīcības dēļ, jo viņš tā posmam bija uzlicis lielu plastmasas pudeli, kuru pēc tam piepildījis ar būvniecības putām. Rezultātā tika traucēta gaisa cirkulācija, un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ izdevās izvairīties no nelaimes,» piemēru min U.Auniņš. Šādā situācijā «Latvijas gāze» atbilstoši savām pilnvarām noslēdz gāzes padevi, taču konstatētais bojājums par saviem līdzekļiem jānovērš pašam dzīvokļa īpašniekam. «Turklāt veikt remontdarbus drīkst tikai specializēta organizācija, kurā ir sertificēts speciālists, un mūsu darbinieks pēc tam pārbauda, vai bīstamā situācija novērsta,» uzsver U.Auniņš, atgādinot, ka gadījumos, ja lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā ir bojājumi, kas var izraisīt avāriju un nelaimes gadījumus, saskaņā ar MK noteikumiem operators ir tiesīgs pārtraukt dabasgāzes padevi.
Foto: Ivars Veiliņš
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %