19.5 °C, 2.1 m/s, 78.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar ko jācīnās Jelgavā, Vācijā liekas pašsaprotams
Par ko jācīnās Jelgavā, Vācijā liekas pašsaprotams
07/11/2009

Kaut «epopeja» ap pērn nosiltināto 4. līnijas 1. māju vēl īsti nav beigusies, šonedēļ atklāts otrs šī projekta gaitā renovētais daudzdzīvokļu nams – Helmaņa ielā 3. Vācijas attīstības bankas un Vācijas Vides ministrijas pilnvarotā persona Egberts Kaizers vērtē, ka sadarbība ar iedzīvotājiem bijusi veiksmīga, viņi izrādījuši izpratni par energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību, tādēļ, viņaprāt, izdevies panākt maksimālo efektu. Tiesa gan – apkure nupat kā renovētajam namam pieslēgta 16. oktobrī, tādēļ par solīto ekonomiju spriest pāragri, taču E.Kaizers uzsver, ka no Vācijas puses nodrošināti visi priekšnoteikumi, lai rezultāts būtu teicams.

Sintija Čepanone

Kaut «epopeja» ap pērn nosiltināto 4. līnijas 1. māju vēl īsti nav
beigusies, šonedēļ atklāts otrs šī projekta gaitā renovētais
daudzdzīvokļu nams – Helmaņa ielā 3. Vācijas attīstības bankas un
Vācijas Vides ministrijas pilnvarotā persona Egberts Kaizers vērtē,
ka sadarbība ar iedzīvotājiem bijusi veiksmīga, viņi izrādījuši
izpratni par energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību, tādēļ,
viņaprāt, izdevies panākt maksimālo efektu. Tiesa gan – apkure
nupat kā renovētajam namam pieslēgta 16. oktobrī, tādēļ par solīto
ekonomiju spriest pāragri, taču E.Kaizers uzsver, ka no Vācijas
puses nodrošināti visi priekšnoteikumi, lai rezultāts būtu
teicams.

Uzsākot Helmaņa ielas 3. mājas renovāciju, kas noritēja ar Vācijas
Vides ministrijas atbalstu, E.Kaizers bija tas speciālists, kurš
skrupulozi sekoja līdzi darbu gaitai un raudzījās, lai paveiktais
pat niansēs atbilstu Vācijas puses izstrādātajam darbu aprakstam.
Novērtējot paveikto, viņš pārliecināts, ka siltuma patēriņš šajā
mājā, līdzīgi kā 4. līnijā 1, samazināsies vismaz uz pusi. Tiesa
gan – ar nosacījumu, ja iedzīvotāji pārlieku nesāks taupīt uz
siltumu, atsevišķus radiatorus dzīvoklī atslēdzot vispār. «Jāstrādā
ir visai sistēmai un visiem radiatoriem jābūt ieslēgtiem normālā
režīmā,» uzsver E.Kaizers.

Iedzīvotāji «izspiež» maksimālo
Daudzdzīvokļu nams Helmaņa ielā 3 ir jau otrais mūsu pilsētā, kurā
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi veikti Vācijas un
Latvijas kopīgā vides aizsardzības projekta «Jelgavas pilsētas
siltumapgādes sistēmas modernizācija un energoefektīva renovācija»
gaitā. Pagājušā gada janvārī šādi darbi noslēdzās 4. līnijas 1.
namā. Kaut arī renovācijas procesā abās ēkās veikti identiski
darbi, niansēs tie atšķiras, un E.Kaizers akcentē, ka Helmaņa ielas
3. nama iedzīvotāju izpratne un pretimnākšana ļāvusi veikt papildu
pasākumus, ko diemžēl neizdevās, renovējot māju 4. līnijā.
«Nenoliedzami, ka paveicamos darbus būtiski ietekmēja ekonomiskā
situācija valstī – kad renovēja 4. līniju 1, būvniecības izmaksas
Latvijā bija sasniegušas augstāko punktu, un tas bija viens no
iemesliem, kādēļ šīs mājas iedzīvotāji izlēma atteikties no
vairākām siltināšanas pozīcijām. Piemēram, pagrabam tika
nosiltinātas tikai ārsienas, nevis arī pagrabstāva pārsegums, bet
bēniņu konstrukcijas īpatnības apgrūtināja veikt kontrolētu
siltināšanu. Un tikai tagad iedzīvotāji sāk aptvert, ka uz šiem
darbiem nedrīkstēja taupīt, taču tolaik viņu nostāja bija strikta,»
skaidro E.Kaizers. Viņš nenoliedz, ka situācija varēja būt
citādāka, ja pirms darbu sākšanas iedzīvotājiem vēl detalizētāk
tiktu izskaidrotas nianses, tas, ar ko viņi riskē, atsakoties no
viena vai cita darba. Piemēram, kritiskajā situācijā esošā siltuma
sistēma apsildīja arī pagrabu, tādējādi arī 1. stāva dzīvokļos bija
salīdzinoši siltāks, taču nu siltuma zudumi novērsti, tādējādi
pagrabs vairs «nesilda». Taču no tā griestu siltināšanas
iedzīvotāji atteicās, un tas ir viens no iemesliem pazeminātai
temperatūrai mitekļos. «Un pašlaik, redzot, kā skaita individuālais
siltuma skaitītājs dzīvoklī, vairāki radiatorus noslēguši uz
minimālo vai atslēguši vispār – saprotams, ka tad uzturēt dzīvoklī
normālu temperatūru ir nereāli,» tā E.Kaizers, akcentējot – lai
būtu ekonomija, jāstrādā visai sistēmai.  
Savukārt, uzsākot darbus Helmaņa ielā 3, būvniecības izmaksas jau
bija krietni kritušās un iedzīvotāju ieinteresētība panākt
maksimālo efektu ļāva realizēt visus nepieciešamos siltināšanas
darbus.
Nedaudz vairāk kā triju mēnešu laikā nams Helmaņa ielā 3
piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. E.Kaizers, ieskicējot paveikto,
norāda, ka ēkai veikta bēniņu, ārsienu, pagrabstāva, ēkas pamatu
siltināšana, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, nomainīti visi logi
gan kāpņu telpās, gan dzīvokļos. Nomainīti arī visi radiatori,
vienlaicīgi apkures sistēmu pārbūvējot no viencauruļu uz
divcauruļu, kas nodrošina vienmērīgāku siltuma sadali, katrā
dzīvoklī uzstādīti siltumenerģijas patēriņa proporcionalitātes
skaitītāji – alokatori un termoregulatori. Papildus izremontētas
arī kāpņu telpas un ieejas bloki, nofiksētas un noblīvētas dzīvokļu
ārdurvis.
«Lodžijas ne tikai sanētas, bet arī, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes,
iestiklotas. Sākotnēji šī ideja man šķita neierasta, jo Vācijā
lodžijām ir cita funkcija – mēs tajās tiešām bieži uzturamies,
ieturam tur maltītes, taču te tās vairāk izmanto kā sava veida
noliktavu. Un iedzīvotājiem bija svarīgi, lai lodžijas būtu
iestiklotas, tādējādi uzlabojot arī mājas fasādes izskatu,» tā
E.Kaizers.

Eiropas standarti
pie mums «klibo»
Mājas renovācijas procesā E.Kaizers Jelgavā ik nedēļu pavadīja
divas dienas, lai novērtētu paveikto darbu kvalitāti un gādātu par
to atbilstību vācu puses izstrādātajam aprakstam. «Šajā projektā
Vācijas puse sedz 40 procentus no darbu neto izmaksām, tādēļ mums
ir svarīgi, lai būtu izpildītas visas prasības, turklāt atbilstoši
visaugstākajiem Eiropas standartiem. Tikai tā mēs varam garantēt
solīto ekonomiju vismaz 40 – 50 procentu apmērā,» Vācijas
attīstības bankas un Vācijas Vides ministrijas pilnvarotā persona
norāda, ka tieši šo normu izpilde Latvijā diemžēl vēl «klibo».
Helmaņa ielas 3. namu konkursa kārtībā uzticēja veikt SIA «Rimts».
E.Kaizers neslēpj, ka tas viesis pārliecību, ka darbi noritēs bez
aizķeršanās, jo šis uzņēmums pieredzi jau bija guvis, renovējot 4.
līnijas 1. namu. «Diemžēl patiesība izrādījās citāda un darbu
veicējus atkal vajadzēja apmācīt, lai izvairītos no pavirši
padarītiem darbiem,» E.Kaizers piebilst, ka jau sākotnēji būvnieki
pienācīgi nebija iepazinušies ar projekta aprakstu un tas darbu
tempu nedaudz palēninājis.
«Darbu aprakstā, piemēram, detalizēti norādīts, kāds materiāls kurā
vietā jāizmanto. Turklāt tas jādara pēc atbilstošām tehnoloģijām,
lai būtu garantēta kvalitāte. Taču izrādījās, ka celtnieki ar
atsevišķiem materiāliem vispār nekad nav strādājuši!» Arī uzņēmumam
«Mītavas logi» apgūt logu profilus mācījuši vācu speciālisti, jo
saskaņā ar izvirzītajām prasībām logu ielikšanas tehnoloģija
būtiski atšķīrās no līdz šim Latvijā ierastās.
E.Kaizers renovācijas procesā bija kategorisks pret mūsu būvnieku
atrunu «mēs tā vienmēr darām», tādēļ ne vienu vien darbu nācās
darīt atkārtoti. «Lielākās problēmas radās ar fasādes darbiem,
īpaši ar logu apdari atbilstoši Eiropas standartiem, termoplasta
plākšņu piestiprināšanu ārsienām. Piemēram, kad līmēja termopalsta
plāksnes, likumsakarīgi, ka starp tām palika šķirbas. Būvnieki tās
aizdarīja ar to pašu līmi, ar kuru plāksnes stiprināja, lai gan
darba aprakstā bija paredzēts šim mērķim izmantot termoplastu –
tikai tā var nodrošināt garantēto siltumnoturību. Jā, šīs plāksnes
būvniekiem liku plēst nost un stiprināt no jauna – šādu brāķi
nepieļāvu,» skaidro E.Kaizers.

Vācijā tā bija pirms gadiem 20
E.Kaizers vērtē, ka Latvijā diemžēl vēl tāls ceļš ejams, lai visiem
iedzīvotājiem būtu kaut minimāla izpratne par energoefektivitātes
pasākumu nepieciešamību. «Latvijā pašlaik ir tāda situācija, kāda
Vācijā bija pirms gadiem divdesmit. Mūsu valstī šī problēma tika
atrisināta, pieņemot likumu, un atbilstoši tam visās daudzdzīvokļu
mājās tika veikti nepieciešamie energoefektivitātes pasākumi. Tiesa
gan – Vācijā 80 procentos gadījumu dzīvoklis nav cilvēka
privātīpašums. Savukārt Latvijā šis sanācijas process nupat sākas
un sāk parādīties pirmās renovētās mājas,» tā E.Kaizers, norādot uz
nepieciešamību iedzīvotājiem atkal un atkal skaidrot kaut par
elementāriem ieguvumiem, nosiltinot māju. «Tiešām visu cieņu
Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldei par aktivitātēm un paveikto
šajā jomā, taču es redzu, ka darāmā vienalga vēl ir daudz. JNĪP
speciālisti pašlaik to vien tik dara kā remontē, taču no tā jau
māja un tās inženiertehniskie tīkli jaunāki nekļūst. Savukārt,
renovējot māju, iedzīvotāji ne tikai saņem garantijas, ka vismaz
tuvāko 20 – 25 gadu laikā māja būs labā stāvoklī, bet arī par
apsaimniekošanu maksā mazāk, jo šajā jomā ieguldītā darba apjoms
būtiski samazināsies. Nemaz nerunājot par siltuma ekonomiju,» tā
speciālists. Viņš neslēpj – tas, par ko pašlaik cīnās Jelgavā,
Vācijā liekas pašsaprotams.
E.Kaizers apliecina, ka Vācijas puse labprāt turpinātu šo uzsākto
projektu energoefektivitātes paaugstināšanas jomā. «4. līnija 1 ir
103. sērijas ēka, Helmaņa iela 3 – 104. Vajadzētu renovēt arī
vismaz vienu 602. sērijas deviņu stāvu ēku, tas neapšaubāmi
veicinātu iedzīvotājos izpratni par šādu darbu lietderību, jo tas
būtu uzskatāms piemērs – līdzīgu māju iedzīvotāji, izvērtējot
skaitļus, paši varētu aplēst ieguvumus,» tā E.Kaizers.
Taču jāakcentē, ka nedz 4. līnijā 1, nedz Helmaņa ielā 3 nav veikta
pilnīga mājas renovācija – tur veikti vien pasākumi pilnai
energoefektivitātes paaugstināšanai.