19.9 °C, 6.3 m/s, 82.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar nelegālo izgāztuvju likvidēšanu maksā arī paši piemēslotāji
Par nelegālo izgāztuvju likvidēšanu maksā arī paši piemēslotāji
05/06/2010

Sākot ar šo gadu, līdzšinējā Jelgavas un Bauskas pašvaldību aģentūra «Zemgales Eko» kļuvusi par komercsabiedrību. Tiesa gan, iedzīvotāji aģentūras juridiskā statusa maiņu praktiski neizjuta un arī pašlaik «Zemgales Eko» turpina pildīt teju visas tās funkcijas, kuras nodrošināja līdz šim. Taču arī šajā jomā neiztikt bez novitātēm – jau pašlaik zināms, ka no nākamā gada par atkritumu apglabāšanu poligonā iedzīvotājiem nāksies maksāt vairāk, tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu par aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanā aicina SIA «Zemgales Eko» valdes locekli Zani Ķinci.

Sintija Čepanone

Sākot ar šo gadu, līdzšinējā Jelgavas un Bauskas
pašvaldību aģentūra «Zemgales Eko» kļuvusi par komercsabiedrību.
Tiesa gan, iedzīvotāji aģentūras juridiskā statusa maiņu praktiski
neizjuta un arī pašlaik «Zemgales Eko» turpina pildīt teju visas
tās funkcijas, kuras nodrošināja līdz šim. Taču arī šajā jomā
neiztikt bez novitātēm – jau pašlaik zināms, ka no nākamā gada par
atkritumu apglabāšanu poligonā iedzīvotājiem nāksies maksāt vairāk,
tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu par aktualitātēm atkritumu
apsaimniekošanā aicina SIA «Zemgales Eko» valdes locekli Zani
Ķinci.

Aģentūra savulaik tika dibināta, realizējot Eiropas Savienības
projektu, un tā bija iespēja iegūt papildu līdzekļus, lai sakārtotu
atkritumu apsaimniekošanas sistēmu visā Zemgales reģionā, tostarp
Jelgavā. Taču aģentūra nedrīkstēja nodarboties ar komercdarbību,
līdz ar to tai bija liegta iespēja nodrošināt projekta gaitā
izbūvēto sadzīves atkritumu poligonu un izveidotās šķirošanas
līnijas apsaimniekošanu. Tieši tādēļ arī pieņemts lēmums dibināt
abu pašvaldību SIA, un proporcionāli ieguldījumam projektā Jelgavas
pašvaldībai pieder 72 procenti kapitāldaļu, savukārt Bauskas – 28
procenti. 

«Zemgales Eko» ir Jelgavas un Bauskas pašvaldību SIA,
taču, piemēram, uz mūsu poligonu «Brakšķi» atkritumus ved arī no
Jelgavas novada, Dobeles, Auces. Kurš tad galu galā ir ieguvējs –
pašvaldības, kuras projektā ieguldīja līdzekļus, vai tās, kuras
tagad, ja tā var teikt, tikai bauda paveiktā augļus?

Ieguvējs ir viss Zemgales reģions! Saskaņā ar normatīvajiem
aktiem Latvija ir sadalīta vairākos atkritumu apsaimniekošanas
reģionos un katrā reģionā ir izbūvēts viens sadzīves atkritumu
poligons. Taču Zemgales reģionā izņēmuma kārtā ir divi poligoni –
«Brakšķi» Jelgavas novadā un «Grantiņi» Bauskas novadā, un uz
turieni sadzīves atkritumi tiek vesti no visa reģiona. To, ka citas
pašvaldības nav devušas nekādu ieguldījumu, gluži nevar teikt, jo
Dobeles, Auces, Elejas, Tērvetes, Zaļenieku un Vecumnieku
pašvaldības ieguldīja savus līdzekļus esošo izgāztuvju
rekultivācijā. Visā Zemgales reģionā teju katrā pagastā kopumā arī
tika izveidoti 313 šķiroto atkritumu punkti un izvietoti 919
konteineri dalītajiem atkritumiem, turklāt lielākā daļa pašvaldību
piedalījās ar savu līdzfinansējumu. Līdz ar to iespēja šķirot
atkritumus dota visiem reģiona iedzīvotājiem, taču, kā tiek
organizēta šķiroto atkritumu apsaimniekošana, ir katras pašvaldības
kompetencē.

Mūsu pilsētā sašķirotie atkritumi, tostarp tie, ko
iedzīvotāji paši nogādā dalīto atkritumu vākšanas laukumos, nonāk
atkritumu šķirošanas līnijā Ganību ielā un pēc tam tos realizē
otrreizējās pārstrādes tirgū. Pagājušajā gadā ekonomiskās
situācijas dēļ šis tirgus bija apstājies. Kā ir
pašlaik?

Var teikt, ka šis tirgus pamazām ir sakustējies un nekādi
būtiskie uzkrājumi vairs neveidojas. Cenas gan vēl nav atgriezušās
2008. gada līmenī, taču tās arī vairs nav tik zemas, lai realizēt
otrreiz izmantojamo materiālu mums nebūtu izdevīgi.

Tirgus, kur realizēt otrreiz izmantojamos materiālus, piemēram,
kartonu, stiklu, plēvi, PET pudeles, cieto plastmasu, jāmeklē mums
pašiem, un pašlaik, lai gan izmantojam arī citas iespējas, mums
izdevīgāks variants ir sadarbība ar «Zaļo punktu», jo, sašķirotos
atkritumus realizējot caur viņiem, mēs papildus saņemam arī
dotācijas. Jā, varbūt cena ne vienmēr ir tā augstākā, toties tā
mums ir iespēja realizēt arī pašlaik mazvērtīgo stiklu. Proti,
pašlaik to ir grūtības realizēt, taču «Zaļais punkts» līdztekus
citiem materiāliem pie reizes uzpērk arī to, savukārt cits
uzņēmums, kurš, piemēram, par kartonu būtu gatavs maksāt vairāk,
mūsu stiklu nemaz neņemtu, un šāds scenārijs pašreizējā situācijā
mums nebūtu izdevīgs.

Vai pašlaik šķirošanas līnija darbojas ar pilnu
jaudu?

Kaut arī būtiski audzis dalīto atkritumu apjoms un līdz ar to
arī šķirošanas līnijas noslogojums, ar pilnu jaudu vēl nestrādājam,
jo kapacitāte šai līnijai ir ļoti liela. Tieši tādēļ meklējam
papildu iespējas, lai noslogojumu palielinātu. Piemēram, pašlaik
eksperimentālā kārtā sadarbojamies ar uzņēmumu «PET Baltija» –
atbilstoši viņu vajadzībām sašķirojam un sapresējam materiālu, ko
viņi iepirkuši, lai izmantotu otrreizējai pārstrādei. Mēs spējam
nodrošināt uzņēmumam nepieciešamo augsto kvalitāti. Ja vienosimies
par sadarbību, tiks slēgts pakalpojuma līgums, un tas nozīmē
lielāku šķirošanas līnijas noslodzi, papildu darbu un
ienākumus.

Ja vēl pagājušajā gadā šķirošanas līnijā darbs tika organizēts
katru otro dienu, tad šobrīd kopumā seši darbinieki strādā katru
dienu, dažkārt arī sestdienās, taču, ja vien būs tāda
nepieciešamība, esam gatavi nodrošināt vēl intensīvāku darbu, arī
maiņās.

Jau pagājušajā gadā tika rīkotas dažādas akcijas, lai
iedzīvotājus rosinātu šķirot atkritumus, izglītotu, kā tas pareizi
jādara, un informētu viņus par šī procesa lietderību. Vai var
teikt, ka nu jelgavnieki atkritumus šķiro apzinīgi?

Ja raugās uz situāciju kopumā, tad var teikt, ka šis process ir
«aizgājis» – atkritumus šķiro aizvien vairāk jelgavnieku, arī
piemaisījums ir salīdzinoši neliels – ja pašā sākumā vismaz puse no
it kā sašķirotajiem atkritumiem bija jāved uz poligonu piemaisījuma
dēļ, piemēram, dzeltenajos konteineros samestas netīras PET
pudeles, neizskaloti kefīra iepakojumi vai piejaukti citi sadzīves
atkritumi, tad pašlaik šādi sabojātu sašķiroto atkritumu apjoms ir
krietni mazinājies. Patiesībā jau tie jelgavnieki, kuri
izvēlējušies šķirot atkritumus, to dara apzinīgi, taču vēl aizvien
ir daļa sabiedrības, kas, piemēram, kartonu, kaut blakus ir
speciāli tam paredzēts atkritumu konteiners, izmet kopējā sadzīves
atkritumu konteinerā. Acīmredzot viņi vēl psiholoģiski nav
nobrieduši atkritumu šķirošanai, varbūt arī neapzinās, ka,
atkritumus šķirojot, paši ir ieguvēji.

Bet kāds tad īsti cilvēkam ir labums no atkritumu
šķirošanas, jo to, ka tādējādi tiek saudzēta vide, ikdienā jau
neviens neizjūt!?

Ja nerunājam par globālām lietām, tad galvenais ieguvums ir tas,
ka, šķirojot atkritumus, katrā mājsaimniecībā samazinās atkritumu
daudzums. Privātmāju iedzīvotājiem tas nozīmē, ka retāk
nepieciešams izvest atkritumu konteineru, līdz ar to par šo
pakalpojumu jāmaksā mazāk, jo sašķirotos atkritumus bez maksas var
nodot dalīto atkritumu savākšanas laukumos. Arī uzņēmumi, kuri rada
otrreiz izmantojamos atkritumus, piemēram, veikali, maksā mazāk, jo
sadzīves atkritumu konteineri pildās krietni lēnāk nekā tad, kad
tajos līdztekus citiem izmeta arī kartona kastes vai citus
apjomīgus atkritumus. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju ieguvumi gan
vairāk atkarīgi no tā, kā šo jautājumu organizē apsaimniekotājs.
Taču arī šajā gadījumā sadzīves atkritumu daudzums sarūk, tādēļ, ja
vien apsaimniekotājs ir ieinteresēts un iedzīvotāji apzinīgi šķiro,
par atkritumu izvešanu būs jāmaksā mazāk.

Ne viens vien jelgavnieks uzskata, ka mūsu pilsētā
atkritumu izvešana ir dārgs «prieks», piesaucot citu pilsētu
pieredzi, kur par to maksājot krietni mazāk. Kā tad īsti ir ar šī
pakalpojuma cenu Jelgavā?

Patiesībā jau pašlaik Jelgavā ir viena no zemākajām cenām
valstī. Kopējās izmaksas veido atkritumu savākšana, ko nodrošina
SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi», un atkritumu apglabāšana
poligonā, ko nodrošinām mēs. Jāpiebilst, ka šajā tarifā arī
iekļauts dabas resursu nodoklis, un tā likmes tuvākajā laikā
saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu augs. Pašlaik šis tarifs ir
14,26 lati par tonnu, un tas tika noteikts ar domes lēmumu.

Tas nozīmē, ka līdz ar dabas resursu nodokļa
paaugstināšanos pieaugs arī atkritumu apglabāšanas
tarifs?

Jā, par atkritumiem iedzīvotājiem nāksies maksāt vairāk, taču,
kad jaunais tarifs stāsies spēkā, pagaidām precīzi vēl nevar
pateikt. Jau minēju, ka līdz šim par atkritumu apglabāšanu poligonā
maksājam mazāk, taču jāņem vērā, ka atsevišķās pozīcijās izmaksas
aug, piemēram, par projekta gaitā izbūvētās infrastruktūras
apdrošināšanu, speciālās tehnikas nomu. Taču dabas resursu nodokļa
kāpums šo pakalpojumu sadārdzina visvairāk. Nodokļa likme saskaņā
ar likumu šogad ir trīs lati, savukārt no nākamā gada 1. janvāra –
jau pieci lati. Laika posmā no 2012. gada 1. janvāra tā būs jau
septiņi lati par tonnu sadzīves atkritumu.

Pašlaik gatavojam dokumentāciju, lai Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijā iesniegtu jauno tarifu, un provizoriski jau
nākamgad tas palielināsies par 12 – 15 procentiem. Tas neapšaubāmi
ir vēl viens no iemesliem, kādēļ vērts šķirot atkritums, jo dabas
resursu nodokli maksā piesārņotājs jeb atkritumu radītājs, tātad –
ikviens iedzīvotājs. Jo mazāk atkritumu būs jāapglabā, jo mazāk
cilvēkiem būs jāmaksā.

Taču, kamēr daļa iedzīvotāju godprātīgi maksā par
atkritumu izvešanu, citi tos vienkārši izmet, radot nelegālās
atkritumu izgāztuves. Pilsētā vairākas tādas likvidētas, taču tur
atkritumu kalni rodas no jauna.

Jau pašlaik Pašvaldības policija veic pastiprinātas pārbaudes,
lai pārliecinātos, ka iedzīvotāji ir noslēguši līgumus par
atkritumu izvešanu. Situācija kopumā ir krietni uzlabojusies
salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – gan atkritumu apjoms
nelegālajās izgāztuvēs kļuvis mazāks, gan līgumi noslēgti vairāk,
taču problēma joprojām pastāv. Pieļauju, ka daļa iedzīvotāju
līgumus ir noslēguši, taču uzrādītais atkritumu apjoms ir krietni
mazāks nekā reāli radītais, tāpēc šajā jomā darbs vēl turpināsies.
Ir svarīgi saprast, ka, atkritumus izmetot tiem neparedzētās
vietās, būtiski ietaupīt līdzekļus nevar – vienalga iedzīvotāji par
to maksā. Piemēram, lai likvidētu vairākas nelegālās izgāztuves
Prohorova, Neretas, Staļģenes ielā, Ošu ceļā, no pašvaldības
līdzekļiem bija nepieciešami vidēji 3000 lati. Gadā šim mērķim
pašvaldības budžetā atvēlēti ap 30 000 latu, kādi 10 000 šogad jau
izlietoti – un tā ir pašu nodokļu maksātāju nauda. Tie ir līdzekļi,
kurus tikpat labi varēja tērēt, lai pilsētā izveidotu jaunu rotaļu
laukumu, uzstādītu soliņus vai citādi labiekārtotu teritoriju.
Turklāt nereti ir tā, ka izgāztuve ierīkota pavisam netālu no šim
mērķim paredzētā laukuma, un sanāk, ka cilvēks tērējis naudu, lai
nokļūtu līdz tai vietai, pāri grāvjiem, pa taciņām stiepis
atkritumus, jo visbiežāk ar transportu šajās vietās piebraukt nav
iespējams, un rezultātā tos izmetis pārdesmit metru attālumā no
atkritumu konteineriem.

Jau pašlaik vietās, no kurām atkritumi aizvesti, kopumā
uzstādītas divpadsmit zīmes ar aicinājumu atkritumus neizmest.
Vienas šādas zīmes uzstādīšana izmaksā vidēji 22 latus, un tie
atkal ir līdzekļi, kurus varēja tērēt lietderīgāk. Turklāt šīs
zīmes itin ātri tiek sabojātas, tāpēc tās regulāri jāmaina. No
pēdējo trīs četru gadu laikā uzstādītajām zīmēm tikai divas
palikušas neskartas…

Vai tiešām nelegālo atkritumu izgāztuvju radītājus nav
iespējas saukt pie atbildības?

Tas ir Pašvaldības policijas kompetencē, taču līdz šim pūliņi
diemžēl nav vainagojušies panākumiem, jo likumos ir nepilnības.
Piemēram, pirms pāris gadiem kādā izgāztuvē atradām izmestu pasi,
taču tās īpašnieks, kad policija viņu uzmeklēja, noliedza faktu, ka
izmetis atkritumus tam neparedzētā vietā. Skaidrojums visai
vienkāršs – viņš esot pārdevis māju un tās jaunie saimnieki viņa
pasi acīmredzot izmetuši, to kārtojot. Pie atbildības saukt viņu
nebija iespējams, jo neko nevarējām pierādīt – pie rokas pieķēruši,
izmetot atkritumus, mēs viņu nebijām… Un līdzīgi tas ir jebkurā
citā situācijā, kad atkritumos atrodam kādus dokumentus ar personas
vārdu un uzvārdu. Tieši tādēļ pašlaik kā reālāko iespēju, lai
cīnītos ar nelegālo izgāztuvju radītājiem, apsveram domu izmantot
mobilās videonovērošanas kameras. Tajās fiksētais ļautu atklāt
cilvēkus, kas tur izmet atkritumus, un gūt pierādījumus, lai viņus
sauktu pie atbildības.

Taču es negribētu teikt, ka viss rādās drūmās krāsās – jau Lielā
talka apliecināja, ka mūsu pilsētā aizvien mazāk kļūst teritoriju,
kas ir piemēslotas. Es tiešām ceru, ka pēc pāris gadiem Spodrības
mēneša laikā mums vairs nebūs jācīnās ar atkritumu kalniem, bet tā
vietā varēsim pievērsties tikai labiekārtošanai.