Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Jaunajā Būvniecības likumā ir virkne jaunievedumu un izmaiņu.
Viena no būtiskākajām ir tā, ka likumā noteiktas valsts un
pašvaldību atbildības jomas. Tāpat likumā ieviestas normas, kam
vajadzētu atvieglot un, iespējams, arī paātrināt iepirkumu
procedūru. Tomēr Būvniecības likumu nevar skatīt atrauti no citiem
normatīvajiem aktiem, kuros arī plānotas izmaiņas, tādējādi nosakot
gan sertifikāciju būvspeciālistiem (arhitektiem, projektētājiem,
būvuzraugiem, būvinženieriem un citiem), gan būvdarbu veicēju un
būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu,
kas darbosies kā būvniecības, tā garantijas laikā. Vienlaikus pēc
traģēdijas Zolitūdē pagājušā gada novembrī, kad iebruka lielveikala
konstrukcijas un bojā gāja 54 cilvēki, grozījumi plānoti arī
Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par būtiskiem
pārkāpumiem būvniecībā. 

Par būvniecības nozari atbildīgā ministrija – Ekonomikas
ministrija – uzsver, ka jautājums par kriminālatbildību nelikumīgas
būvniecības gadījumā vēl nav izlemts. «Saeima otrajā lasījumā
atbalstīja priekšlikumu, kas paredz atbildību par atkārtotu
būvdarbu veikšanu objektā, ja personai tas jau ir aizliegts, bet
šis aizliegums nav ņemts vērā. Kriminālatbildība iestātos par
tādiem būvniecības turpināšanas gadījumiem bez būvatļaujas, kas
notiek daudzdzīvokļu mājās vai sabiedriski nozīmīgos objektos,»
ieceri skaidro ministrijā, vienlaikus norādot, ka šī norma
neattiektos uz gadījumiem, kad būvdarbiem nav vajadzīga būvatļauja,
bet pietiek ar citu dokumentu, piemēram, paskaidrojuma rakstu vai
apliecinājuma karti, jo tie ir mazāk nozīmīgu būvju būvdarbi un
tiek pieņemts, ka ar to veikšanu apdraudējums sabiedrībai nav tik
būtisks, lai pārkāpumus kriminalizētu. Jaunā Krimināllikuma
redakcija par šādiem pārkāpumiem paredz sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Līdz šim par
patvaļīgu būvniecību iestājās vien administratīvā atbildība.

Jelgavas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe norāda: «Jelgavā
patvaļīga būvniecība (galvenokārt, ja pēc būvprojekta akcepta nav
saņemta būvatļauja, nav laicīgi pagarināta būvatļauja, būvē ar
atkāpēm no projekta) vairāk novērojama savrupmāju apbūves zonās.
Gadījumi, kad notiek būvniecība pilnīgi bez akceptēta būvprojekta
izstrādāšanas, gadās ārkārtīgi reti. Publisku ēku būvniecībā šādi
gadījumi nav novēroti.» 

Zolitūdes traģēdija likusi arī pārskatīt atbildību par
būvniecības noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši
cilvēki, to diferencējot atkarībā no nodarījuma seku smaguma.
«Šobrīd, piemēram, maksimālais cietumsods, ja ēkas sabrukšana
izraisījusi cilvēku nāvi, ir četri gadi, un tas nav samērojams ar
tās traģēdijas apmēru, kas pērn novembrī piemeklēja Latviju,»
skaidro Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas
apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Izstrādātie grozījumi
paredz: ja nelikumīgas būvniecības (ēku, tiltu, ceļu pārvadu un
citu) rezultātā sabrūk būve vai tās daļa un bojā iet divi vai
vairāk cilvēki, var tikt piemērota brīvības atņemšana līdz astoņiem
gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības
ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem.

Šobrīd grozījumi Krimināllikumā ir pieņemti otrajā lasījumā.
Kā informē Saeimā, otrdien grozījumi Krimināllikumā tiks skatīti
Politikas apakškomitejā, pēc tam tie vēl jāizskata Juridiskajai
komisijai, kas likumprojektu virzīs tālāk. Grozījumus plānots
pieņemt vēl šajā Saeimas sasaukumā, bet vēl nav zināms, kad tie
stāsies spēkā.

No oktobra plānots atjaunot valsts pārraudzību būvniecības
procesos, izveidojot Valsts būvniecības kontroles biroju, tā
nodalot valsts, pašvaldību un vietējo būvvalžu kompetences.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka Valsts būvniecības kontroles
birojs kontrolēs jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās
paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, jaunu
būvju būvniecību vai esošo pārbūvi, kuru ieceres iesniedzējs ir
pašvaldība, ja būvdarbu līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka,
un būvju būvniecību, kurām nepieciešama ietekmes uz vidi
novērtējuma procedūra. Tāpat Būvniecības valsts kontroles birojs
nodrošinās publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību – pašlaik ēku
drošuma jautājums ir tikai īpašnieku ziņā, tomēr pastāv riski, ka
būves ekspluatācijas laikā var kļūt nedrošas. Pēc Ekonomikas
ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, biroja pārraudzībā ik gadu
nonāks ap 2000 objektu. Tiesa, birojs no oktobra vēl nesāks
pilnvērtīgu darbu, jo šobrīd vēl tiek meklēts tā direktors un
komplektēts tehniskais ekipējums. Līdz ar to arī funkcijas birojam
pēc tā izveides klāt nāks pakāpeniski – publisku ēku ekspluatācijas
uzraudzību tas uzsāks ar 2015. gada 1. janvāri, būvdarbu uzraudzību
un būvju pieņemšanu ekspluatācijā – ar 2015. gada 1. jūliju, bet
būvspeciālistu kompetences novērtēšanu būvekspertīzes specialitātē
– ar 2016. gada 1. janvāri.

Jāpiebilst, ka turpmāk nopietna uzmanība tiks pievērsta arī
būvizstrādājumiem, ne tikai pašam būvniecības procesam. «Turpmāk
būvinspektoriem būs ne tikai jāpārbauda, vai būvdarbi sākti
likumīgi un būvizstrādājumi atbilst projektam, bet arī būs
jāpārliecinās par būvmateriālu dokumentācijas atbilstību būvlaukumā
un par atklātajiem trūkumiem jāinformē būvmateriālu tirgus
uzraugošā iestāde un būvvalde. Ja konstatēta būvizstrādājuma
neatbilstība, būvinspektors ir tiesīgs apturēt būvdarbus,» skaidro
ministrija. Lēmums par būvdarbu apturēšanu būs jāpilda
nekavējoties, un tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs šī
lēmuma darbību. 

 

 

Izveidojot Valsts būvniecības kontroles biroju, pašvaldību
būvvalžu funkcijas nedaudz sašaurināsies, jo publisko objektu
būvniecības un ekspluatācijas uzraudzība būs biroja kompetence.
 

Ekonomikas ministrija skaidro, ka atbilstoši jaunajam
regulējumam pašvaldība arī turpmāk būs atbildīga par būvniecības
procesa tiesiskuma nodrošināšanu savā teritorijā, izvērtēs
būvniecības ieceres, kontrolēs būvniecības procesu atbilstību
likumiem, pieņems ēkas ekspluatācijā un kontrolēs objektu vides
pieejamību. Vēl pašvaldībai jānodarbina arhitekts, kurš pārraudzīs
arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu būvniecībā –
Jelgavas Būvvaldē arhitekts jau ir. I.Dzalbe vērtē, ka līdz ar
valsts biroja izveidi pašvaldības būvvaldes pārraudzībā paliks
privātais sektors un ēku grupas, kas neietilpst publisko ēku
kategorijā. Līdz ar to varēs vairāk pievērsties pilsētvides
sakārtošanai. «Būvniecības likuma mērķis ir mazināt administratīvo
slogu, palielināt sabiedrības informētību, novērst būvatļaujas
apstrīdēšanas gadījumus būvniecības sākuma procesā pirms būvdarbu
uzsākšanas, palielināt atbildību gan projektētājam, gan būvniekam,
pastiprināt būvniecības procesu kontroli, tāpēc ceram, ka izmaiņas
uzlabos kopējo situāciju kā valstī, tā pilsētā,» tā I.Dzalbe.

Jaunajā Būvniecības likumā plānots no 2016. gada ieviest
būvkomersantu klasifikāciju, ko veiks Ekonomikas ministrija,
izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos
kritērijus un profesionālo pieredzi. Šāds modelis pastāv jau
vairākās ES valstīs – uzņēmumiem, kas vēlēsies piedalīties
iepirkumos ar valsts, ES vai pašvaldības finansējumu, turpmāk
vajadzēs īpašu klasifikācijas dokumentu, kas apliecinās komersanta
būvniecības prasmi, finanšu un tehniskās iespējas. «Kvalifikācijas
apliecinājums aizstās nepieciešamību ik reizi iepirkumu procesā ar
dažādiem dokumentiem pierādīt savu atbilstību kompetencei, tādējādi
mazinot komersantam pārmērīgu administratīvo slogu. Vienlaikus
pasūtītājam nebūs nepieciešams vērtēt uzņēmumu kā tādu publiskā
iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtēs tikai
konkursa piedāvājumus, tādējādi samazinot apstrīdēšanas gadījumu
skaitu iepirkumos, jo, kā norādījis Iepirkumu uzraudzības birojs,
pašlaik vairāk nekā 60 procenti no strīdiem iepirkuma procesā ir
par pretendentu kvalifikāciju,» skaidro Ekonomikas ministrija.
«Būtisks ir arī aspekts, ka būvuzņēmumam tā pastāvēšanas laikā būs
jārūpējas par savu reputāciju, jo uzņēmuma vērtēšanā plānots ņemt
vērā paveiktos darbus un to kvalitāti,» tā ministrijas pārstāve
Evita Urpena. 

Šo ieceri pozitīvi vērtē arī pašvaldība un paši būvnieki.
Jelgavas pilsētas pašvaldības Iepirkumu pārvaldes vadītāja Zaiga
Savastjuka norāda: «Iepirkuma komisijai nebūs jāvērtē pats
būvkomersants, bet gan tikai viņa piedāvājums, jo klasifikācija
apliecinās uzņēmuma spēju izpildīt noteiktās prasības. Līdz ar to
varētu samazināties iesniegto sūdzību skaits par iepirkumiem. Tas
atvieglos komisijas darbu, un arī būvkomersants ietaupīs savus
resursus.» 

SIA «Arčers», kas šobrīd īsteno Jelgavas tehnikuma
rekonstrukciju, uzskata, ka tas ir viens no labākajiem un
reālākajiem instrumentiem, ko jaunais Būvniecības likums paredz
nozares tirgus kropļojuma mazināšanai. «Mēs kā stiklotu
būvkonstrukciju uzstādītājs šobrīd strādājam Beļģijā, kur izturējām
klasifikācijas procedūru, ieguvām klasifikācijas pakāpi apjomīgu,
specifisku projektu realizācijai, un šobrīd līdzvērtīgi konkurējam
ar vietējiem uzņēmumiem. Galvenais šādas sistēmas ieguvējs būs
pasūtītājs, jo tiks samazināts risks saņemt nekvalitatīvu
pakalpojumu. Šobrīd jo­projām ir aktuāla parādība, ka iepirkumu
sistēma ar vienādiem noteikumiem liek konkurēt pieredzējušiem,
kvalificētiem uzņēmumiem, kas godprātīgi maksā nodokļus, ar tādiem,
kuru rīcībspējas kvalitāte ir apšaubāma, taču kuri ar dempinga
cenām (nenomaksātiem nodokļiem) spēj piedāvāt zemāko cenu, un
rezultāts bieži vien ir bēdīgs. Zaudētāji ir arī uzņēmumi, kuri
vēlas strādāt godīgas konkurences apstākļos,» tā SIA «Arčers»
sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa. Uzņēmums gan uzsver,
ka aktuāls ir jautājums par kritērijiem, kas tiks ņemti vērā
uzņēmumu klasificēšanā, jo būtiski ir radīt iespēju uzņēmumam,
pakāpeniski pierādot savas spējas un kapacitāti, pārkvalificēties
uz augstāku kategoriju.

 

Nesaskaņota būvniecība dzīvokļos arī Jelgavā ir visai bieža
parādība, un nereti tā «uzpeld», kaimiņiem vai mājas vecākajam
ziņojot par trokšņošanu un būvdarbiem vai jau sūdzoties par
nelikumīgās būvniecības radītajām sekām. «Pārliekot citā vietā
ūdens caurules, tiek mainīts ūdens plūsmas ceļš, līdz ar to
pakalpojums vairs netiek nodrošināts attiecīgā kvalitātē. Tas var
izraisīt, piemēram, to, ka kaimiņu dzīvokļus pietiekami nesilda vai
pazeminās ūdens spiediens. Saņemot šādas sūdzības, mājas tiek
apsekotas, un tādā veidā konstatējam nelikumīgi veiktos būvdarbus,»
skaidro lielākā Jelgavas daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāja SIA
«Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» nekustamā īpašuma
pārvaldniece Marita Živa, norādot, ka šī informācija tiek nodota
Būvvaldei, iespēju robežās pārkāpumi tiek arī fiksēti fotogrāfijās.
Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe piebilst, ka lielākoties patvaļīgie
būvdarbi dzīvokļos saistīti ar komunikāciju pārbūvi, arī logu un
durvju nomaiņu, sienu demontāžu, veidojot studijas tipa dzīvokļus
un paplašinot, piemēram, vannas istabu uz koridora rēķina. Vai
izmaiņas likumdošanā ļaus cīnīties ar šāda veida patvaļu? I.Dzalbe
gan norāda, ka, viņasprāt, lai piemērotu kriminālatbildību par
būvniecības pārkāpumiem daudzdzīvokļu mājās, nepieciešams
speciālista atzinums, ka veiktās darbības ietekmē ēkas kopējās
konstrukcijas un rada draudus cilvēku drošībai.  

 

Dzīvokļu īpašnieku izdomai dažkārt nav robežu – kāds jelgavnieks
sava 1. stāva dzīvokļa grīdā izkalis caurumu, izveidojot lūku uz
pagrabu. Kā tas ietekmēs mājas kopējo tehnisko stāvokli, šī
dzīvokļa saimnieku neuztrauc. Nekustamā īpašuma pārvalde neatļautu
būvniecību fiksējusi, un tagad visa informācija nodota Būvvaldei.
Iespējams, turpmāk par šādām darbībām pienāksies
kriminālsods.

 

Foto: no Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes
arhīva