Sodrēju degšana, ēkas konstrukciju aizdegšanās, ugunsnelaimes nepareizi mūrētas krāsns dēļ – jelgavnieki, laikus neiztīrot sava nama dūmvadus un pārkāpjot ugunsdrošības prasības, turpina piedzīvot ugunsnelaimes apkures sezonā. Pērn Jelgavā reģistrēti 17 dūmvadu sodrēju degšanas gadījumi. «Cilvēki ekonomē uz pašu drošības rēķina. Rezultātā – ugunsnelaime un nožēla par laikus nepadarītiem darbiem,» uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis, akcentējot, ka pagājušajā gadā visbiežāk sodrēju degšanas dēļ cietušas tieši privātmājas.
«Netīrīts dūmvads ir ugunsbīstams,» uzsver A.Koržeņevskis. «Ar laiku skurstenī veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi – ekonomijas un vieglprātības dēļ tos regulāri netīrot, var sākties degšana. Degšanas brīdī temperatūra dūmvadā sasniedz ap 1000 grādu, tādēļ nereti skurstenī rodas plaisas, pa kurām uguns var skart piegulošās jumta konstrukcijas, kā arī koka pārsegumus,» skaidro A.Koržeņevskis, papildinot, ka visbiežāk izsaukumi notiek nakts laikā, jo nami tiek iekurināti pirms gulētiešanas. A.Koržeņevskis stāsta, ka, ierodoties notikuma vietā, bieži vien degšanas process ir neatgriezenisks, proti, degšana jau ir sākusies, un ugunsdzēsēji ar sāli vai speciālu vielu maisījumu var tikai palīdzēt mazināt atklāto liesmu un kontrolēt situāciju, līdz degšana ir beigusies. Jāpiebilst, ka ūdens sodrēju degšanas novēršanai netiek izmantots, jo tik augstā temperatūrā tas bojātu nama dūmvadu.
Ne katrs apzinās, ka atbilstoši noteikumiem gadījumā, ja nama saimnieks nav ievērojis ugunsdrošības prasības, tostarp laikus veicis dūmvada tīrīšanu, viņam var tikt piemērots administratīvais sods no 30 līdz 280 eiro. «Saskaņā ar noteikumiem sods tiek piemērots, inspektoriem rūpīgi izvērtējot konkrēto gadījumu,» skaidro A.Koržeņevskis. Ir bijis, ka cilvēks jau nākamajā dienā pēc ugunsnelaimes ir parūpējies par sertificēta skursteņslaucītāja vizīti un ierodas ar atzinumu par to, ka dūmvads atbilst ugunsdrošības noteikumiem. Cilvēkam atzīstot savu vainu, bieži vien tiek pārskatīts soda apmērs un jānomaksā tikai puse no soda.
Skursteņslaucītāja pakalpojumi – no 25 eiro
Agrāk Jelgavā darbojās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kas vienuviet piedāvāja sertificētu skursteņslaucītāju pakalpojumus, savukārt šobrīd lietpratēju kontakti jelgavniekiem jāmeklē tiešsaistē. Pilsētas skursteņslaucītāji uzsver: svarīgākais, meklējot tiešsaistē plašajā piedāvājuma klāstā, ir pārliecināties, ka skursteņslaucītājam ir derīgs sertifikāts, jo šādā gadījumā pēc paveiktajiem darbiem tiks sastādīts attiecīgs akts, kas ir sava veida atbildība par paveikto. Skursteņslaucītāja sertifikāts un tā derīguma termiņš pārbaudāms Latvijas Amatniecības kameras reģistrā, kā arī Latvijas Amatniecības kameras Skursteņslaucītāju brālības mājaslapā www.skurstenslaukiem.lv. Šobrīd brālības mājaslapas reģistrā, tostarp interaktīvajā Latvijas kartē, redzams, ka Jelgavā darbojas trīs sertificēti skursteņslaucītāji – divi no tiem ar zeļļa diplomu, bet viens – ar meistara. Jāņem vērā, ka skursteņslaucītāja pakalpojumus piedāvā arī uzņēmumi, taču tie nav apzināti reģistrā. Tāpat mājaslapā pieejams atsevišķs «Latvijas gāzes» saraksts ar to skursteņslaucītāju kontaktiem, kuri drīkst veikt gazificētu objektu dūmeņu, dūmvadu un ventilācijas kanālu pārbaudes, kā arī sastādīt aktus gadījumos, kad gāzes iekārtas tiek pievienotas.
Dūmvada tīrīšanas izmaksas un apkures iekārtas pārbaudes cena variē no 25 līdz pārsimts eiro un ir atkarīga no tā, cik ielaists ir konkrētais gadījums, cik laika aizņem pārbaudes un tīrīšanas darbi, vai nepieciešama papildu tehnika, lai piekļūtu skurstenim, kā arī citi faktori. Kā lēš pilsētas skursteņslaucītāji, vidēji pakalpojuma cena privātmājām ir, sākot no 30 eiro.
Dūmvadus tīra jau pēc ugunsnelaimes
«Katram skurstenim un apkures iekārtai neatkarīgi no apkures veida vismaz reizi gadā pirms apkures sezonas nepieciešams veikt pārbaudi un tīrīšanu,» stāsta sertificēts skursteņslaucītājs ar meistara diplomu Aļģirds Bolšteins, uzsverot, ka, izmantojot cieto kurināmo, piemēram, malku vai ogles, skursteņiem bieži vien nepieciešama pamatīgāka tīrīšana, savukārt, teiksim, gāzes apkures gadījumā skursteņi tik ļoti neaizaug, bet svarīgi tos laicīgi apsekot, pārbaudot apkures iekārtas darbību. «Visaktīvāk jelgavnieku zvanus saņemam augustā un septembrī,» teic meistars. Gadu gaitā tendences nav mainījušās – ir jelgavnieki, kuri dūmvadus tīra regulāri, kā arī tādi, kuri sarosās pa retam vai atskārst tikai pie pirmajām problēmām. «Sliktākajā gadījumā cilvēki zvana jau pēc sodrēju degšanas un ugunsdzēsēju apmeklējuma,» teic skursteņslaucītājs, atzīstot, ka pēc bargas mācības bieži vien cilvēki kļūst par pastāvīgajiem klientiem, lai vēlreiz nenāktos piedzīvot ārkārtas situāciju. Pērnā gada un šajā apkures sezonā jau pēc degušiem dūmvadiem skursteņslaucītājs saņēmis vienu divus jelgavnieku zvanus mēnesī.
Pie vainas arī apkures iekārta
«Jelgavnieku namos, kuros izmanto malkas apkuri, tostarp vecās krāsnis un plītis, ir divu veidu problēmas – skursteņi, kuri aizaug, ieplaisā un ar laiku sāk brukt, un ar apkures iekārtu saistīti ugunsdrošības pārkāpumi,» stāsta Jelgavā strādājošais sertificēts skursteņslaucītājs ar zeļļa diplomu Dainis Strautiņš. Viņš uzsver – mājās bieži vien nācies konstatēt, ka krāsns ir nepareizi iemūrēta, bleķa krāsnij tuvumā stāv mēbeles, zem apkures ierīces ir koka grīda. Novērojumus apstiprina arī A.Koržeņevskis, papildinot, ka nereti ir gadījumi, kad jau pēc nama nodošanas ekspluatācijā jelgavnieki kamīnu vai apkuri pārbūvē, turklāt tas tiek izdarīts nekvalitatīvi vai pat neatbilstoši noteikumiem. Piemēram, kārtīgi nav izolēti dūmkanāli, tiek izbūvēti nekvalitatīvi savienojumi vai izmantoti nepiemēroti materiāli. «Īpaši tad, ja cilvēks ir nopircis māju un no iepriekšējiem saimniekiem nav informācijas par tīrīšanas darbiem vai pārbaudēm, kas veiktas, ļoti ieteicams pieaicināt speciālistu un pārliecināties, ka dūmvadā nav plaisu un citu bojājumu,» iesaka A.Koržeņevskis.
Dūmvadu tīrot iesācējam, gadās visādi
Jau divus gadus valstī ir spēkā ugunsdrošības noteikumi, kas noteic, ka privātmāju īpašnieki dūmvada tīrīšanu var veikt paši, savukārt daudzdzīvokļu mājās ar malkas apkuri obligāti jāizmanto sertificēta skursteņslaucītāja pakalpojumi. «Ir jelgavnieki, kuri, izmantojot būvniecības veikalos pieejamos līdzekļus, diezgan veiksmīgi tiek galā pašu spēkiem, taču ir klienti, kuri nevar strādāt augstumā vai nejūtas droši par savām prasmēm,» stāsta sertificēts skursteņslaucītājs ar zeļļa diplomu Ojārs Greivulis, kurš strādā Jelgavā. Viņš akcentē: ja dūmvadu tīra sertificēts skursteņslaucītājs, vizītes noslēgumā viņš atstāj attiecīgu atzinumu jeb aktu par paveiktajiem darbiem un apkures ierīces pārbaudi, kas ir sava veida atbildība par darba kvalitāti. «Ja trūkst pārliecības par savām zināšanām un prasmēm, labāk pirmoreiz pieaicināt sertificētu speciālistu, kurš parādīs, kā tas pareizi darāms,» tā O.Greivulis, norādot, ka vienmēr labprāt atbild uz klientu jautājumiem un vajadzības gadījumā arī pamāca.
A.Bolšteins papildina, ka nereti skursteņslaucītāja vizīti piesaka tie jelgavnieki, kuri jau ir piedzīvojuši neveiksmīgu mēģinājumu. «Pavisam nesen biju namā, kur cilvēki paši centās iztīrīt skursteni, bija nopirkuši arī palīgmateriālus, bet tīrīšanas laikā nolūza un dūmvadā iekrita atsvars,» atminas A.Bolšteins, uzsverot: līdz ar likuma grozījumiem par to, ka īpašnieks mājas skursteni var tīrīt pats, darba apjoms nav mazinājies.
Daudzdzīvokļu mājās ar malkas apkuri – dalīta atbildība
Ja privātmāju dūmvadu stāvoklis ir īpašnieku atbildība, tad daudzdzīvokļu mājās ar malkas apkuri atbilstoši noteikumiem skursteņa tīrīšanu regulāri nodrošina nama pārvaldnieks, kuram jāizmanto vienīgi sertificētu skursteņslaucītāju pakalpojumi. SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis stāsta, ka uzņēmums Jelgavā apsaimnieko aptuveni 100 māju ar malkas apkuri un atbilstoši noteikumiem regulāri seko līdzi to skursteņa stāvoklim. «Divreiz gadā speciālisti pārbauda un, ja nepieciešams, veic tīrīšanas darbus,» norāda J.Vidžis, vērtējot, ka ar kopīpašuma uzturēšanu problēmu neesot. «Taču jāsaprot, ka apsaimniekotājs regulāri nodrošina tīrīšanu tikai kopīpašumam, proti, mājas skurstenim, savukārt krāšņu un apkures plīšu, kas ierīkotas dzīvokļos, stāvoklis ir pašu īpašnieku atbildība,» skaidro J.Vidžis. Viņš norāda – nereti sastopamas situācijas, ka mājas kopējais skurstenis ir kārtībā, bet problēmas radušās ar dzīvoklī izbūvēto apkures iekārtu. «Cilvēki bieži vien ir ietiepīgi un nevēlas pieņemt, ka problēma ir iekārtai, kas ir viņu privātīpašums,» tā JNĪP vadītājs. Jāuzsver, ka šajā gadījumā apkures iekārtas pārbaude un tīrīšana ir dzīvokļa īpašnieka pienākums.
Foto: no A.Bolšteina arhīva
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %