16.6 °C, 1.4 m/s, 83.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar netīrītu skursteni draud sods līdz 280 eiro
Par netīrītu skursteni draud sods līdz 280 eiro
08/03/2018

Sodrēju degšana, ēkas konstrukciju aizdegšanās, ugunsnelaimes nepareizi mūrētas krāsns dēļ – jelgavnieki, laikus neiztīrot sava nama dūmvadus un pārkāpjot ugunsdrošības prasības, turpina piedzīvot ugunsnelaimes apkures sezonā. Pērn Jelgavā reģistrēti 17 dūmvadu sodrēju degšanas gadījumi. «Cilvēki ekonomē uz pašu drošības rēķina. Rezultātā – ugunsnelaime un nožēla par laikus nepadarītiem darbiem,» uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis, akcentējot, ka pagājušajā gadā visbiežāk sodrēju degšanas dēļ cietušas tieši privātmājas.

«Netīrīts dūmvads ir ugunsbīstams,» uzsver A.Koržeņevskis. «Ar
laiku skurstenī veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi –
ekonomijas un vieglprātības dēļ tos regulāri netīrot, var sākties
degšana. Degšanas brīdī temperatūra dūmvadā sasniedz ap 1000 grādu,
tādēļ nereti skurstenī rodas plaisas, pa kurām uguns var skart
piegulošās jumta konstrukcijas, kā arī koka pārsegumus,» skaidro
A.Koržeņevskis, papildinot, ka visbiežāk izsaukumi notiek nakts
laikā, jo nami tiek iekurināti pirms gulētiešanas. A.Koržeņevskis
stāsta, ka, ierodoties notikuma vietā, bieži vien degšanas process
ir neatgriezenisks, proti, degšana jau ir sākusies, un ugunsdzēsēji
ar sāli vai speciālu vielu maisījumu var tikai palīdzēt mazināt
atklāto liesmu un kontrolēt situāciju, līdz degšana ir beigusies.
Jāpiebilst, ka ūdens sodrēju degšanas novēršanai netiek izmantots,
jo tik augstā temperatūrā tas bojātu nama dūmvadu.

Ne katrs apzinās, ka atbilstoši noteikumiem gadījumā, ja nama
saimnieks nav ievērojis ugunsdrošības prasības, tostarp laikus
veicis dūmvada tīrīšanu, viņam var tikt piemērots administratīvais
sods no 30 līdz 280 eiro. «Saskaņā ar noteikumiem sods tiek
piemērots, inspektoriem rūpīgi izvērtējot konkrēto gadījumu,»
skaidro A.Koržeņevskis. Ir bijis, ka cilvēks jau nākamajā dienā pēc
ugunsnelaimes ir parūpējies par sertificēta skursteņslaucītāja
vizīti un ierodas ar atzinumu par to, ka dūmvads atbilst
ugunsdrošības noteikumiem. Cilvēkam atzīstot savu vainu, bieži vien
tiek pārskatīts soda apmērs un jānomaksā tikai puse no soda.

Skursteņslaucītāja pakalpojumi – no 25 eiro

Agrāk Jelgavā darbojās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kas
vienuviet piedāvāja sertificētu skursteņslaucītāju pakalpojumus,
savukārt šobrīd lietpratēju kontakti jelgavniekiem jāmeklē
tiešsaistē. Pilsētas skursteņslaucītāji uzsver: svarīgākais,
meklējot tiešsaistē plašajā piedāvājuma klāstā, ir pārliecināties,
ka skursteņslaucītājam ir derīgs sertifikāts, jo šādā gadījumā pēc
paveiktajiem darbiem tiks sastādīts attiecīgs akts, kas ir sava
veida atbildība par paveikto. Skursteņslaucītāja sertifikāts un tā
derīguma termiņš pārbaudāms Latvijas Amatniecības kameras reģistrā,
kā arī Latvijas Amatniecības kameras Skursteņslaucītāju brālības
mājaslapā www.skurstenslaukiem.lv. Šobrīd brālības mājaslapas
reģistrā, tostarp interaktīvajā Latvijas kartē, redzams, ka Jelgavā
darbojas trīs sertificēti skursteņslaucītāji – divi no tiem ar
zeļļa diplomu, bet viens – ar meistara. Jāņem vērā, ka
skursteņslaucītāja pakalpojumus piedāvā arī uzņēmumi, taču tie nav
apzināti reģistrā. Tāpat mājaslapā pieejams atsevišķs «Latvijas
gāzes» saraksts ar to skursteņslaucītāju kontaktiem, kuri drīkst
veikt gazificētu objektu dūmeņu, dūmvadu un ventilācijas kanālu
pārbaudes, kā arī sastādīt aktus gadījumos, kad gāzes iekārtas tiek
pievienotas.

Dūmvada tīrīšanas izmaksas un apkures iekārtas pārbaudes cena
variē no 25 līdz pārsimts eiro un ir atkarīga no tā, cik ielaists
ir konkrētais gadījums, cik laika aizņem pārbaudes un tīrīšanas
darbi, vai nepieciešama papildu tehnika, lai piekļūtu skurstenim,
kā arī citi faktori. Kā lēš pilsētas skursteņ­slaucītāji, vidēji
pakalpojuma cena privātmājām ir, sākot no 30 eiro.

Dūmvadus tīra jau pēc ugunsnelaimes

«Katram skurstenim un apkures iekārtai neatkarīgi no apkures
veida vismaz reizi gadā pirms apkures sezonas nepieciešams veikt
pārbaudi un tīrīšanu,» stāsta sertificēts skursteņ­slaucītājs ar
meistara diplomu Aļģirds Bolšteins, uzsverot, ka, izmantojot cieto
kurināmo, piemēram, malku vai ogles, skursteņiem bieži vien
nepieciešama pamatīgāka tīrīšana, savukārt, teiksim, gāzes apkures
gadījumā skursteņi tik ļoti neaizaug, bet svarīgi tos laicīgi
apsekot, pārbaudot apkures iekārtas darbību. «Visaktīvāk
jelgavnieku zvanus saņemam augustā un septembrī,» teic meistars.
Gadu gaitā tendences nav mainījušās – ir jelgavnieki, kuri dūmvadus
tīra regulāri, kā arī tādi, kuri sarosās pa retam vai atskārst
tikai pie pirmajām problēmām. «Sliktākajā gadījumā cilvēki zvana
jau pēc sodrēju degšanas un ugunsdzēsēju apmeklējuma,» teic
skursteņslaucītājs, atzīstot, ka pēc bargas mācības bieži vien
cilvēki kļūst par pastāvīgajiem klientiem, lai vēlreiz nenāktos
piedzīvot ārkārtas situāciju. Pērnā gada un šajā apkures sezonā jau
pēc degušiem dūmvadiem skursteņslaucītājs saņēmis vienu divus
jelgavnieku zvanus mēnesī.

Pie vainas arī apkures iekārta

«Jelgavnieku namos, kuros izmanto malkas apkuri, tostarp vecās
krāsnis un plītis, ir divu veidu problēmas – skursteņi, kuri
aizaug, ieplaisā un ar laiku sāk brukt, un ar apkures iekārtu
saistīti ugunsdrošības pārkāpumi,» stāsta Jelgavā strādājošais
sertificēts skursteņslaucītājs ar zeļļa diplomu Dainis Strautiņš.
Viņš uzsver – mājās bieži vien nācies konstatēt, ka krāsns ir
nepareizi iemūrēta, bleķa krāsnij tuvumā stāv mēbeles, zem apkures
ierīces ir koka grīda. Novērojumus apstiprina arī A.Koržeņevskis,
papildinot, ka nereti ir gadījumi, kad jau pēc nama nodošanas
ekspluatācijā jelgavnieki kamīnu vai apkuri pārbūvē, turklāt tas
tiek izdarīts nekvalitatīvi vai pat neatbilstoši noteikumiem.
Piemēram, kārtīgi nav izolēti dūmkanāli, tiek izbūvēti
nekvalitatīvi savienojumi vai izmantoti nepiemēroti materiāli.
«Īpaši tad, ja cilvēks ir nopircis māju un no iepriekšējiem
saimniekiem nav informācijas par tīrīšanas darbiem vai pārbaudēm,
kas veiktas, ļoti ieteicams pieaicināt speciālistu un
pārliecināties, ka dūmvadā nav plaisu un citu bojājumu,» iesaka
A.Koržeņevskis.

Dūmvadu tīrot iesācējam, gadās visādi

Jau divus gadus valstī ir spēkā ugunsdrošības noteikumi, kas
noteic, ka privātmāju īpašnieki dūmvada tīrīšanu var veikt paši,
savukārt daudzdzīvokļu mājās ar malkas apkuri obligāti jāizmanto
sertificēta skursteņslaucītāja pakalpojumi. «Ir jelgavnieki, kuri,
izmantojot būvniecības veikalos pieejamos līdzekļus, diezgan
veiksmīgi tiek galā pašu spēkiem, taču ir klienti, kuri nevar
strādāt augstumā vai nejūtas droši par savām prasmēm,» stāsta
sertificēts skursteņslaucītājs ar zeļļa diplomu Ojārs Greivulis,
kurš strādā Jelgavā. Viņš akcentē: ja dūmvadu tīra sertificēts
skursteņslaucītājs, vizītes noslēgumā viņš atstāj attiecīgu
atzinumu jeb aktu par paveiktajiem darbiem un apkures ierīces
pārbaudi, kas ir sava veida atbildība par darba kvalitāti. «Ja
trūkst pārliecības par savām zināšanām un prasmēm, labāk pirmoreiz
pieaicināt sertificētu speciālistu, kurš parādīs, kā tas pareizi
darāms,» tā O.Greivulis, norādot, ka vienmēr labprāt atbild uz
klientu jautājumiem un vajadzības gadījumā arī pamāca.

A.Bolšteins papildina, ka nereti skursteņslaucītāja vizīti
piesaka tie jelgavnieki, kuri jau ir piedzīvojuši neveiksmīgu
mēģinājumu. «Pavisam nesen biju namā, kur cilvēki paši centās
iztīrīt skursteni, bija nopirkuši arī palīgmateriālus, bet
tīrīšanas laikā nolūza un dūmvadā iekrita atsvars,» atminas
A.Bolšteins, uzsverot: līdz ar likuma grozījumiem par to, ka
īpašnieks mājas skursteni var tīrīt pats, darba apjoms nav
mazinājies.

Daudzdzīvokļu mājās ar malkas apkuri – dalīta
atbildība

Ja privātmāju dūmvadu stāvoklis ir īpašnieku atbildība, tad
daudzdzīvokļu mājās ar malkas apkuri atbilstoši noteikumiem
skursteņa tīrīšanu regulāri nodrošina nama pārvaldnieks, kuram
jāizmanto vienīgi sertificētu skursteņ­slaucītāju pakalpojumi. SIA
«Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris
Vidžis stāsta, ka uzņēmums Jelgavā apsaimnieko aptuveni 100 māju ar
malkas apkuri un atbilstoši noteikumiem regulāri seko līdzi to
skursteņa stāvoklim. «Divreiz gadā speciālisti pārbauda un, ja
nepieciešams, veic tīrīšanas darbus,» norāda J.Vidžis, vērtējot, ka
ar kopīpašuma uzturēšanu problēmu neesot. «Taču jāsaprot, ka
apsaimniekotājs regulāri nodrošina tīrīšanu tikai kopīpašumam,
proti, mājas skurstenim, savukārt krāšņu un apkures plīšu, kas
ierīkotas dzīvokļos, stāvoklis ir pašu īpašnieku atbildība,»
skaidro J.Vidžis. Viņš norāda – nereti sastopamas situācijas,
ka mājas kopējais skurstenis ir kārtībā, bet problēmas radušās ar
dzīvoklī izbūvēto apkures iekārtu. «Cilvēki bieži vien ir ietiepīgi
un nevēlas pieņemt, ka problēma ir iekārtai, kas ir viņu
privātīpašums,» tā JNĪP vadītājs. Jāuzsver, ka šajā gadījumā
apkures iekārtas pārbaude un tīrīšana ir dzīvokļa īpašnieka
pienākums.

Foto: no A.Bolšteina arhīva