22.5 °C, 3.7 m/s, 78.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar plānoto būvniecību tagad jāinformē visi kaimiņi
Par plānoto būvniecību tagad jāinformē visi kaimiņi
16/06/2013

1. jūnijā spēkā stājās grozījumi Būvniecības likumā. «Tie paredz lielāku atbildību pasūtītājam vai būvētājam, kas Būvvaldē pieprasa būvatļauju, jo nosaka izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Tāpat likumā noteikti īsāki termiņi būvatļaujas apstrīdēšanai,» uz būtiskākajām izmaiņām Būvniecības likumā norāda Jelgavas pašvaldības Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe. Tiesa, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) jau norādījusi, ka grozījumi Būvniecības likumā ir negaidīti un faktiski uz pusotru mēnesi visā valstī apturējuši būvniecības procesu.

1. jūnijā spēkā stājās grozījumi
Būvniecības likumā. «Tie paredz lielāku atbildību pasūtītājam vai
būvētājam, kas Būvvaldē pieprasa būvatļauju, jo nosaka izmaiņas
sabiedrības informēšanas kārtībā. Tāpat likumā noteikti īsāki
termiņi būvatļaujas apstrīdēšanai,» uz būtiskākajām izmaiņām
Būvniecības likumā norāda Jelgavas pašvaldības Būvvaldes vadītāja
Inita Dzalbe. Tiesa, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) jau
norādījusi, ka grozījumi Būvniecības likumā ir negaidīti un
faktiski uz pusotru mēnesi visā valstī apturējuši būvniecības
procesu.

I.Dzalbe skaidro, ka saskaņā ar Būvniecības
likuma grozījumiem pasūtītājam normatīvajos aktos noteiktajos
gadījumos triju darba dienu laikā par saņemto būvatļauju jāinformē
nekustamo īpašumu īpašnieki (valdītāji), kuru nekustamie īpašumi
robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus.
Informācija ar paziņojumu par plānoto būvniecību jānosūta
rakstveidā ierakstītā pasta sūtījumā uz blakus esošo nekustamo
īpašumu īpašnieku deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi,
paziņojumā iekļaujot informāciju par plānoto būvi, būvatļaujas
spēkā stāšanās laiku un tās apstrīdēšanas kārtību un termiņu. Tāpat
atbilstoši grozījumiem zemes gabalā, kurā paredzēts veikt
būvniecību, jāizvieto būvtāfele.

«Likumā noteikts, ka par saņemto būvatļauju
blakus esošo zemes gabalu īpašnieki jāinformē normatīvajos aktos
noteiktajos gadījumos. Lai precizētu, kādos gadījumos tieši
jāinformē par būvniecības ieceri un kādam jābūt būvtāfeles saturam,
tiek veikti grozījumi arī Vispārīgajos būvnoteikumos. Ekonomikas
ministrijas pārstāvji prognozē, ka šie grozījumi varētu stāties
spēkā jau jūnija vidū,» norāda I.Dzalbe.

Vispārīgo būvnoteikumu projekts paredz, ka
informēt kaimiņus par jaunas būvniecības izsniegto būvatļauju
nevajadzēs, būvējot viena un divu dzīvokļu māju, palīg­ēkas, žogus,
visu veidu transporta būves, piemēram, autoceļus, ielas, tiltus,
izbūvējot inženiertīklus, īslaicīgas lietošanas būves, kā arī
mazēkas būvniecības gadījumā.

Jāatgādina, ka iepriekš, ja vien plānotajai
būvei nebija nepieciešama publiskā apspriešana, informācija par
saņemto būvniecības iesniegumu bija pieejama tikai pašvaldības
mājas lapā, kur tā bija jāaktualizē vismaz reizi mēnesī, savukārt
pašlaik likums paredz par saņemto būvniecības iesniegumu,
akceptētajiem būvprojektiem un pieprasītajām būvatļaujām sabiedrību
šādā veidā informēt trīs dienu laikā.

Tāpat līdz šim ikviens iedzīvotājs būvatļauju
varēja apstrīdēt, un tā automātiski tika apturēta līdz tiesas
lēmuma pieņemšanai, savukārt nu likumā iekļauta norma, ka visos
gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis.
«Būvatļauju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var
apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā
stāšanās dienas. Personai, kura vēlas apstrīdēt būvatļauju, ir
pienākums savā iesniegumā vai pieteikumā pamatot administratīvā
akta prettiesiskumu. Būvdarbus var uzsākt tikai tad, kad beidzies
būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņš,» tā Būvvaldes
vadītāja, akcentējot, ka tas attiecas uz visām būvatļaujām, kas
izdotas pēc 1. jūnija.

Jāpiebilst gan, ka izsniegto būvatļauju
apstrīdēšana Jelgavas pašvaldībā līdz šim nav bijusi aktuāla, taču
grozījumi Būvniecības likumā satraukuši nozares pārstāvjus.

LLPA norāda, ka grozījumi Būvniecības likumā,
kas stājušies spēkā 1. jūnijā, ir pilnīgi negaidīti, bez pašvaldību
un sabiedrības, tajā skaitā būvniecības pasūtītāju un būvuzņēmēju,
savlaicīgas informēšanas un faktiski uz pusotru mēnesi visā valstī
ir apturējuši būvniecības procesu aktīvākās būvniecības sezonas
vidū visiem objektiem, kuriem būvatļauja tiek izsniegta pēc 2013.
gada 1. jūnija. LLPA iesaistījusies diskusijās ar LR Saeimas
komisijām, lai panāktu likuma redakcijas izmaiņas. Asociācija vērš
uzmanību uz to, ka pieņemtie likuma grozījumi atstās būtisku
ietekmi uz 2013. gadā plānotajiem būvniecības darbiem, tajā skaitā
uz būvniecības projektiem, kuri tiek īstenoti ar ES fondu
atbalstu.

Kā izmaiņas Būvniecības likumā vērtē Jelgavas
būvkompānijas?

 

Madars Radželis, CBS «Igate» valdes
loceklis:

«Jaunā kārtība varētu būtiski sarežģīt
būvniecības procesu, ņemot vērā, ka ceļu un infrastruktūras objektu
būvniecības aktīvā sezona ir tikai pieci mēneši gadā.
Iedomājieties, ko nozīmē apziņot visu būvobjektam piegulošo
teritoriju īpašniekus 40 kilometru garas šosejas posma
rekonstrukcijas projektā! Ir bažas arī par to, ka šāda apziņošanas
kārtība varētu veicināt apstrīdēšanu, jo arī iepirkumu konkursos ne
reizi vien esam saskārušies ar situāciju, ka sūdzības iesniedzējs
nemaz neierodas uz jautājuma izskatīšanu, bet laiks tiek
novilcināts, kas daudzos gadījumos būvdarbu veicējam rada
zaudējumus, kurus neviens nekompensē, jo piedāvātā līguma summa jau
paliek spēkā.»

Juris Veiss,
būvinženieris:

«Grozījumi likumā tika pieņemti ar mērķi, lai
būvniecību nevarētu apturēt jebkurā posmā, tomēr uzskatu, ka varēja
strādāt arī pēc vecās kārtības. Ārpus Rīgas būvatļauju apstrīdēšana
nav vērā ņemama problēma, jo atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai
jau projektēšanas stadijā jāveic saskaņošana ar apkārtējo
teritoriju īpašniekiem. Jelgavā atceros tikai dažus gadījumus, kad
būvatļauja tikusi apstrīdēta. Tas ir tirdzniecības objekts Lielās
un Mātera ielas stūrī – šajā gadījumā tika apstrīdēta saskaņošanas
kārtība ar dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājai tika izbūvēta piebūve.
Vēl bija gadījums RAF dzīvojamā masīvā, kad iedzīvotāji apstrīdēja
būvniecības iniciatīvu par daudzdzīvokļu ēkas celtniecību.»

Imants Šneps, «Uni San» valdes
loceklis:

«Vissmagāk šīs izmaiņas izjutīs uzņēmumi, kuri
koncentrējušies uz pāris lieliem objektiem. Saprotiet, ka veselu
mēnesi uzņēmums principā spiests darboties tukšgaitā – tev nav kur
nodarbināt savus strādniekus. Tāpēc nekas cits būvniekiem neatliks,
kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem un vienlaikus strādāt ar
vairākiem objektiem. Ja tev ir vismaz pieci objekti, tad vari
manevrēt arī ar darbiniekiem – viņiem nebūs jāsēž mājās tikai
tāpēc, ka veselu mēnesi notiek saskaņošana. Pēc būtības es neredzu
vajadzību pēc šādas jaunas likuma normas, jo jau līdz šim strādājot
vienmēr, ja ir bijušas kādas neskaidrības, tās civilizēti ar
objekta kaimiņiem esam atrisinājuši. Ir gadījies, ka kaut kur zemes
robežlīnijas neprecīzi atzīmētas, kāds varbūt žogu par tuvu
uzbūvējis, bet tā nav liela skāde – visu var atrisināt, nav
nepieciešams uz mēnesi apturēt darbus.»

Jānis Ošāns, «Būvenergo A» tehniskais
direktors:

«Pašlaik šīs izmaiņas mēs, protams, vēl
nejūtam, jo darbi notiek objektos, kam būvatļaujas izsniegtas pirms
1. jūnija, taču, līdzko sāksies jaunie objekti, tā arī mēs to
izjutīsim. Ir skaidrs, ka visu jauno projektu realizācija šobrīd
valstī uz vienu mēnesi apstāsies, kamēr likumā noteiktajā kārtībā
tiks apziņoti visi kaimiņi. Šeit nevar aizmirst arī Eiropas
Savienības finansētos projektus, kuriem noteikti strikti termiņi –
tie ir jāievēro. Jā, mums tagad sola, ka jaunajiem projektiem
termiņš par šo mēnesi tiks pagarināts, bet, kā jūs domājat, ko
būvniekam dod tas, ka nodošanas termiņš tiek pagarināts no 30.
decembra līdz 30. janvārim?! Vai ziemas apstākļos reāli var notikt
būvdarbi?! Tāpēc es uzskatu, ka saprātīgas šīs izmaiņas likumā nav,
vēl jo vairāk, ja tās ir pieņemtas tagad – vasarā, kad būvniecība
norit pilnā sparā. Vai tiešām nebija iespējams šādus likuma
grozījumus veikt decembrī, janvārī, lai uzņēmēji pie jaunās
kārtības pierastu?! Tagad mēs neko vairs nevaram plānot. Ja
domājām, ka pie jaunā objekta sāksim strādāt pēc divām nedēļām, tad
tagad izrādās, ka tas būs iespējams tikai pēc mēneša. Kur šo laiku
lai nodarbina strādniekus? Šogad jau tā daudzu objektu būvniecība
ir aizkavējusies līdz ar vēlēšanām, jo pašvaldības Latvijā
nesteidza pieņemt lēmumus pirms vēlēšanām – viss bija tādā
nogaidošā stadijā, bet tagad, kad varētu sākt strādāt, atkal kādas
izmaiņas. Tāpēc es neko labu par šīm izmaiņām pateikt nevaru.»

Sagatavoja: Sintija Čepanone, Jānis
Kovaļevskis, Kristīne Langenfelde
Foto: Ivars Veiliņš