1. jūnijā spēkā stājās grozījumi Būvniecības likumā. «Tie paredz lielāku atbildību pasūtītājam vai būvētājam, kas Būvvaldē pieprasa būvatļauju, jo nosaka izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Tāpat likumā noteikti īsāki termiņi būvatļaujas apstrīdēšanai,» uz būtiskākajām izmaiņām Būvniecības likumā norāda Jelgavas pašvaldības Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe. Tiesa, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) jau norādījusi, ka grozījumi Būvniecības likumā ir negaidīti un faktiski uz pusotru mēnesi visā valstī apturējuši būvniecības procesu.
I.Dzalbe skaidro, ka saskaņā ar Būvniecības likuma grozījumiem pasūtītājam normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos triju darba dienu laikā par saņemto būvatļauju jāinformē nekustamo īpašumu īpašnieki (valdītāji), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus. Informācija ar paziņojumu par plānoto būvniecību jānosūta rakstveidā ierakstītā pasta sūtījumā uz blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi, paziņojumā iekļaujot informāciju par plānoto būvi, būvatļaujas spēkā stāšanās laiku un tās apstrīdēšanas kārtību un termiņu. Tāpat atbilstoši grozījumiem zemes gabalā, kurā paredzēts veikt būvniecību, jāizvieto būvtāfele.
«Likumā noteikts, ka par saņemto būvatļauju blakus esošo zemes gabalu īpašnieki jāinformē normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Lai precizētu, kādos gadījumos tieši jāinformē par būvniecības ieceri un kādam jābūt būvtāfeles saturam, tiek veikti grozījumi arī Vispārīgajos būvnoteikumos. Ekonomikas ministrijas pārstāvji prognozē, ka šie grozījumi varētu stāties spēkā jau jūnija vidū,» norāda I.Dzalbe.
Vispārīgo būvnoteikumu projekts paredz, ka informēt kaimiņus par jaunas būvniecības izsniegto būvatļauju nevajadzēs, būvējot viena un divu dzīvokļu māju, palīgēkas, žogus, visu veidu transporta būves, piemēram, autoceļus, ielas, tiltus, izbūvējot inženiertīklus, īslaicīgas lietošanas būves, kā arī mazēkas būvniecības gadījumā.
Jāatgādina, ka iepriekš, ja vien plānotajai būvei nebija nepieciešama publiskā apspriešana, informācija par saņemto būvniecības iesniegumu bija pieejama tikai pašvaldības mājas lapā, kur tā bija jāaktualizē vismaz reizi mēnesī, savukārt pašlaik likums paredz par saņemto būvniecības iesniegumu, akceptētajiem būvprojektiem un pieprasītajām būvatļaujām sabiedrību šādā veidā informēt trīs dienu laikā.
Tāpat līdz šim ikviens iedzīvotājs būvatļauju varēja apstrīdēt, un tā automātiski tika apturēta līdz tiesas lēmuma pieņemšanai, savukārt nu likumā iekļauta norma, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis. «Būvatļauju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Personai, kura vēlas apstrīdēt būvatļauju, ir pienākums savā iesniegumā vai pieteikumā pamatot administratīvā akta prettiesiskumu. Būvdarbus var uzsākt tikai tad, kad beidzies būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņš,» tā Būvvaldes vadītāja, akcentējot, ka tas attiecas uz visām būvatļaujām, kas izdotas pēc 1. jūnija.
Jāpiebilst gan, ka izsniegto būvatļauju apstrīdēšana Jelgavas pašvaldībā līdz šim nav bijusi aktuāla, taču grozījumi Būvniecības likumā satraukuši nozares pārstāvjus.
LLPA norāda, ka grozījumi Būvniecības likumā, kas stājušies spēkā 1. jūnijā, ir pilnīgi negaidīti, bez pašvaldību un sabiedrības, tajā skaitā būvniecības pasūtītāju un būvuzņēmēju, savlaicīgas informēšanas un faktiski uz pusotru mēnesi visā valstī ir apturējuši būvniecības procesu aktīvākās būvniecības sezonas vidū visiem objektiem, kuriem būvatļauja tiek izsniegta pēc 2013. gada 1. jūnija. LLPA iesaistījusies diskusijās ar LR Saeimas komisijām, lai panāktu likuma redakcijas izmaiņas. Asociācija vērš uzmanību uz to, ka pieņemtie likuma grozījumi atstās būtisku ietekmi uz 2013. gadā plānotajiem būvniecības darbiem, tajā skaitā uz būvniecības projektiem, kuri tiek īstenoti ar ES fondu atbalstu.
Madars Radželis, CBS «Igate» valdes loceklis:
«Jaunā kārtība varētu būtiski sarežģīt būvniecības procesu, ņemot vērā, ka ceļu un infrastruktūras objektu būvniecības aktīvā sezona ir tikai pieci mēneši gadā. Iedomājieties, ko nozīmē apziņot visu būvobjektam piegulošo teritoriju īpašniekus 40 kilometru garas šosejas posma rekonstrukcijas projektā! Ir bažas arī par to, ka šāda apziņošanas kārtība varētu veicināt apstrīdēšanu, jo arī iepirkumu konkursos ne reizi vien esam saskārušies ar situāciju, ka sūdzības iesniedzējs nemaz neierodas uz jautājuma izskatīšanu, bet laiks tiek novilcināts, kas daudzos gadījumos būvdarbu veicējam rada zaudējumus, kurus neviens nekompensē, jo piedāvātā līguma summa jau paliek spēkā.»
Juris Veiss, būvinženieris:
«Grozījumi likumā tika pieņemti ar mērķi, lai būvniecību nevarētu apturēt jebkurā posmā, tomēr uzskatu, ka varēja strādāt arī pēc vecās kārtības. Ārpus Rīgas būvatļauju apstrīdēšana nav vērā ņemama problēma, jo atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai jau projektēšanas stadijā jāveic saskaņošana ar apkārtējo teritoriju īpašniekiem. Jelgavā atceros tikai dažus gadījumus, kad būvatļauja tikusi apstrīdēta. Tas ir tirdzniecības objekts Lielās un Mātera ielas stūrī – šajā gadījumā tika apstrīdēta saskaņošanas kārtība ar dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājai tika izbūvēta piebūve. Vēl bija gadījums RAF dzīvojamā masīvā, kad iedzīvotāji apstrīdēja būvniecības iniciatīvu par daudzdzīvokļu ēkas celtniecību.»
Imants Šneps, «Uni San» valdes loceklis:
«Vissmagāk šīs izmaiņas izjutīs uzņēmumi, kuri koncentrējušies uz pāris lieliem objektiem. Saprotiet, ka veselu mēnesi uzņēmums principā spiests darboties tukšgaitā – tev nav kur nodarbināt savus strādniekus. Tāpēc nekas cits būvniekiem neatliks, kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem un vienlaikus strādāt ar vairākiem objektiem. Ja tev ir vismaz pieci objekti, tad vari manevrēt arī ar darbiniekiem – viņiem nebūs jāsēž mājās tikai tāpēc, ka veselu mēnesi notiek saskaņošana. Pēc būtības es neredzu vajadzību pēc šādas jaunas likuma normas, jo jau līdz šim strādājot vienmēr, ja ir bijušas kādas neskaidrības, tās civilizēti ar objekta kaimiņiem esam atrisinājuši. Ir gadījies, ka kaut kur zemes robežlīnijas neprecīzi atzīmētas, kāds varbūt žogu par tuvu uzbūvējis, bet tā nav liela skāde – visu var atrisināt, nav nepieciešams uz mēnesi apturēt darbus.»
Jānis Ošāns, «Būvenergo A» tehniskais direktors:
«Pašlaik šīs izmaiņas mēs, protams, vēl nejūtam, jo darbi notiek objektos, kam būvatļaujas izsniegtas pirms 1. jūnija, taču, līdzko sāksies jaunie objekti, tā arī mēs to izjutīsim. Ir skaidrs, ka visu jauno projektu realizācija šobrīd valstī uz vienu mēnesi apstāsies, kamēr likumā noteiktajā kārtībā tiks apziņoti visi kaimiņi. Šeit nevar aizmirst arī Eiropas Savienības finansētos projektus, kuriem noteikti strikti termiņi – tie ir jāievēro. Jā, mums tagad sola, ka jaunajiem projektiem termiņš par šo mēnesi tiks pagarināts, bet, kā jūs domājat, ko būvniekam dod tas, ka nodošanas termiņš tiek pagarināts no 30. decembra līdz 30. janvārim?! Vai ziemas apstākļos reāli var notikt būvdarbi?! Tāpēc es uzskatu, ka saprātīgas šīs izmaiņas likumā nav, vēl jo vairāk, ja tās ir pieņemtas tagad – vasarā, kad būvniecība norit pilnā sparā. Vai tiešām nebija iespējams šādus likuma grozījumus veikt decembrī, janvārī, lai uzņēmēji pie jaunās kārtības pierastu?! Tagad mēs neko vairs nevaram plānot. Ja domājām, ka pie jaunā objekta sāksim strādāt pēc divām nedēļām, tad tagad izrādās, ka tas būs iespējams tikai pēc mēneša. Kur šo laiku lai nodarbina strādniekus? Šogad jau tā daudzu objektu būvniecība ir aizkavējusies līdz ar vēlēšanām, jo pašvaldības Latvijā nesteidza pieņemt lēmumus pirms vēlēšanām – viss bija tādā nogaidošā stadijā, bet tagad, kad varētu sākt strādāt, atkal kādas izmaiņas. Tāpēc es neko labu par šīm izmaiņām pateikt nevaru.»
Sagatavoja: Sintija Čepanone, Jānis Kovaļevskis, Kristīne Langenfelde Foto: Ivars Veiliņš
5.1 °C,
4.2 m/s,
78.2 % 
5.1 °C,
4.2 m/s,
78.2 %