19 °C, 1.8 m/s, 90.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar traģiskajiem notikumiem Katiņā atgādina piemiņas akmens Svētbirzē
Par traģiskajiem notikumiem Katiņā atgādina piemiņas akmens Svētbirzē
14/11/2010

«Apritējuši 70 gadi, kopš vairāk nekā 20 000 cilvēku – poļu inteliģences pārstāvji – tika nošauti Katiņas mežā. Un par šīm traģiskajām vēstures lappusēm mums turpmāk atgādinās šis piemiņas akmens. Tas dos iespēju atcerēties, kas bijis, un cerēt, ka tik traģiskus notikums vairs nenāksies pārdzīvot,» 14. novembrī Svētbirzē atklājot piemiņas akmeni Katiņas upuriem, teica Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.

Sintija Čepanone

«Apritējuši 70 gadi, kopš vairāk
nekā 20 000 cilvēku – poļu inteliģences pārstāvji – tika
nošauti Katiņas mežā. Un par šīm traģiskajām vēstures lappusēm mums
turpmāk atgādinās šis piemiņas akmens. Tas dos iespēju atcerēties,
kas bijis, un cerēt, ka tik traģiskus notikums vairs nenāksies
pārdzīvot,» 14. novembrī Svētbirzē atklājot piemiņas akmeni Katiņas
upuriem, teica Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars
Rublis.

Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa
ar Jelgavas pašvaldības atbalstu radusi iespēju Svētbirzē uzstādīt
piemiņas akmeni Katiņas upuriem. Pieminot šo poļiem tik nozīmīgo
notikumu, 2008. gadā Svētbirzē iestādīti pieci ozoli, kas veltīti
Katiņas slaktiņā bojā gājušajiem Romānam Lakotam, Staņislavam
Lončkovskim, Pāvilam Lucakam un divīzijas ģenerāļiem Kazimiram
Lukovskim-Orlikam, Jaroslavam Šafranam. Viņu vārdi arī ierakstīti
akmenī.

«Ir patiess prieks, ka arī poļi Latvijā
neaizmirst traģiskos notikumus Katiņā. Paldies visiem, kas
organizēja plāksnes uzstādīšanu – tas ir apliecinājums poļu un
latviešu tautas sadarbībai,» tā Polijas vēstniecības pirmais
padomnieks Janušs Davidovičs.

Piemiņas akmeni iesvētīja Katoļu
katedrāles prāvests Viktors Siļčonoks.

Kopā ar Poļu savienības biedriem šajā
notikumā bija arī Spīdolas ģimnāzijas skolniece Margarita Romela.
«Šis man personiski ir ļoti nozīmīgs notikums. Manas dzimtas saknes
ir no Polijas, tādēļ, apzinoties traģiskos notikumus pirms
septiņdesmit gadiem, arī esmu ar šo tautu piemiņas akmens atklāšanā
un iesvētīšanā,» tā viņa.

Jāatgādina, ka no 1940. gada 3. aprīļa
padomju armija nogalināja vairāk nekā 22 000 poļu armijas
virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas
tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.
Pirmās gūstekņu nogalināšanas notika Katiņas mežā pie Ukrainas
robežas.

Jelgavā par šo notikumu atgādina ne
tikai atklātais piemiņas akmens, bet arī 2008. gadā Svētbirzē
iestādītie pieci ozoli. «Stādīt ozolus, tā ir Polijas iniciatīva.
Viņi tos stāda valstīs, kurās dzīvo poļi, tā izrādot godu katram
Katiņas mežā nošautajam,» iepriekš portālam www.jelgavasvestnesis.lv skaidroja Sabiedrības integrācijas
pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne, piebilstot, ka koku stādi
speciāli vesti no Polijas un katram ir sertifikāts, kurā minēts
personas vārds, kura piemiņai ozols iestādīts.

Foto: Ivars Veiliņš