SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) apsaimniekošanā ir nedaudz vairāk kā 80 mājas, kas pilnībā vai daļēji atrodas uz privātas zemes. Pašlaik parakstīti 48 nomas līgumi, un daudzstāvu nama Asteru ielā 4 dzīvokļu īpašnieki nav vienīgie, kuri ar zemesgabala īpašnieku nevar vienoties par nomas maksas apmēru. Atsevišķos gadījumos šo jautājumu jau risina tiesa, visticamāk, arī šajā gadījumā par to lems tiesa.
Sintija Čepanone
«Asteru ielas 4 mājas vecākajai esmu nosūtījusi ierakstītu vēstuli, lai informētu, ka, ja desmit dienu laikā pēc vēstules saņemšanas netiks noslēgts nomas līgums, vērsīšos tiesā. Esmu pārliecināta, ka tiesā uzvarēšu, taču tīri cilvēcīgi ir žēl mājas iedzīvotāju, kuriem dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas ietiepības dēļ tādējādi papildu nomas maksai nāksies atlīdzināt arī tiesas izdevumus,» stāsta zemesgabala, kas atrodas zem daļas Asteru ielas 4. mājas, īpašniece Dace Segliņa. Šis viņas pieredzē ir pirmais gadījums, kad teju visa gada laikā neizdodas noslēgt zemesgabala nomas līgumu. «Man pieder arī zeme zem daudzdzīvokļu mājas Māras ielā, vairākām mājām Aspazijas ielā, un līdz šim nekādu domstarpību nedz ar dzīvokļu īpašniekiem, nedz māju vecākajiem mums nav bijis – līgumi noslēgti, jo cilvēki apzinās, ka samaksāt nomas maksu ir viņu pienākums. Agrāk problēmu nebija arī ar zemesgabalu Asteru ielā, taču nu jau kopš 1. janvāra nevaram vienoties, līdz ar to līgums vēl nav noslēgts. Tiesa gan – nekustamā īpašuma nodokli par šo zemesgabalu esmu nomaksājusi, taču iedzīvotāji par to ar mani nav norēķinājušies,» stāsta D.Segliņa, atklājot, ka viņas mērķis nav gūt milzu peļņu, vien saņemt to, kas pienākas saskaņā ar likumu. Viņas īpašumā Asteru ielā 4 ir zemesgabals 1711 kvadrātmetru platībā, prasītā nomas maksa gadā – 615,36 lati, kas, sadalot uz dzīvokļiem, ir vidēji pieci lati gadā no katra. «Esmu sapratusi, ka tas, kā izdodas vienoties par nomas līguma noslēgšanu, ļoti lielā mērā atkarīgs no dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas atsaucības. Un Asteru ielas 4 gadījumā ieinteresētību risināt šo jautājumu es nejūtu – sākotnēji mājas vecākā iebilda pret nomas maksas apmēru, taču, kad saprata, ka tas ir adekvāts, atrada citu iemeslu – funkcionāli nepieciešamās zemes platība mājai, viņasprāt, esot pārāk liela, kaut arī viss ir likumīgi un to apliecina arī attiecīgi dokumenti,» tā D.Segliņa.
Jāpiebilst, ka Asteru ielā 4 ir 112 dzīvokļi un divas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas. Viena mutiski ir apliecinājusi, ka JNĪP ir pilnvarota slēgt zemesgabala nomas līgumu, savukārt Helēna Komarova pret to kategoriski iebilst.
«Ja es ko tādu parakstīšu, mājas iedzīvotāji man pārbrauks pāri ar mašīnu!» pārliecināta mājas vecākā. Viņa norāda, ka zeme zem mājas pieder vairākiem īpašniekiem un līdz šim vienošanās nav panākta ne ar vienu no viņiem. «Māja aizņem 1393 kvadrātmetrus, bet tai piegulošā teritorija, par ko mums arī liek maksāt, – 3000 kvadrātmetrus. Kāpēc mums jāmaksā par platību, kuru mēs neizmantojam, – sētu, pļavu, stāvlaukumu,» strikta ir H.Komarova, kura šogad iedzīvotāju vārdā līgumu slēgt atsakās.
«Esam tikai vidutāji starp dzīvokļu un zemesgabala īpašniekiem – mēs nedrīkstam slēgt līgumu, ja no dzīvokļu īpašniekiem neesam pilnvaroti to darīt. Tā ir arī šajā gadījumā, tāpēc zemesgabala īpašnieks var vērsties tiesā, un tad jau, ja tiesas lēmums būs labvēlīgs zemesgabala īpašniekam, iedzīvotājiem nāksies segt arī ar tiesu saistītos izdevumus,» uzsver JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, piebilstot, ka apsaimniekotājs pārstāv dzīvokļu īpašnieku intereses, tostarp raugās, lai zemesgabala īpašnieka noteiktā nomas maksa nebūtu neadekvāti augsta. «Taču Asteru ielas 4 gadījumā arī mūsuprāt pieprasītā maksa ir samērīga. Taču šis jautājums jāapspriež un jānolemj pašiem dzīvokļu īpašniekiem – kamēr neesam pilnvaroti, līgumu slēgt nedrīkstam,» tā J.Vidžis.
Kā norāda JNĪP Kvalitātes un kontroles daļas vadītāja Natālija Vasiļjeva, zemesgabala nomas maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, taču, ja tas nav iespējams, nomas maksa no pagājušā gada 1. novembra noteikta seši procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības, kā arī no šī gada 1. janvāra dzīvokļu īpašniekiem jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums. «Taču pārejas noteikumi vienlaicīgi paredz ierobežojumu, proti, šī zemesgabala nomas maksa 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemesgabala nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 procentiem,» situāciju skaidro N.Vasiļjeva, piebilstot, ka tieši tas rada bažas, kā veiksies zemesgabala nomas līguma noslēgšana nākamajā gadā, ja jau tagad, kad zemesgabala īpašnieku nomas maksa lielākoties ir samērīga, iedzīvotāji atsakās slēgt līgumu.
15.3 °C,
4.6 m/s,
94 % 
15.3 °C,
4.6 m/s,
94 %