24.4 °C, 2.5 m/s, 49 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPar zemes nomu zem mājām prasa astronomiskas summas
Par zemes nomu zem mājām prasa astronomiskas summas
26/09/2009

No šā gada 1. novembra spēku zaudēs likuma normas, kas noteica: zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, par zemes nomu gadā nedrīkst prasīt summu, kas pārsniedz piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības. To paredz Satversmes tiesas spriedums. Līdz ar zemes nomas maksas griestu atcelšanu neviens nav pasargāts no tā, ka zemes īpašnieks, savtīgu interešu vadīts, pieprasa neadekvāti augstu summu. Pirmie šādi signāli saņemti arī Jelgavā. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» centās noskaidrot, cik pamatotas ir šīs prasības un vai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir gatavi maksāt.

Ilze Knusle-Jankevica

No šā gada 1. novembra spēku zaudēs likuma normas, kas
noteica: zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu
mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes,
siltumapgādes un energoapgādes objekti, par zemes nomu gadā
nedrīkst prasīt summu, kas pārsniedz piecus procentus no zemes
kadastrālās vērtības. To paredz Satversmes tiesas spriedums. Līdz
ar zemes nomas maksas griestu atcelšanu neviens nav pasargāts no
tā, ka zemes īpašnieks, savtīgu interešu vadīts, pieprasa
neadekvāti augstu summu. Pirmie šādi signāli saņemti arī Jelgavā.
Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» centās noskaidrot, cik pamatotas ir
šīs prasības un vai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir gatavi
maksāt.

Jelgavā konstatēti pirmie gadījumi, kad zemes īpašnieks no
daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, kuru māja atrodas uz viņu zemes,
vēlas pieprasīt astronomisku maksu par zemes nomu. Viens no tiem ir
SIA «Buvarī», kas jau informējis namu apsaimniekotājus – gan SIA
«Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), gan dzīvokļu
īpašnieku kooperatīvo sabiedrību «Lencmaņa 28» –, ka no nākamā gada
pamatīgi palielinās maksu par zemes nomu.
«Pērnavas ielas 21. mājas iedzīvotāji šobrīd par zemi maksā 492,38
latus gadā, bet SIA «Buvarī», kas ir zemes īpašnieks, informēja –
no nākamā gada 1. janvāra nomas maksa tiks palielināta. No
iedzīvotājiem tiek prasīti 20 procenti no zemes tirgus vērtības jeb
11 610 lati gadā,» atklāj JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis.
Zemes īpašnieks iedzīvotājiem 3870 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu
piedāvā arī izpirkt – par 15 latiem kvadrātmetrā. J.Vidžis norāda,
ka prasītās summas ir neadekvāti augstas, tāpēc, visticamāk,
iedzīvotāji šādām prasībām nepiekritīs. To, ka prasītā summa ir
pārāk augsta, apstiprina arī nekustamā īpašuma vērtētāji. Piemēram,
«Latio» nekustamā īpašuma tirdzniecības speciālists Viktors
Svirkovskis lēš, ka šajā rajonā zeme zem daudzdzīvokļu mājām
noteikti maksā mazāk nekā desmit latus kvadrātmetrā, jo šādā cenā
zeme varētu būt tad, ja tai nebūtu apgrūtinājuma.  
Otra māja, kas kritusi nežēlastībā, ir Pērnavas iela 32. Ja tagad
iedzīvotāji par zemes nomu maksā 393,57 latus gadā, tad no nākamā
gada šī summa varētu būt 12 339 lati jeb 20 procenti no zemes
tirgus vērtības. Jāpiebilst, ka SIA «Buvarī» abos gadījumos
pieņēmusi, ka zemes tirgus vērtība ir 15 lati kvadrātmetrā.
Abām JNĪP apsaimniekotajām mājām līdzās atrodas arī Pērnavas ielas
28. nams, ko apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība
«Lencmaņa 28». Arī viņu māja atrodas uz SIA «Buvarī» piederošās
zemes, un uzņēmums kooperatīva valdi jau informējis, ka no nākamā
gada palielinās zemes nomas maksu. «Īpašnieks mūs informēja, ka
nākamgad zemes nomas maksa varētu būt apmēram 5000 latu gadā
tagadējo 320 latu vietā. Otra iespēja, ko viņi mums piedāvāja, ir
zemes izpirkšana par 15 latiem kvadrātmetrā,» informē kooperatīva
«Lencmaņa 28» valdes priekšsēdētājs Valērijs Dolgihs. Viņš stāsta,
ka uzņēmumam pieder diezgan liels zemesgabals – apmēram 3000
kvadrātmetru –, kuru tas vēlas pārdot Pērnavas ielas 28
iedzīvotājiem. «Mums tā zeme nav vajadzīga, turklāt uz tās atrodas
arī citas mājas. Mēs būtu ar mieru izpirkt daļu zemes, bet tikai
par zemes kadastrālo vērtību, kas ir trīs lati kvadrātmetrā. Par to
mēs informējām arī SIA «Buvarī»,» tā V.Dolgihs. Kooperatīva valdes
priekšsēdētājs norāda, ka mājas iedzīvotāji vēl lemj, ko darīt, bet
skaidrs ir viens – tādas naudas, lai varētu samaksāt prasīto nomas
maksu, viņiem nav.
Īsti nav saprotams arī «Buvarī» aprēķins, kāpēc mājām, kas atrodas
JNĪP apsaimniekošanā, nākamgad pieprasītā summa ir pat vairāk nekā
uz pusi augstāka salīdzinājumā ar to summu, kas tiek prasīta par
māju, ko apsaimnieko kooperatīvs.
Agrāk zemesgabals, uz kura atrodas visas trīs minētās mājas,
piederēja Līvijai Zariņai. SIA «Buvarī» īpašumā tas nonācis tikai
2007. gadā. V.Dolgihs stāsta, ka jau tolaik, kad zeme vēl piederēja
L.Zariņai, mājas iedzīvotāji gribējuši zemi izpirkt, bet īpašniece
nav vēlējusies zemesgabalu dalīt. Tā nu pusotru gadu ilgās sarunas
palikušas bez rezultāta un zemi iegādājies «Buvarī» apmēram par
desmit latiem kvadrātmetrā. To, ka iedzīvotāju vēlme izpirkt zemi
palikusi bez ievērības, apstiprina arī Pērnavas ielas 21. mājas
vecākā Olga Nikoņenko un Pērnavas ielas 32. mājas vecākā Svetlana
Kožina. «Ar Līviju Zariņu pirms 18 gadiem noslēgtajā zemes nomas
līgumā teikts, ka zeme zem mājas mums izīrēta uz 99 gadiem. Kad
mainījās zemes īpašnieki, mums nepiedāvāja zemi izpirkt, iespējams,
tieši šī līguma punkta dēļ,» tā O.Nikoņenko.
Ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vai viņu pilnvarotā persona
neparakstīs līgumu par zemes nomas maksu 2010. gadā, zemes
īpašniekiem ir tiesības pierādīt tiesā, ka viņu pieprasītā summa ir
adekvāta un ekonomiski pamatota. Ja tiesas lēmums to apstiprinās,
iedzīvotājiem, visticamāk, neatliks nekas cits, kā maksāt prasīto.
Šādu ceļu šobrīd izvēlējies arī JNĪP. «Nosūtījām «Buvarī» atbildi,
ka viņu pieprasītā zemes nomas maksa ir neadekvāti augsta. Ja tomēr
viņi vēlas to saņemt, ieteicām uzņēmumam vērsties tiesā, lai
pierādītu, ka prasījums ir likumīgs,» teic J.Vidžis. Diemžēl ar
uzņēmuma «Buvarī» pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu viedokli,
laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» divu nedēļu laikā tā arī neizdevās
sazināties – īpašnieks mobilo tālruni necēla un norādītajā biroja
adresē nebija sastopams.
Šis nav vienīgais šāds precedents Jelgavā – pilsētā ir vairāki
zemes īpašnieki – gan fiziskas, gan juridiskas personas –, uz kuru
zemes atrodas daudzdzīvokļu mājas vai pašvaldības, valsts iestādes.
Šobrīd ne tikai SIA «Buvarī» ir darījis zināmu, ka no nākamā gada
plāno paaugstināt zemes nomas maksu – līdzīgi signāli saņemti arī
no Alda Masteiko. Mutiski par zemes nomas paaugstināšanu
izteikušies vēl daži zemju īpašnieki, taču jāpiebilst, ka ir arī
tādi, kas, neraugoties uz zemes nomas griestu atcelšanu, prasīto
summu negrasās paaugstināt.

«Mums nav tiesību prasīt vairāk»
Viens no zemes īpašniekiem ir arī Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski
luteriskā draudze – tai pieder apmēram 700 kvadrātmetrus liels
zemesgabals Sakņudārza ielā. Uz tā atrodas viens daudzdzīvokļu nams
un Jelgavas Mākslas skola. Draudzei zeme pieder vairāk nekā 150
gadus un jautājums par zemes pārdošanu nav aktuāls. Vēl jo vairāk
tāpēc, ka draudzi apmierina summa, ko tā saņem par zemes nomu.
«Esam saņēmuši to, ko likums paredz, turklāt tagadējā zemes nomas
maksa mūs apmierina. No humānā viedokļa – cilvēki nav sevišķi
bagāti, īpaši šajā periodā, un mums nav tiesību prasīt no viņiem
vairāk, tāpēc neplānojam nākamgad palielināt nomas maksu,» norāda
Annas draudzes priekšnieks Valdis Ābele. Sakņudārza ielas 5. mājas
vecākais Vladimirs Balodis norāda, ka zemes nomas maksa tika
paaugstināta jau šogad – ja 2008. gadā iedzīvotāji maksājuši
nepilnus 150 latus gadā, tad šogad summa sasniegusi 300 latus.
V.Balodis atzīst, ka jau tagad iedzīvotājiem ir grūtības samaksāt
prasīto un, ja maksa pieaugtu vēl vairāk, iedzīvotāji vienkārši
nespētu to nomaksāt.
Lai gan draudze zemi nedomā pārdot, tā ir gatava to iemainīt pret
zemi citur. Kā stāsta V.Ābele, savulaik draudze daļu savas zemes
Lielajā ielā apmainīja pret citiem zemesgabaliem, arī šobrīd norit
sarunas ar pašvaldību par zemi zem Mākslas skolas.

Nomas maksu palielinās par 25 procentiem
A.Masteiko pieder zeme zem 18 daudzdzīvokļu mājām Jelgavā. To viņš
gan nopircis, gan ieguvis ar tiesas spriedumu kā kompensāciju. Šos
dažus hektārus zemes, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājām,
A.Masteiko pats sauc par akmeni kaklā, jo nekustamā īpašuma
nodoklis jāmaksā viņam, arī soda nauda par nekārtībām īpašumā tiek
piemērota zemes īpašniekam. Līdz šim viņš no dzīvokļu īpašniekiem
prasīja zemes nomas maksu trīs procentu apmērā no zemes kadastrālās
vērtības jeb aptuveni latu par kvadrātmetru, kas veido 300 – 400
latus gadā. Pēdējos gadus A.Masteiko izmanto likumā paredzēto
kārtību un nomas maksu ik gadu paceļ par 25 procentiem no
iepriekšējā gada maksas. Arī 2010. gadā viņš plāno izmantot šo
likumā noteikto kārtību un negrasās pieprasīt summu, kas nav
ekonomiski pamatota. «Var jau paaugstināt nomas maksu, bet, ja nav
maksātspējas… Tāpēc jāatrod vidusceļš, un, manuprāt, šie 25
procenti ir risinājums, kas vairāk vai mazāk ir pieņemams abām
pusēm,» norāda A.Masteiko.
Šobrīd uzņēmējs par zemes maiņu nedomā. Vienīgais, ko viņš apdomā,
ir piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem zemi izpirkt, tomēr viņu māc
šaubas, vai iedzīvotāji to vēlēsies. «Tagad cilvēki zemi nepērk, jo
mūsdienās tā tiek uzskatīta par bezvērtīgu ķīlu,» piebilst
A.Masteiko.

Draud tiesu darbi
Visticamāk, ka Satversmes tiesas spriedums par zemes nomas griestu
atcelšanu radīs tikai jaunus tiesu darbus. Iedzīvotāji nebūs gatavi
maksāt zemju īpašnieku pieprasīto neadekvāti augsto nomas maksu,
tāpēc, kā jau minēja JNĪP valdes loceklis, zemju īpašniekiem tik
vien atliks, kā meklēt savu taisnību tiesā. Būtiski piebilst, ka
«Buvarī» prasītā summa tikai par zemes nomu vien ir krietni lielāka
nekā mājas uzturēšanas līdzekļi gadā, kā arī krietni pārsniedz
zemesgabala tirgus cenu. Tā, piemēram, Pērnavas ielas 21 ieņēmumi
gadā veido 7635,67 latus, taču «Buvarī» tikai par zemes nomu vien
prasa 11 610 latu gadā. Savukārt Pērnavas ielas 32 ieņēmumi gadā ir
8089,26 lati, bet «Buvarī» tikai par zemes nomu vēlas saņemt 12 339
latus. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ar līdzšinējiem maksājumiem
apsaimniekotājam pat nespētu segt visu prasīto summu par zemes
nomu, nemaz nerunājot par to, ka māja par kaut kādiem līdzekļiem ir
arī jāuztur. Tāpēc ir tikai saprotams, ka iedzīvotāji nav gatavi
parakstīties zem šādiem negodprātīgiem atsevišķu zemju īpašnieku
nosacījumiem. Savukārt, ja «Buvarī» piederošo 3000 kvadrātmetru
kadastrālā vērtība būtu kaut desmit lati kvadrātmetrā, zemesgabala
maksimālā vērtība varētu būt 30 000 latu. Savukārt «Buvarī»
par zemes nomu vien no trim namiem gadā vēlas saņemt aptuveni
28 000 latu. Tas tikai apliecina, ka zemes īpašnieka prasības
absolūti neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai un ir
nepamatotas.
V.Svirkovskis iedzīvotājiem uzsver, ka nomas līgums tiek noslēgts,
pusēm savstarpēji vienojoties – zemes īpašnieks nevar to noslēgt
vienpusēji. «Prasīt zemes īpašnieks var, cik grib, bet tas
nenozīmē, ka viņš to var arī dabūt. Tātad, ja puses nevar vienoties
par nomas līgumu, zemes īpašniekam būs jāvēršas tiesā ar pamatotu
prasību, tāpēc dzīvokļu īpašniekiem šādos gadījumos iesaku
nepiekrist nepamatotām prasībām un tiesāties, jo līdz brīdim, kad
tiks pieņemts tiesas spriedums, spēkā ir līdzšinējā kārtība,»
norāda V.Svirkovskis.