Lai saviem klientiem nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) ar visiem pakalpojumu sniedzējiem norēķinās savlaicīgi. Taču tas gan nenozīmē, ka tikpat atbildīgi, nokārtojot saistības, ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki.
Tiesa gan – atsevišķu dzīvokļu īpašnieku nenorēķināšanās par nodrošinātajiem komunālajiem pakalpojumiem ir aktuāla problēma visā valstī, ne tikai Jelgavā, un teju jau folklorizējušies ir izteicieni par to, ka daudzdzīvokļu mājās maksātāji ir nemaksātāju ķīlnieki un ka cīņa ar parādniekiem ir cīņa ar vējdzirnavām. Taču, kamēr vieni namu apsaimniekotāji bezspēcībā noplāta rokas, citi aktīvi meklē papildu mehānismus, kā tomēr piespiest parādniekus maksāt, un viens no tādiem uzņēmumiem ir JNĪP.
Līdzekļi, kurus apsaimniekotājs izmanto parādu piedziņai, ir dažādi – sākot ar brīdināšanu līdz pat parādu nodošanai trešajām personām. Pašlaik vien tiesā tiek skatītas 97 lietas, bet 83 parāda piedziņas lietas nodotas trešajām personām, savukārt pagājušajā gadā tiesā izskatītas vairāk nekā 1000 prasības.
«Tas noteikti nav brīnumlīdzeklis – šajā situācijā tādu nav vispār –, bet gan viens no veidiem, kā disciplinēt nemaksātājus. Ja no simts ilgstošajiem parādniekiem kaut divi parādu nomaksās, tas jau būs labs rādītājs,» dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas iepazīstinot ar iespēju parādniekus reģistrēt SIA «Creditinfo Latvija» kredītvēstures reģistrā, uzsver JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis. Proti, apsaimniekotājs turpmāk informāciju par nemaksātājiem bez maksas reģistrēs parādnieku reģistrā, tādējādi komunālo pakalpojumu parādniekiem apgrūtinot iespēju uzņemties jebkādas jaunas kredītsaistības, iegādāties preces līzingā vai veikt citus darījumus ar pēcapmaksu.
Reģistra princips ir pavisam vienkāršs: dažādu pakalpojumu sniedzēji tajā reģistrē datus par saviem parādniekiem, un šai informācijai var piekļūt visi sistēmā reģistrētie uzņēmumi, kam ir aktuāli pārliecināties par klienta maksātspēju, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Kredītbiroja klienti ir arī, piemēram, bankas, ātro kredītu kompānijas, kas pirms jauna kredīta izsniegšanas var pārliecināties par jau esošajām potenciālā klienta parādsaistībām un maksāšanas disciplīnu un uzkrāto parādu dēļ liegt iespēju iegūt aizdevumu. Šis risinājums īpaši ietekmīgs būtu cīņā ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, kuri, kā norāda daudzdzīvokļu māju vecākie, bieži vien «uz kredīta» brauc lepnās automašīnās un citādi grezni dzīvo, taču saistības pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem ignorē. «Mūsu praksē ir bijis gadījums, kad, pirms piedāvāt darbu mūsu valsts iedzīvotājam, informāciju par cilvēka kredītvēsturi pieprasa darbā iekārtošanas birojs no Lielbritānijas,» stāsta SIA «Creditinfo Latvija» valdes loceklis Armīns Kalniņš, taujāts, kā reģistrs var būt noderīgs, ja parādnieks strādā ārzemēs, kā ir ļoti daudzos gadījumos, kad runa ir par parādniekiem daudzdzīvokļu mājās.
J.Vidžis uzsver, ka parādnieku iekļaušanai kredītbiroja datu bāzē vajadzētu noritēt sadarbībā ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām, kas vislabāk pārzina reālo situāciju savā mājā, tostarp iemeslus, kādēļ viens vai otrs dzīvokļa īpašnieks palicis parādā. «Mūsu kopējā sadarbībā ir svarīgi atrast mehānismu, kā cīnīties ar tiem nemaksātājiem, kuri parādu uzkrāj ļaunprātīgi un ilgstoši, nevis tiem, kuriem ir īslaicīgas finansiālas grūtības vai situācija tiešām ir neapskaužama. Tieši tādēļ ar dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas par minimālo parāda summu, sākot ar kuru nemaksātāji tiks reģistrēti parādnieku reģistrā. Tiklīdz tas būs izdarīts, cīņā ar parādniekiem sāksim pielietot arī šo metodi,» norāda JNĪP valdes loceklis, prognozējot, ka pirmie parādnieki datu bāzē varētu tikt reģistrēti jau februārī.
Jāpiebilst, ka parādnieku reģistrā ir tāda opcija kā labvēlības periods, kad parādnieks datu bāzē ir reģistrēts, bet informācija par to publiski nav pieejama. Reģistrējot parādnieku, viņš tiek informēts par parāda iekļaušanu kredītvēstures reģistrā. Ja nekādas darbības no parādnieka puses neseko, viņa dati pēc noteikta laika kļūst pieejami visiem sistēmā reģistrētajiem uzņēmumiem, kam saskaņā Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir tiesības pieprasīt šādu informāciju, un tas nozīmē, ka negatīvs ieraksts parādās arī viņa kredītvēsturē. «Kaut arī par reālajiem ieguvumiem mēs runāt vēl nevaram, manuprāt, šis ir labs veids, kā kaut dažus parādniekus mēģināt motivēt nokārtot saistības. Turklāt šī iespēja neprasa finansiālus ieguldījumus – to varam izmantot bez maksas,» tā viņš.
Ko par iespējām likt parādniekiem samaksāt domā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas, kam cīņa ar nemaksātājiem ir daļa no ikdienas?
Agri vai vēlu, bet reģistrs kādu «nobremzēs»
Edgars Jegorovs, 4. līnijas 3 mājas vecākais: «Kaut arī mūsu mājai nav negatīvas bilances, parāds jau kādu laiku ir stabils – tie ir 1500 – 1800 lati, kurus «dzēst» tā arī neizdodas. Vasarā tas nedaudz sarūk, bet ziemā atkal pieaug. Kritiska situācija ir divos dzīvokļos, un abos gadījumos par pakalpojumiem nemaksā ļaunprātīgi – zinu, ka var atļauties samaksāt, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ to nedara. Esmu sapratis, ka uzrunāt parādniekus un censties viņus pārliecināt ir bezjēdzīgi. Turklāt neuzskatu, ka parādnieku «dzīšana rokās» ir mans kā mājas vecākā pienākums: tas, ka jāmaksā, viņiem taču jāapzinās pašiem, turklāt runāšana ar tiem, kuri varētu samaksāt, bet nemaksā, drīzāk izraisīs strīdus, nevis rosinās saistības nokārtot. Cita lieta ir tie cilvēki, kuriem parāds iekrājies līdz ar darba zaudēšanu vai kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, mūsu mājā par vienu dzīvokli parāds krājās, kamēr tika kārtotas mantojuma lietas. Bet cilvēks nāca un izklāstīja situāciju, un, tiklīdz jautājums bija atrisināts, parādu sedza. Maksāšanas disciplīnai sekoju līdzi informatīvajā sistēmā JNĪP mājas lapā, un, cik zinu, to dara arī citi dzīvokļu īpašnieki. Piemēram, kāds iedzīvotājs katru mēnesi no šīs sistēmas izdrukā informāciju par mūsu mājas situāciju un iemet to katram pastkastītē.
To, ka JNĪP parādniekus iekļaus starptautiska uzņēmuma datu bāzē, vērtēju pozitīvi. Vismaz idejiski šī iespēja man šķiet tāda, kas varētu dot rezultātu cīņā ar parādniekiem. Jā, varbūt tas nenotiks tuvākajos mēnešos, bet ar laiku gan, jo agri vai vēlu ļaunprātīgajiem nemaksātājiem radīsies nepieciešamība izmantot to uzņēmumu pakalpojumus, kas ir kredītbiroja klienti. Teiksim, vajadzēs noformēt mobilā telefona pieslēgumu vai kādu preci iegādāties uz nomaksu. Nezinu gan, cik šī iespēja būs noderīga konkrēti manai mājai, taču situāciju ar parādniekiem kopumā tā kaut nedaudz spēs mainīt. Tā noteikti ir apsveicama JNĪP iniciatīva.»
«Cita mehānisma, kā ietekmēt parādniekus, nav»
Balva Kogaja, Ganību ielas 62 mājas vecākā: «Mēs esam bezspēcīgi cīņā ar parādniekiem – man tiešām trūkst padoma, kā vēl viņus var piespiest maksāt. Mūsu mājā ir 72 dzīvokļi – gan pamesti, gan tādi, kurus jau pārņēmušas bankas, gan tādi, kuru īpašnieki parādu krāj gadiem un nomaksāt to nemaz īpaši necenšas. Apzinīgākie, protams, ir pensionāri, taču, kāpēc nemaksā tie, kuriem ienākumi to atļauj, es nezinu. Nav arī tāda mehānisma, kas man kā mājas vecākajai ļautu ietekmēt parādniekus – vienīgais, ko varu darīt, ir viņus uzrunāt un sadarboties ar JNĪP. Es tiešām eju pie apsaimniekotāja, mēs kopā izpētām katra parādnieka situāciju, to, vai parāds pa mēnešiem tikai pieaug vai tomēr samazinās, un tad JNĪP nemaksātājiem sūta aicinājumus vienoties par parāda atmaksas grafiku. Atsevišķos gadījumos tas arī ir izdevies un parāda apjoms pakāpeniski samazinās. Taču tādu gadījumu nav daudz. Piemēram, vienam dzīvoklim parāds krietni pārsniedz 600 latus, citam par ūdeni vien jāmaksā jau 400 latus, bet vēl taču ir parāds par siltumu, un piespiest parādniekus maksāt nav apzinīgo dzīvokļu īpašnieku spēkos. Apzinos, ka šāda situācija nav tikai mūsu mājā, bet cik tad ilgi ar mums nama apsaimniekotājs auklēsies?! Tagad pat – JNĪP informē par vēl vienu iespēju «nobremzēt» parādniekus, bet ir tādi, kam tas nemaz neinteresē, jo šī iespēja nav brīnumlīdzeklis un nepiedāvā parādus atgūt uzreiz un pilnā apjomā. Taču es tiešām paļaujos uz šo parādnieku reģistru un ceru, ka tas nostrādās un būs iedarbīgs, tāpēc esmu tikai par to, lai nemaksātāji tajā tiktu iekļauti. Tas vismaz būtu kaut kāds trieciens tiem, kas grib aizņemties naudu, paši brauc ar trijām mašīnām, bet par komunālajiem pakalpojumiem nenorēķinās. Ko gan citu var padarīt dzīvokļa īpašniekam? Manuprāt, trīs mēneši būtu optimāls tā sauktais labvēlības periods jeb laiks, ko parādniekiem varētu atvēlēt «pārdomām». Trakākais ir tas, ka parādnieki paši necenšas rast izeju – nu ko viņiem prasītu aiziet uz JNĪP, izrunāt situāciju un vienoties par parāda atmaksu?! Taču to praktiski neviens pats pēc savas iniciatīvas nedara. Arī kaimiņi lielākoties negrib iejaukties citu dzīvē – tas, ka mājai ir parāds, viņus neapmierina, bet iesaistīties parādnieku mudināšanā to nomaksāt nevēlas, un tīri cilvēcīgi tas ir arī saprotams. Pašlaik esam ceļā uz mājas renovēšanu, un mājas parāds šai mūsu aktivitātei ir zināms drauds, tāpēc aicinu iedzīvotājus kļūt atsaucīgākiem, vairāk iesaistīties mājas uzturēšanā un apzināties, ka tas ir mūsu kopīpašums.»
Nemaksātājus var iespaidot tikai radikālas metodes
Kristīne Skvarčilo, Satiksmes ielas 59 mājas vecākā: «Mūsu 60 dzīvokļu mājā desmit dzīvokļos ar parādu ir kritiska situācija. Parāds par dzīvokli krietni pārsniedz tūkstoti, taču mēnesī pat pāris lati netiek samaksāti, lai mazinātu parāda apjomu vai samaksātu kārtējos rēķinus. Tad nu rezultātā jau pirms diviem mēnešiem mājas kopējais parāds bija ap 11 000 latu, neskaitot parādu par siltumu. Eju, runāju, lūdzos nemaksātājiem, lai vismaz kaut ko dara lietas labā, bet viņi kļūst nikni un saka: «Nelien, kur nevajag! Ja jau esi tik gudra, tad nomaksā mūsu parādu.» Šķiet, ir tikai viens iedzīvotājs, kas ļoti pārdzīvo par to, ka krājas parāds, un tad es saku, lai vismaz kaut ko katru mēnesi cenšas samaksāt. Taču kopumā situācija nav iepriecinoša – jā, saprotu, varbūt apkures sezonā nomaksāt rēķinus ir grūtāk, taču vasarā parāda apjomu taču varētu samazināt, bet realitātē tā nenotiek. Pagājušajā vasarā rūpīgi sekoju līdzi, kā mainās mūsu mājas parāda apjoms, – papildus parādījās tikai 57 lati…
Vienīgais, ko varu teikt: žēl, ka mūsu mājā dzīvo tik maz pensionāru. Toties ir ģimenes, kurās abi strādā, bet parādu nemaksā. Manuprāt, nav normāla situācija, ja trīs mēnešu laikā parāda dzēšanai nevar atvēlēt nevienu latu, un tie ir tie ļaunprātīgie nemaksātāji. Jā, es saprotu ģimenes, kurām tiešām neklājas viegli, taču šie cilvēki vismaz kaut ko cenšas darīt – kaut vai «simtlatnieku» programmā iesaistās. Nupat JNĪP uzrakstīju iesniegumu par diviem dzīvokļiem mūsu mājā, lai jautājums tiek nodots tiesai. To īpašnieki aizbraukuši uz ārzemēm, un likumsakarīgi, ka rēķini netiek maksāti. Saprotu, ka tas ir ļoti ilgs process un tiesas izmaksas ir dārgas – apmēram 170 lati par dzīvokli –, taču tā vismaz ir kaut kāda cerība atgūt parādu un arī tiesas izdevumus, kas tiek segti par mājas līdzekļiem.
Manuprāt, saviem spēkiem parādnieku problēmu mēs nespēsim atrisināt, tas ir jautājums, kas jārisina valsts līmenī. Arī parādnieku reģistrs man nešķiet risinājums, jo kredītu «bums» mūsu valstī jau ir pāri, tāpēc šaubos, vai nemaksātāju reģistrēšana parādnieku reģistrā kaut nedaudz ietekmēs viņu ikdienu un ierobežos iespējas. Tāpēc uz šo ideju parādnieku ietekmēšanā raugos skeptiski. Manuprāt, daudz iedarbīgākas būtu radikālas metodes, piemēram, tiem, kas tīšuprāt nemaksā, atslēgt ūdeni, siltumu. Protams, tas nav iespējams atsevišķiem dzīvokļiem – šādā gadījumā cietēji būtu visi mājas iedzīvotāji, arī tie, kas maksā, taču tas varētu motivēt parādniekus beidzot atbildīgi izturēties pret maksājumiem un varbūt arī pamudinātu kaimiņus iesaistīties cīņā ar parādniekiem savā mājā. Zinu, ka daudzi man nepiekritīs, bet es kopīgā mērķa vārdā – panākt, lai parādnieki samaksā – būtu gatava trīs dienas dzīvot bez ūdens. Manuprāt, ļaunprātīgo nemaksātāju attieksmi tiešām varētu mainīt tikai šādi.»
Sagatavoja Sintija Čepanone, foto Ivars Veiliņš un no personīgā arhīva
0.3 °C,
4.4 m/s,
89.9 % 
0.3 °C,
4.4 m/s,
89.9 %