«Arvien biežāk dzirdam, ka iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem palielinās un ka parādniekus vajadzētu kaut kā ietekmēt. Arī mūsu mājā ir parādnieki, un mēs labprāt viņus mēģinātu pārliecināt segt kaut daļu no parāda, tomēr tas nav iespējams – mums nav pieejams parādnieku saraksts,» stāsta Uzvaras ielas iedzīvotāja. Viņa jautā, kāpēc saraksts nav pieejams mājas iedzīvotājiem «iekšējai lietošanai». «Mēs jau nelūdzam, lai šādus sarakstus izvieto kaut kur publiski vai publicē avīzēs. Uzskatu: ja jau māja ir mūsu kopīpašums, tad mums ir tiesības zināt, kurš nenorēķinās par kopīpašuma uzturēšanu, taču mūsu apsaimniekotājs – Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde – nav gatavs mums šādu sarakstu rādīt,» sašutusi iedzīvotāja.
SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» valdes loceklis Juris Vidžis stāsta, ka detalizēta informācija par parādniekiem tiek izsniegta mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai jeb mājas vecākajam, kam tā nepieciešama pienākumu pildīšanai. J.Vidžis skaidro, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta ceturtā daļa nosaka, ka pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar viņa dzīvokļa īpašumu un ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses. «Tas nozīmē, ka mājas pārvaldnieks ir tiesīgs konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem sniegt informāciju, kuri dzīvokļu īpašnieki ir parādā, taču neminot konkrētas parāda summas,» tā J.Vidžis. Tātad praksē būtu jābūt tā, ka šāds parādnieku saraksts pieejams katram mājas vecākajam, pie kura var interesēties citi mājas iedzīvotāji, kuriem ir vēlme uzzināt, kuri dzīvokļu īpašnieki savas saistības nepilda. «Jelgavas Vēstnesim» diemžēl neizdevās sazināties ar Uzvaras ielas mājas vecāko – viņš neatbildēja uz telefona zvaniem, tāpēc nav zināms, vai pie mājas vecākā kāds ir interesējies par parādniekiem.
Pretēja situācija gan izveidojusies citur Latvijā, proti, Datu valsts inspekcija (DVI) ir saņēmusi daudzas iedzīvotāju sūdzības par daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem, kuri pastkastītēs met lapas ar informāciju par citu mājas iemītnieku parādsaistībām – nenomaksātu īres maksu vai komunālajiem pakalpojumiem, ziņo aģentūra LETA. DVI norāda, ka namu apsaimniekotājs nedrīkst mest pastkastītēs vai publiskot kāpņutelpā informāciju par parādnieku, tostarp viņa dzīvokļa numuru, dzīvokļa īpašnieka vārdu, uzvārdu un parāda summu, jo tas ir nesamērīgi ar personas datu apstrādes mērķi – parāda atgūšanu. DVI uzsver, ka nav arī pieļaujams publiskot parāda summu, norādot tikai adresi, tostarp dzīvokļa numuru, jo saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 3. punktu minētā informācija ir uzskatāma par personas datiem. Personas dati ir gan tāda informācija, saskaņā ar kuru fiziskā persona jau ir identificēta, gan arī tāda informācija, pēc kuras personu ir iespējams identificēt. Komentējot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta ceturto daļu, DVI skaidro, ka, ņemot vērā minēto un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 6. punktu un 10. panta pirmās daļas 2. punktu, informācijas izpaušana par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, piemēram, par dzīvokļiem, kuru īpašnieki ir parādā par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ir pieļaujama tikai to dzīvokļu īpašniekiem, kuru intereses tas tieši ietekmē vai var ietekmēt, nevis jebkurai personai. Turklāt nav atļauts izpaust tādu informāciju, kuru uzzinot kaimiņi tāpat nespēs tiesiski ietekmēt nemaksātāju. Atsevišķos gadījumos jautājumus par kāda dzīvokļa īpašnieka parādsaistībām, kas var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, var risināt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 27.2. pantam, norāda DVI.
Vienkārši sakot – informāciju par parādniekiem var izpaust mājas dzīvokļu īpašniekiem, bet nedrīkst publiskot trešajām personām.
Sagatavoja Ritma Gaidamoviča
14.7 °C,
3.7 m/s,
65.4 % 
14.7 °C,
3.7 m/s,
65.4 %