Dzīve Malaizijā nav tikai eksotikas baudīšana – jelgavnieks karatē treneris Andris Vasiļjevs tur dzīvo pusotru gadu un ir saskāries arī ar turienes ēnas pusi. Viņš paguvis izbaudīt, kas tas ir «denges» jeb «tropu» drudzis.
Ilze Knusle-Jankevica
Ar šo slimību treneris saskārās janvāra beigās. «Darba nedēļu iesāku ar ierasto rīta krosu un treniņu svaru zālē, taču jutos dīvaini, jo sajutu netipisku vājumu, kas šķita aizdomīgi. Kad rīta darbi bija paveikti, devos mājās atpūsties. Tad arī konstatēju, ka man ir paaugstināta temperatūra,» atceras A.Vasiļjevs. Sākumā viņš domājis, ka tas ir pārslodzes rezultāts, tomēr pat ar 38,8 grādu temperatūru devies uz vakara treniņu. Sliktā pašsajūta tomēr lika Andrim doties pie ārsta. «Turpmākajās divās dienās temperatūra kāpa un asins analīzes apstiprināja aizdomas par «denges» drudzi,» tā treneris.
«Denges» drudzis ir akūta vīrusa infekcija, kam raksturīgi divi klīniskie paveidi – drudzis ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un stiprām sāpēm muskuļos un locītavās un hemorāģiskais drudzis, kam bez minētajām pazīmēm raksturīga arī smaga asiņošana, vēdera sāpes, vemšana, izsitumi utt. Šīs infekcijas slimības inkubācijas periods ir 5 – 8 dienas. Šo vīrusu pārnēsā atsevišķas odu sugas.
«Pašam nemanot, mani bija sakodis «pareizais» ods. Rezultātā vienu nedēļu dzīvoju ar apmēram 39 grādu temperatūru un pēc pilnas programmas izbaudīju arī Malaizijas slimnīcas viesmīlību. Vīrusam ir trīs fāzes: pirmā – augstās temperatūras fāze, otrā – 40 stundu kritiskā fāze, trešā – atjaunošanās fāze. Bīstamākā fāze ir, kad strauji krīt trombocītu skaits asinīs ar pastāvošu iekšējās asiņošanas risku. Par laimi, tiku cauri bez milzīgiem sarežģījumiem,» priecīgs, ka paveicās, ir treneris. Ārstēšanās laikā bijis jādzer ļoti daudz šķidruma, lai izskalotu draņķi no organisma – kā jau tas ir infekciju un vīrusu saslimšanu gadījumos.
Viņš stāsta, ka, pēc statistikas datiem, ar šo vīrusu katru gadu izslimo ap 100 miljonu cilvēku visā pasaulē, galvenokārt tropu un subtropu valstīs. Neskatoties uz lielo slimības izplatību, vakcīnu pret šo infekciju nav. «Vienkāršākais veids, kā sevi pasargāt no šī vīrusa ceļojumu laikā, ir lietot efektīvu pretodu līdzekli,» nosaka A.Vasiļjevs. Vēl valsts veselības departamenta dienests veic teritoriju apmiglošanu, lai iznīdētu bīstamos odus, tomēr šogad Malaizijā «denges» drudzis ir ļoti izplatīts un janvārī vien tika hospitalizēti ap 6000 cilvēku, tostarp Jelgavas treneris. Viņš līdz saslimšanai nekādus speciālus drošības pasākumus neievēroja, bet tagad daudz nopietnāk izturēsies pret savu veselību.
Jāpiebilst, ka Latvijas Infektoloģijas centrs atbildi uz portāla www.jelgavasvestnesis.lv jautājumu, vai ir dati, cik Latvijas iedzīvotāju slimojuši ar šo slimību, tā arī nesniedza.
Slimības izplatības zona