«Var teikt, ka mums ir paveicies, jo esam atraduši sadarbības partneri «Eko reverss», kas iepērk no mums visu veidu atkritumus. Ņemot vērā situāciju valstī un ierobežotās savākto materiālu pārstrādes iespējas, tie nedaudzie uzņēmumi, kas pārstrādā makulatūru, plēvi un plastmasu, nespēj piedāvāt konkurētspējīgu cenu,» par otrreizējo izejvielu izmantošanu mūsu pilsētā un valstī stāsta SIA «Zemgales Eko» pārstāve Evija Vaivode.
Ilze Knusle-Jankevica
Savukārt uzņēmumos, kuri pārstrādā otrreizējās izejvielas, norāda – vietējā tirgū to trūkst un viņi ir spiesti meklēt tās ne tikai Baltijas valstīs vien. Baltijas lielākās PET pārstrādes rūpnīcas, kas atrodas Jelgavā, «PET Baltija» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzskata, ka nozares galvenais mīnuss ir izejvielu trūkums, jo Latvijā sašķiroto atkritumu apjoms ir relatīvi neliels, tāpēc nākas tās iegādāties ārējos tirgos, bet tas, savukārt, apgrūtina investīciju piesaisti nozarei.
Vāc visu, ko var realizēt Šobrīd Latvijā tiek pārstrādāta makulatūra Līgatnes papīrfabrikā, plēve – Jelgavā un Olainē, plastmasa – Rīgā, Olainē, Ādažos, Jelgavā, metāls, piemēram, «Liepājas metalurgā». E.Vaivode stāsta, ka viens no nozares jaunumiem ir tetrapaku pārstrāde Līgatnē, bet «Zemgales Eko» to ir salīdzinoši maz, turklāt bieži vien netīras.
«Zemgales Eko» jelgavniekiem nodrošina iespēju nodot dažāda veida sašķirotus atkritumus – papīru (avīzes, žurnālus, grāmatas, kartona iepakojumu, izskalotas sulas un piena pakas), PET dzēriena pudeles, plēves iepakojumu, sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasas pudeles, vējstikla šķidruma un dzesēšanas šķidruma izlietotās kanniņas, cietās plastmasas izstrādājumus, tehniskās plastmasas izstrādājumus, big bag maisus, stikla taru, logu stiklu, metālu, metāla dzērienu iepakojumu, liela izmēra atkritumus, piemēram, mēbeles, būvniecības atkritumus, dārza atkritumus, luminiscentās lampas, riepas, elektriskās un elektroniskās iekārtas neizjauktā veidā. To visu iedzīvotāji bez maksas var nodot kādā no dalīto atkritumu savākšanas laukumiem – Salnas ielā 20, Paula Lejiņa ielā 6, Ganību ielā 84 – vai iemest speciālajos konteineros (dzeltenajā – papīru, PET un plēvi, zaļajā – tīru taras stiklu). «Mēs vācam tikai to, ko ir iespējams otrreiz izmantot. Piemēram, 2010. gadā, kad sākām strādāt, nepieņēmām cietās plastmasas atkritumus, bet tad mūsu sadarbības partneris atrada tiem noieta tirgu, līdz ar to arī mēs sākām to pieņemt,» norāda E.Vaivode. Tomēr liela daļa šķiroto atkritumu, īpaši tie, ko Latvijā nepārstrādā, tiek eksportēti kā otrreizējā izejviela.
Uz Jelgavu ved pat Saeimas dokumentus Vēl viens no «Zemgales Eko» darbības veidiem ir zaru, kas rodas, labiekārtojot pilsētu, šķeldošana. Šķeldu lielākoties izmanto kurināšanai – to pērk gan vietējie uzņēmumi, gan uzpircēji. E.Vaivode pieļauj, ka tad, kad Jelgavā būs uzbūvēta biokoģenerācijas stacija, uzņēmumiem izveidosies sadarbība.
Vēl «Zemgales Eko» juridiskām personām piedāvā preses pakalpojumu. E.Vaivode stāsta, ka šo pakalpojumu ir izmantojusi rūpnīca «PET Baltija», Latvijas plēves pārstrādes uzņēmums, Vācijas firma, kas Baltijā, tostarp arī no Jelgavas linu fabrikas «Larelini», uzpērk audumu atgriezumus, ko sapresē un ved uz Vāciju otrreizējai izmantošanai, akciju sabiedrība «BAO», kas uz Jelgavu ved no Saeimas savākto griezto makulatūru.
Ja šķiro, tad kārtīgi «Zemgales Eko» pārstāve gan atzīst, ka jelgavnieki tomēr līdz galam neizprot atkritumu šķirošanas pamatprincipus, tāpēc nereti krāsaino konteineru saturu nākas vest uz poligonu, jo otrreizējai pārstrādei materiāls nav derīgs. «Zaļie konteineri ir domāti stikla tarai – pudelēm, burkām. Atliek tajā iemest logu stiklu, un saturs ir sabojāts. Te ļoti atbilstošs ir teiciens par to, ka viena karote darvas sabojā veselu mucu medus,» tā E.Vaivode, piebilstot, ka trešā daļa dzelteno konteineru (to pilsētā ir 110) tiek vesti nevis uz atkritumu šķirošanas laukumu, bet gan sadzīves atkritumu poligonu.
Neprognozē, kad jaunā rūpnīca būs gatava Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdinga «Eko Baltija» plānos joprojām ietilpst Aviācijas ielā 18, līdzās PET pudeļu pārstrādes rūpnīcai «PET Baltija», uzbūvēt jaunu ražotni, kurā turpat saražotās PET pārslas tiktu pārstrādātas granulās.
Uzņēmumu grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs stāsta, ka jaunās ražotnes tapšanas procesā radusies aizķeršanās ar finansējumu. Kaut arī uzņēmums intensīvi strādā, lai finanšu jautājumus sakārtotu, šobrīd ir grūti prognozēt, kad darbs pie ražotnes būvniecības varētu sākties. Jaunās rūpnīcas plānotās ražošanas jaudas ir līdz 6000 tonnām gadā, un saražotās granulas paredzēts eksportēt uz Lietuvu un citām valstīm, jo tā ir neierobežotā apmērā pārdodama prece – tāpat kā, piemēram, nafta vai labība. Granulas var izmantot pārtikas iepakojuma ražošanā, tostarp izgatavojot jaunas PET pudeles. Nodarbināto skaits – līdz 25. Šo ideju ir atbalstījusi arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūra – Eiropas līdzfinansētās programmas «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» laikā noslēgts līgums par nepilnu divu miljonu latu piešķiršanu. Tāpat iepirkuma procedūras rezultātā jau ir noskaidrots iekārtas piegādātājs, ar kuru plānots slēgt līgumu par ražotnes iekārtu izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu. Pavisam rūpnīcas izveidē būtu jāiegulda vairāk nekā pieci miljoni eiro.
Otrreizējais papīrs ir dārgāks nekā parastais Jelgavas tipogrāfija izmanto no otrreizējām izejvielām izgatavotu kartonu, no kura top grāmatu vāki. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis stāsta, ka to uzņēmums ieved no Vācijas vai Skandināvijas valstīm, jo Latvijā tādu neražo.
Ja klients pasūta, arī grāmatas tiek iespiestas uz otrreizējā papīra, tomēr tas nenotiek pārāk bieži, jo šāds iespieddarbs sanākot dārgāks nekā no parastā papīra. Turklāt grāmatu pircējiem šādas lietas neesot svarīgas. «Veikalā pircējs izvēlas to grāmatu, ko vēlas izlasīt,» norāda J.Sīlis. Tomēr tie, kas domā un vēlas dzīvot zaļi, daudz vairāk ir iecienījuši FSC sistēmā sertificētu uzņēmumu ražotus produktus. «Šīs sistēmas pamatdoma ir nodrošināt, lai koksne, no kuras tiek ražots papīrs un citi produkti, tostarp koka mēbeles, tiktu atjaunota un meži apsaimniekoti videi draudzīgi,» tā J.Sīlis, piebilstot, ka Jelgavas tipogrāfija FSC sertifikātu ieguva 2007. gada beigās.
Pārstrādāto plēvi izmanto arī vietējie ražotāji Ik mēnesi SIA «Green World» Rubeņu ceļā 2, pārstrādājot otrreizējos atkritumus – šķirotu polietilēnu jeb plēvi –, saražo 200 – 250 tonnas granulu. Lai gan lielākā daļa tiek eksportēta uz Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Poliju, Vāciju, Itāliju, granulas iepērk un izmanto arī vietējie uzņēmumi, piemēram, plastmasas cauruļu ražotājs «Evopipes» un atkritumu maisiņu ražotājs «Baltic Polymers».
«Green World» valdes loceklis Aleksandrs Sorokins stāsta, ka sākotnēji uzņēmums polietilēna granulas ražoja tikai no viena veida plēves – LDPE jeb biezās krāsainās plēves – un ražošanas apjoms bija aptuveni 40 tonnas mēnesī. Tomēr, pētot nozari, uzņēmuma speciālisti atklāja, ka Latvijā ir ļoti daudz agroplēves (LLDPE) atlikumu, kurus arī ir iespējams pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Lai uzsāktu šo granulu ražošanu, uzņēmuma speciālisti kopā ar RTU Polimēru materiālu institūtu pētīja plēves pārstrādes īpašības. Jaunā aprīkojuma iegādē tika investēts miljons eiro, un tas ļāvis ievērojami palielināts ražošanas jaudas. «Green World» izejvielas – dažāda veida plēves – iepērk no organizācijām un kompānijām, kas to vāc un šķiro; Jelgavā lielākais sadarbības partneris ir «Zemgales Eko». Tomēr A.Sorokins atzīst, ka šobrīd nozarei sarežģījumus sagādā polietilēna atkritumu trūkums Latvijā, tāpēc plēve tiek meklēta un iepirkta arī no Lietuvas. Lai gan Olainē atrodas līdzīgs uzņēmums («Eko Baltija» grupas uzņēmums «Nordic Plast»), A.Sorokinu konkurence neuztrauc – pasaulē pieprasījums pēc viņu ražotajām granulām esot pietiekami liels. Jāpiebilst, ka rūpnīca dod darbu ap 35 cilvēkiem.
Ir griezuši pat kuģi Metāllūžņu uzpircēju «dzīve» ir atkarīga no tā, kādas tirgū ir metāla cenas. Pēdējos gados tās ir diezgan augstas – ne velti šī biznesa pārstāvji teic, ka krīzi tikpat kā neizjuta. Arī šobrīd cenas esot optimālas – 160 lati par tonnu melnā metāla.
Tagad galvenokārt tiek nodotas vecas, sasistas automašīnas, likvidējamo rūpnīcu iekārtas, angāri, dažādas caurules, žogi. Pagaidām uzpircēji izejvielas gādā tepat Latvijā – Jelgavas lielākajam metāllūžņu uzpircējam «Fero M» ir savākšanas punkti arī Bauskā, Jūrmalā, un uzņēmuma pārstāvis norāda, ka reģionā iegūtais apjoms ir pietiekams – vidēji mēnesī tiek savāktas vairāk nekā 2000 tonnas. Savukārt mazākajiem, piemēram, «VA&AL», metālu nākas iepirkt pa visu Latviju, turklāt vēl pašiem braukt tam pakaļ. Metāllūžņu uzpircēji sadarbojas arī ar pilsētas metālapstrādes uzņēmumiem un iepērk no tiem ražošanas atgriezumus. Uzpircēji metāllūžņus nepārstrādā – te metāla izstrādājumi tiek sašķiroti, sagriezti un pārdoti tālāk. «Metāllūžņus otrreiz izmantot var tikai metalurģiskie kombināti, kuros ir piemērotas krāsnis, lai tos sakausētu,» stāsta Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes loceklis Pēteris Bila. Baltijā lielākais uzpircējs «Tolmets» izejvielas piegādā Latvijā vienīgajam metāllūžņu pārstrādes uzņēmumam «Liepājas metalurgs», bet citi tās eksportē. Jāpiebilst, ka «Liepājas metalurgs» ražo produkciju no mazoglekļa un mazleģēta tērauda, piemēram, stieples un naglas. Viens no vērienīgākajiem «VA&AL» «darījumiem» bija kuģa sagriešana. «Tas bija apmēram pirms pusotra gada. To kuģi, kura nosaukumu gan vairs neatceros, atpirkām no citas metāla uzpirkšanas firmas – viņiem pašiem nebija laika to pārstrādāt,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Daņiils Sidorovs, piebilstot, ka kuģis svēris ap simts tonnām. Pārējie materiāli tika sašķiroti un utilizēti, vienīgi koks nonācis laukos kurināšanai.
Lietuvieši dempingo cenas Kartons ir viens no tiem atkritumu veidiem, ko Latvijā var savākt pietiekamā daudzumā. Piemēram, «Zemgales Eko» sadarbojas ar veikalu tīklu «Maxima», Jelgavas tirgu, SIA «Kanclers», Jelgavas Gaļas kombinātu un citiem veikaliem un uzņēmumiem, no kuriem vāc kartonu.
Tomēr nodot pārstrādei to ir problemātiski, jo Latvijas tirgu iekārojuši arī lietuvieši, kas nekautrējas un dempingo cenas. Tāpat konkurenci rada tas, ka lielajiem uzņēmumiem, piemēram, veikalu ķēdēm «Rimi», «Super netto», «IKI», ir sava atkritumu apsaimniekošana sistēma, savi sadarbības partneri. «Rimi Baltic» kvalitātes un korporatīvās atbildības direktore Ivonna Zirdziņa stāsta, ka pērn uzņēmums otrreizējai pārstrādei nodevis 8500 tonnas mīksto polimēru, kartona, koka, plastmasas. «Racionāli izmantojot izejmateriālus, ietaupām arī līdzekļus, kas uzņēmumam būtu jāmaksā kā dabas resursu nodoklis,» viņa piebilst.
Foto: Ivars Veiliņš