28.8 °C, 4 m/s, 45.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPārstrādā tikai makulatūru, PET, plēvi un metālu
Pārstrādā tikai makulatūru, PET, plēvi un metālu
07/08/2011

«Var teikt, ka mums ir paveicies, jo esam atraduši sadarbības partneri «Eko reverss», kas iepērk no mums visu veidu atkritumus. Ņemot vērā situāciju valstī un ierobežotās savākto materiālu pārstrādes iespējas, tie nedaudzie uzņēmumi, kas pārstrādā makulatūru, plēvi un plastmasu, nespēj piedāvāt konkurētspējīgu cenu,» par otrreizējo izejvielu izmantošanu mūsu pilsētā un valstī stāsta SIA «Zemgales Eko» pārstāve Evija Vaivode. 

Ilze Knusle-Jankevica

«Var teikt, ka mums ir paveicies, jo esam atraduši
sadarbības partneri «Eko reverss», kas iepērk no mums visu veidu
atkritumus. Ņemot vērā situāciju valstī un ierobežotās savākto
materiālu pārstrādes iespējas, tie nedaudzie uzņēmumi, kas
pārstrādā makulatūru, plēvi un plastmasu, nespēj piedāvāt
konkurētspējīgu cenu,» par otrreizējo izejvielu izmantošanu mūsu
pilsētā un valstī stāsta SIA «Zemgales Eko» pārstāve Evija
Vaivode. 

Savukārt uzņēmumos, kuri pārstrādā otrreizējās izejvielas, norāda –
vietējā tirgū to trūkst un viņi ir spiesti meklēt tās ne tikai
Baltijas valstīs vien. Baltijas lielākās PET pārstrādes rūpnīcas,
kas atrodas Jelgavā, «PET Baltija» valdes priekšsēdētājs Māris
Simanovičs uzskata, ka nozares galvenais mīnuss ir izejvielu
trūkums, jo Latvijā sašķiroto atkritumu apjoms ir relatīvi neliels,
tāpēc nākas tās iegādāties ārējos tirgos, bet tas, savukārt,
apgrūtina investīciju piesaisti nozarei.

Vāc visu, ko var realizēt
Šobrīd Latvijā tiek pārstrādāta makulatūra Līgatnes papīrfabrikā,
plēve – Jelgavā un Olainē, plastmasa – Rīgā, Olainē, Ādažos,
Jelgavā, metāls, piemēram, «Liepājas metalurgā». E.Vaivode stāsta,
ka viens no nozares jaunumiem ir tetrapaku pārstrāde Līgatnē, bet
«Zemgales Eko» to ir salīdzinoši maz, turklāt bieži vien
netīras.

«Zemgales Eko» jelgavniekiem nodrošina iespēju nodot dažāda
veida sašķirotus atkritumus – papīru (avīzes, žurnālus, grāmatas,
kartona iepakojumu, izskalotas sulas un piena pakas), PET dzēriena
pudeles, plēves iepakojumu, sadzīves ķīmijas un kosmētikas
plastmasas pudeles, vējstikla šķidruma un dzesēšanas šķidruma
izlietotās kanniņas, cietās plastmasas izstrādājumus, tehniskās
plastmasas izstrādājumus, big bag maisus, stikla taru, logu stiklu,
metālu, metāla dzērienu iepakojumu, liela izmēra atkritumus,
piemēram, mēbeles, būvniecības atkritumus, dārza atkritumus,
luminiscentās lampas, riepas, elektriskās un elektroniskās iekārtas
neizjauktā veidā. To visu iedzīvotāji bez maksas var nodot kādā no
dalīto atkritumu savākšanas laukumiem – Salnas ielā 20, Paula
Lejiņa ielā 6, Ganību ielā 84 – vai iemest speciālajos konteineros
(dzeltenajā – papīru, PET un plēvi, zaļajā – tīru taras stiklu).
«Mēs vācam tikai to, ko ir iespējams otrreiz izmantot. Piemēram,
2010. gadā, kad sākām strādāt, nepieņēmām cietās plastmasas
atkritumus, bet tad mūsu sadarbības partneris atrada tiem noieta
tirgu, līdz ar to arī mēs sākām to pieņemt,» norāda E.Vaivode.
Tomēr liela daļa šķiroto atkritumu, īpaši tie, ko Latvijā
nepārstrādā, tiek eksportēti kā otrreizējā izejviela.

Uz Jelgavu ved pat Saeimas dokumentus
Vēl viens no «Zemgales Eko» darbības veidiem ir zaru, kas rodas,
labiekārtojot pilsētu, šķeldošana. Šķeldu lielākoties izmanto
kurināšanai – to pērk gan vietējie uzņēmumi, gan uzpircēji.
E.Vaivode pieļauj, ka tad, kad Jelgavā būs uzbūvēta
biokoģenerācijas stacija, uzņēmumiem izveidosies sadarbība.

Vēl «Zemgales Eko» juridiskām personām piedāvā preses
pakalpojumu. E.Vaivode stāsta, ka šo pakalpojumu ir izmantojusi
rūpnīca «PET Baltija», Latvijas plēves pārstrādes uzņēmums, Vācijas
firma, kas Baltijā, tostarp arī no Jelgavas linu fabrikas
«Larelini», uzpērk audumu atgriezumus, ko sapresē un ved uz Vāciju
otrreizējai izmantošanai, akciju sabiedrība «BAO», kas uz Jelgavu
ved no Saeimas savākto griezto makulatūru.   

Ja šķiro, tad kārtīgi
«Zemgales Eko» pārstāve gan atzīst, ka jelgavnieki tomēr līdz galam
neizprot atkritumu šķirošanas pamatprincipus, tāpēc nereti krāsaino
konteineru saturu nākas vest uz poligonu, jo otrreizējai pārstrādei
materiāls nav derīgs. «Zaļie konteineri ir domāti stikla tarai –
pudelēm, burkām. Atliek tajā iemest logu stiklu, un saturs ir
sabojāts. Te ļoti atbilstošs ir teiciens par to, ka viena karote
darvas sabojā veselu mucu medus,» tā E.Vaivode, piebilstot, ka
trešā daļa dzelteno konteineru (to pilsētā ir 110) tiek vesti nevis
uz atkritumu šķirošanas laukumu, bet gan sadzīves atkritumu
poligonu.

Neprognozē, kad jaunā rūpnīca būs gatava
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu
pārstrādes holdinga «Eko Baltija» plānos joprojām ietilpst
Aviācijas ielā 18, līdzās PET pudeļu pārstrādes rūpnīcai «PET
Baltija», uzbūvēt jaunu ražotni, kurā turpat saražotās PET pārslas
tiktu pārstrādātas granulās.

Uzņēmumu grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs stāsta, ka
jaunās ražotnes tapšanas procesā radusies aizķeršanās ar
finansējumu. Kaut arī uzņēmums intensīvi strādā, lai finanšu
jautājumus sakārtotu, šobrīd ir grūti prognozēt, kad darbs pie
ražotnes būvniecības varētu sākties.
Jaunās rūpnīcas plānotās ražošanas jaudas ir līdz 6000 tonnām gadā,
un saražotās granulas paredzēts eksportēt uz Lietuvu un citām
valstīm, jo tā ir neierobežotā apmērā pārdodama prece – tāpat kā,
piemēram, nafta vai labība. Granulas var izmantot pārtikas
iepakojuma ražošanā, tostarp izgatavojot jaunas PET pudeles.
Nodarbināto skaits – līdz 25.
Šo ideju ir atbalstījusi arī Latvijas Investīciju attīstības
aģentūra – Eiropas līdzfinansētās programmas «Augstas pievienotās
vērtības investīcijas» laikā noslēgts līgums par nepilnu divu
miljonu latu piešķiršanu. Tāpat iepirkuma procedūras rezultātā jau
ir noskaidrots iekārtas piegādātājs, ar kuru plānots slēgt līgumu
par ražotnes iekārtu izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu. Pavisam
rūpnīcas izveidē būtu jāiegulda vairāk nekā pieci miljoni eiro.

Otrreizējais papīrs ir dārgāks nekā parastais
Jelgavas tipogrāfija izmanto no otrreizējām izejvielām izgatavotu
kartonu, no kura top grāmatu vāki. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs
Juris Sīlis stāsta, ka to uzņēmums ieved no Vācijas vai
Skandināvijas valstīm, jo Latvijā tādu neražo.

Ja klients pasūta, arī grāmatas tiek iespiestas uz otrreizējā
papīra, tomēr tas nenotiek pārāk bieži, jo šāds iespieddarbs
sanākot dārgāks nekā no parastā papīra. Turklāt grāmatu pircējiem
šādas lietas neesot svarīgas. «Veikalā pircējs izvēlas to grāmatu,
ko vēlas izlasīt,» norāda J.Sīlis. Tomēr tie, kas domā un vēlas
dzīvot zaļi, daudz vairāk ir iecienījuši FSC sistēmā sertificētu
uzņēmumu ražotus produktus. «Šīs sistēmas pamatdoma ir nodrošināt,
lai koksne, no kuras tiek ražots papīrs un citi produkti, tostarp
koka mēbeles, tiktu atjaunota un meži apsaimniekoti videi
draudzīgi,» tā J.Sīlis, piebilstot, ka Jelgavas tipogrāfija FSC
sertifikātu ieguva 2007. gada beigās.

Pārstrādāto plēvi izmanto arī vietējie
ražotāji

Ik mēnesi SIA «Green World» Rubeņu ceļā 2, pārstrādājot otrreizējos
atkritumus – šķirotu polietilēnu jeb plēvi –, saražo 200 – 250
tonnas granulu. Lai gan lielākā daļa tiek eksportēta uz Lietuvu,
Igauniju, Zviedriju, Poliju, Vāciju, Itāliju, granulas iepērk un
izmanto arī vietējie uzņēmumi, piemēram, plastmasas cauruļu
ražotājs «Evopipes» un atkritumu maisiņu ražotājs «Baltic
Polymers».

«Green World» valdes loceklis Aleksandrs Sorokins stāsta, ka
sākotnēji uzņēmums polietilēna granulas ražoja tikai no viena veida
plēves – LDPE jeb biezās krāsainās plēves – un ražošanas apjoms
bija aptuveni 40 tonnas mēnesī. Tomēr, pētot nozari, uzņēmuma
speciālisti atklāja, ka Latvijā ir ļoti daudz agroplēves (LLDPE)
atlikumu, kurus arī ir iespējams pārstrādāt un izmantot atkārtoti.
Lai uzsāktu šo granulu ražošanu, uzņēmuma speciālisti kopā ar RTU
Polimēru materiālu institūtu pētīja plēves pārstrādes īpašības.
Jaunā aprīkojuma iegādē tika investēts miljons eiro, un tas ļāvis
ievērojami palielināts ražošanas jaudas.
«Green World» izejvielas – dažāda veida plēves – iepērk no
organizācijām un kompānijām, kas to vāc un šķiro; Jelgavā lielākais
sadarbības partneris ir «Zemgales Eko». Tomēr A.Sorokins atzīst, ka
šobrīd nozarei sarežģījumus sagādā polietilēna atkritumu trūkums
Latvijā, tāpēc plēve tiek meklēta un iepirkta arī no Lietuvas.
Lai gan Olainē atrodas līdzīgs uzņēmums («Eko Baltija» grupas
uzņēmums «Nordic Plast»), A.Sorokinu konkurence neuztrauc – pasaulē
pieprasījums pēc viņu ražotajām granulām esot pietiekami liels.
Jāpiebilst, ka rūpnīca dod darbu ap 35 cilvēkiem.

Ir griezuši pat kuģi
Metāllūžņu uzpircēju «dzīve» ir atkarīga no tā, kādas tirgū ir
metāla cenas. Pēdējos gados tās ir diezgan augstas – ne velti šī
biznesa pārstāvji teic, ka krīzi tikpat kā neizjuta. Arī šobrīd
cenas esot optimālas – 160 lati par tonnu melnā metāla.

Tagad galvenokārt tiek nodotas vecas, sasistas automašīnas,
likvidējamo rūpnīcu iekārtas, angāri, dažādas caurules, žogi.
Pagaidām uzpircēji izejvielas gādā tepat Latvijā – Jelgavas
lielākajam metāllūžņu uzpircējam «Fero M» ir savākšanas punkti arī
Bauskā, Jūrmalā, un uzņēmuma pārstāvis norāda, ka reģionā iegūtais
apjoms ir pietiekams – vidēji mēnesī tiek savāktas vairāk nekā 2000
tonnas. Savukārt mazākajiem, piemēram, «VA&AL», metālu nākas
iepirkt pa visu Latviju, turklāt vēl pašiem braukt tam pakaļ.
Metāllūžņu uzpircēji sadarbojas arī ar pilsētas metālapstrādes
uzņēmumiem un iepērk no tiem ražošanas atgriezumus.
Uzpircēji metāllūžņus nepārstrādā – te metāla izstrādājumi tiek
sašķiroti, sagriezti un pārdoti tālāk. «Metāllūžņus otrreiz
izmantot var tikai metalurģiskie kombināti, kuros ir piemērotas
krāsnis, lai tos sakausētu,» stāsta Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas
valdes loceklis Pēteris Bila. Baltijā lielākais uzpircējs «Tolmets»
izejvielas piegādā Latvijā vienīgajam metāllūžņu pārstrādes
uzņēmumam «Liepājas metalurgs», bet citi tās eksportē. Jāpiebilst,
ka «Liepājas metalurgs» ražo produkciju no mazoglekļa un mazleģēta
tērauda, piemēram, stieples un naglas.
Viens no vērienīgākajiem «VA&AL» «darījumiem» bija kuģa
sagriešana. «Tas bija apmēram pirms pusotra gada. To kuģi, kura
nosaukumu gan vairs neatceros, atpirkām no citas metāla uzpirkšanas
firmas – viņiem pašiem nebija laika to pārstrādāt,» stāsta uzņēmuma
valdes priekšsēdētājs Daņiils Sidorovs, piebilstot, ka kuģis svēris
ap simts tonnām. Pārējie materiāli tika sašķiroti un utilizēti,
vienīgi koks nonācis laukos kurināšanai.

Lietuvieši dempingo cenas
Kartons ir viens no tiem atkritumu veidiem, ko Latvijā var savākt
pietiekamā daudzumā. Piemēram, «Zemgales Eko» sadarbojas ar veikalu
tīklu «Maxima», Jelgavas tirgu, SIA «Kanclers», Jelgavas Gaļas
kombinātu un citiem veikaliem un uzņēmumiem, no kuriem vāc
kartonu.

Tomēr nodot pārstrādei to ir problemātiski, jo Latvijas tirgu
iekārojuši arī lietuvieši, kas nekautrējas un dempingo cenas. Tāpat
konkurenci rada tas, ka lielajiem uzņēmumiem, piemēram, veikalu
ķēdēm «Rimi», «Super netto», «IKI», ir sava atkritumu
apsaimniekošana sistēma, savi sadarbības partneri. «Rimi Baltic»
kvalitātes un korporatīvās atbildības direktore Ivonna Zirdziņa
stāsta, ka pērn uzņēmums otrreizējai pārstrādei nodevis 8500 tonnas
mīksto polimēru, kartona, koka, plastmasas. «Racionāli izmantojot
izejmateriālus, ietaupām arī līdzekļus, kas uzņēmumam būtu jāmaksā
kā dabas resursu nodoklis,» viņa piebilst.

Foto: Ivars Veiliņš