Pilsētā

Anna Afanasjeva

«Strādājot būvmateriālu
veikalā, konstatēju, ka pašam viegli veidojas kontakts ar
cilvēkiem. To izmantoju profesionālajā darbībā. Loģiski sekoja
vēlēšanās izmēģināt spēkus pašam savā uzņēmumā. Vadīšanu apgūstu
procesā. Bet vairums no metodēm, ko pirms tam kā speciālists, ar
klientiem jautājumus risinot, esmu izmantojis, ir attaisnojušās,»
pēc pirmā savas firmas pastāvēšanas pusgada saka SIA «RR Ģeodēzija»
valdes priekšsēdētājs Raimonds Viļums. 

«RR Ģeodēzija» rīcībā ir mērniecības instruments, kas strādā
robota režīmā. Tas ievērojami atvieglo darbu. Gudrais instruments
un turpmākās ieceres jaunajam uzņēmumam ļāvušas nonākt Jelgavas
Inovāciju centra jeb Biznesa inkubatora paspārnē. Savukārt «RR
Ģeodēzija» līdzīpašnieks un runas vīrs R.Viļums raksturojams kā
cilvēks, kam izdevies sevi pasargāt no rutīnas, tradicionāli
rietumnieciskā un pie mums tik ierastā skatījuma uz biznesa lietām,
kas vairāk iederējušās balto apkaklīšu stila vadītāju prātos, bet
praksē izrādījušās mūsu apstākļiem un mentālajai videi
nepiemērotas. «Kad strādāju kā algots speciālists, firmā klientus
vispirms uzklausīja konsultants, kurš pēc tam deva tālāk
norādījumus mērniekiem. Jau tolaik zināmā mērā pamanījos ieviest
savu kārtību. Proti, klients risināt jautājumus nāca tieši pie
manis, nevis pie apkalpošanas speciālista. Redzēju, ka šis princips
strādā daudz labāk,» stāsta Raimonds. 

Cilvēku prātos mērniecība saistās ar platību iemērīšanu brāļu
Kaudzīšu «Mērnieku laikos» un, šķiet, ka ar pilsētu mērniekiem ir
maza saistība. Bet tā tomēr nav. 

Mūsu firma ar zemes uzmērīšanu, robežu nospraušanu kā tādu
nenodarbojas. Orientējamies uz pārējiem ģeodēzijas pakalpojumiem
būvēs – monitoringu, asu nospraušanu un visa veida topogrāfiju.
Kopā ar kolēģi Ritvaru Bodnieku piederam pie pirmajiem
sertificētajiem būvju un topogrāfijas ģeodēzistiem
Latvijā. 

Jelgavā jaunākā būve, kur strādājam, ir topošā daudzdzīvokļu
māja Ganību un Satiksmes ielas stūrī. «Evopipes» cauruļu rūpnīcas
tapšanā esmu bijis iekšā kopš paša sākuma, kad ražotnes teritorijā
vēl bija mazdārziņi. Pērn no janvāra līdz pavasarim pamatīgi tur pa
dubļiem nobridāmies. Bez topogrāfijas un ģeodēzijas risinājām arī
citus jautājumus. Bija apakšuzņēmējs, kurš dokumentos rakstīja, ka
objektā ieved ļoti daudz zemes, bet faktiski tā nebija. Rēķinājām
faktisko apjomu, uzņēmēji aizstāvībai bija savu mērnieku dabūjuši.
Kad parādījām savas aprēķina metodes, viņu speciālists ātri
notinās, saprata, ka nav ko riskēt. Tik lielos apmēros kā toreiz
uzņēmēji reti mēdz šmaukties. 

Arī «Amo Plant» autorūpnīcas būvniecībā kā ģeodēzisti
piedalāmies. Par darba trūkumu nevar sūdzēties. Veicam specifiskus
pakalpojumus, ko citi nedara, piemēram, jau minēto pievestās zemes
noteikšanu, visa veida karjeru izstrādes aprēķinus. Uzrēķināt pa
virsu māk visi, bet iegūt ticamus aprēķinus nozīmē pasvīst. Šajās
reizēs atceros LLU ģeodēzijas korifeju Maigoni Kronbergu. Viņa
skola man daudz nozīmē, Latvijā reti kurš tik skrupulozi prot
strādāt.

Kā nonācāt līdz savam uzņēmumam?

Izveidojām pēc «Evopipes» rūpnīcas nodošanas. Ideja bija sen.
Pēc LLU Lauku inženieru fakultātes beigšanas strādājot mērniecības
uzņēmumos «Ģeometrs» un «Metrum», no kolēģiem ieguvu labu pieredzi
un secināju, ka nepatīk būt liela uzņēmuma zobratam. Dažreiz tas ir
labi, tomēr lielās firmas nav elastīgas. Pirmie mēneši pēc savas
firmas izveides apliecinājuši, ka daudziem klientiem svarīgi, lai
varam nodrošināt viņiem operatīvu un elastīgu pieeju – jautājumam
tūlīt piedāvāt risinājumu. Klientiem nepatīk gaidīt, kamēr lielā
uzņēmuma atbildīgie darbinieki pieņems lēmumu.

Nupat gan pirmo reizi konstatēju, ka ar visiem klientiem
nevaram strādāt, konkrētajam interesentam piemērots tieši lielais
uzņēmums. Mūsu firmas gadījumā sanāktu, ka par pārējiem klientiem
jāaizmirst. To var atļauties lielās firmas, kam ir vairākas
speciālistu brigādes. 

Uzņēmuma izveidi aizkavēja sava veida dilemma – licences
mērniekiem valstī vairs neizsniedza, bet sertifikācija vēl nebija
sakārtota. Tikai augustā tikām pie sertifikātiem. Pārējais notika
dažās nedēļās – nodibinājām firmu, Hipotēku un zemes bankā tiku pie
atbalsta kredīta uzņēmuma darbības sākumam, programmatūras iegādei.
Mikrostacija, ar ko strādājam, ap 2000 latiem maksā, tai jaudīgi
datori nepieciešami, printeri…

Būtībā pēdējā brīdī vilcienā, kas iet zem ledus, ar to domājot
tirgus lejupslīdi, paspēju ielēkt. Tiesa, paziņas, kas vienā laikā
līdzīgi mēģināja tikt pie finansējuma uzņēmējdarbības sākšanai, to
nedabūja. Laikam nostrādāja tas, ka bijām pirmie valstī, kas
saņēmuši profesionalitāti apliecinošus sertifikātus. Savukārt, lai
līzingā iegādātos profesionālos mērnieku instrumentus, palīdzēja
tas, ka mums bija savi klienti. Pieļauju, ka finansētāji no viņiem
ievāca ziņas. 

Sākumā domājām pirkt Šveices «Leica» firmas instrumentu, kad
bijušais kolēģis ieteica painteresēties par ASV ražotā mērniecības
robota «Trimble» demo versiju, kas nebija lietota, komplektu varēja
ar 5000 latu atlaidi nopirkt. Par robotu biju dzirdējis, bet tā
cena likās pārāk pasakaina. Kad redzēju instrumentu darbībā,
pārliecinājos par iespējām, sapratu, ka izdevību nevar laist garām.
Ar robotu var strādāt viens cilvēks, abiem ar kolēģi uz objektu nav
jābrauc, kā būtu citu instrumentu izmantošanas gadījumā. Tas ļauj
optimizēt darbu un nepadarītais neievelkas reizēs, kad otrs
saslimis vai aizņemts.

Vienīgā problēma robota iegādē bija pirmā iemaksa. Paldies
klientam, kurš man uzticējās – samaksāja naudu avansā. 

Kā nonācāt inkubatorā, ja uzņēmumam viss nepieciešamais jau
pirms tam bija nodrošināts?

Jā, firmai vēl īsti nebija mēnesis, bet ar darbam nepieciešamo
bijām nodrošinājušies. Bija sagatavots arī līgums par biroja telpu
īri. Pēdējā dienā pirms parakstīšanas saņēmu Inovāciju centra
piedāvājumu. Tagad inkubatorā uz atvieglotiem nosacījumiem īrējam
telpas, tikām pie pēdējām, kas bija brīvas. Izmantojām atbalstu
kancelejas piederumiem. Kāds teiks, sīkums, tomēr, tas ir būtiski,
jo sīkumiem daudz naudas aiziet. 

Pašlaik ar ES atbalstu ir iecere iegādāties vēl vienu
«Trimble» ģeodēzisko atbalsta punktu ierīkošanas ierīces pēdējo
versiju, kas jau ar esošo vadības bloku ļautu izmantot ne tikai GPS
pozicionēšanās sistēmu ar GPRS datu pārraidi, bet Krievijas
pavadoņu sistēmu «Glonass» un Eiropas navigācijas sistēmu
«Galileo». 

Lielākoties esat saistīti ar būvniekiem, kas pirmie izjūt
ekonomiskās izmaiņas uz slikto pusi. Kā tas ietekmē jūs?

Klienti ir dažādi. Ir tādi, kas tūlīt veic apmaksu, nesagaidot
pat pakalpojuma izpildi, gadiem pazīst un zina, ka nepievilšu. Arī
citādi ir pasūtītāji, ar kuriem ievērojam savstarpējo solidaritāti,
pat šajos laikos varam paļauties uz otra goda vārdu.  

Jelgavā netrūkst objektu, kam esam nosprauduši testa pāļu
kolonnu izbūvei ar urbšanas tehnoloģiju, nevis dzīšanas metodi.
Vieni no pirmajiem pilsētā to izmantoja SIA «Baks», veicot
tirdzniecības centra pārbūvi pie tirgus. Arī «Evopipes» rūpnīcā tā
darīja. Tā gan trokšņa un ātruma, gan drošības ziņā ir ievērojami
labāka nekā agrāk pierastā pāļu dzīšana. Tā kā ar klientiem
strādājam daudz privātāk, ko citi nepiekopj, par darba trūkumu
nevaram sūdzēties. Vienīgi sals šoziem iegriež. Citas firmas vairāk
konkursos piedalās, paši reti to darām. Liela nozīme ir tam, ka «RR
Ģeodēzija» ir līgumi ar projektētājiem, kas piedalās konkursos, kam
savukārt nepieciešami mūsu pakalpojumi. Konkursos tagad lielākoties
notiek matu skaldīšana par kapeikām. 

Pašlaik pie būvniecības jomām, kur vairāk kas notiek, pieder
komunikāciju būve – ceļi, ūdensvadi, kanalizācija, attīrīšanas
ietaises, sakaru komunikācijas. Tagad vēl turpinās agrāk
apstiprināto ES projektu naudas apgūšana.