Neraugoties uz būtisko budžeta samazinājumu, Jelgavas pašvaldība ieguldījusi ne mazums pūļu, lai līdzekļi, kas paredzēti sociālās palīdzības nodrošināšanai pilsētas iedzīvotājiem, netiktu samazināti, turklāt tā radusi iespēju paplašināt to jelgavnieku loku, kas var pretendēt uz šādu palīdzību. Vairums iedzīvotāju to novērtē, jo nereti tieši pašlaik viņi pirmo reizi mūžā spiesti lūgt sociālo pabalstu.
Kā norāda Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Mārīte Liepiņa, iedzīvotāju skaits, kas palīdzību sociālā pabalsta veidā lūdz pašvaldībai, pēdējā pusgada laikā ir būtiski audzis, turklāt arī prognozes nav tās optimistiskākās – M.Liepiņa pārliecināta, ka materiāla palīdzība būs nepieciešama aizvien vairāk ģimenēm mūsu pilsētā. Par kritisko ekonomisko situāciju katrā ģimenē atsevišķi liecina rindas Sociālo lietu pārvaldes telpās pieņemšanas laikā. «Iepriekšējos gados uz sociālo palīdzību galvenokārt pretendēja pensionāri un atsevišķas ģimenes, taču pašlaik būtiski audzis to ģimeņu skaits, kam samazinājušies ienākumi vai pat to nav vispār, jo zaudējuši darbu. Daudzām uz pleciem gulstas arī kredīta slogs, kas rada papildu grūtības kaut nedaudz uzlabot materiālo stāvokli. Pašlaik vecāki vairumā gadījumu kārto formalitātes, lai viņu bērni bez maksas varētu braukt pilsētas sabiedriskajā transportā, skolā iegūt brīvpusdienas vai līdzekļus skolas piederumu iegādei,» skaidro M.Liepiņa, atklājot, ka, piemēram, šomēnes pabalstu mēnešbiļetes apmaksāšanai jau saņēmuši 127 skolēni. Teju divas reizes audzis to personu skaits, kam nepieciešams nodrošināt GMI, pieprasīts ir arī dzīvokļa pabalsts gan kurināmā iegādei, gan īres un komunālo maksājumu segšanai. «Ņemot vērā tuvojošos apkures sezonu, skaidrs, ka pieprasījums arī pēc šī pabalsta veida turpinās augt. Tāpat kā vairāk kļūs to cilvēku, kam nepieciešama cita pašvaldības palīdzība,» teic M.Liepiņa. Viņa norāda – pašlaik vērojama tendence, ka uz sociālo pabalstu pretendē arī strādājoši cilvēki, taču algas apmērs viņiem ir tiktāl samazināts, ka uzturēt ģimeni par to nav spējīgi. «Pēdējā laikā par mūsu klientiem atkal kļūst pensionāri, kuri savulaik pēc pensijas palielinājuma vairs nevarēja pretendēt uz pašvaldības palīdzību, taču pašlaik viņu ienākumi atkal ir sarukuši, tādējādi sociālos pabalstus drīkst saņemt,» situāciju raksturo M.Liepiņa. «Jelgavas Vēstnesis» devās uz Sociālo lietu pārvaldi, lai tiktos ar cilvēkiem, kurus dzīve piespiedusi vērsties pēc palīdzības pašvaldībā. Viņu dzīves stāsti ir atšķirīgi – kādam pabalsti ir vienīgie ienākumi jau vairāku gadu garumā un, iespējams, paša motivācija kaut ko mainīt ir noplakusi līdz minimumam, bet dažs šādu palīdzību lūdz pirmo reizi mūžā un visbiežāk to viņus piespiež darīt šā brīža ekonomiskā situācija, kas nereti nav pielūdzama arī tad, ja cilvēks cīnās un cenšas situāciju uzlabot. Viņi atzīst: ja nepalīdzētu pašvaldība, izmisums uzvarētu veselo saprātu.
«Ja man agrāk kāds teiktu, ka nāksies piedzīvot ko tādu, neticētu»
«Kopš Jaungada mums dzīvē ir melnā svītra»
«Cik vīrs nopelna, tik apēdam»
«Man visa dzīve ir viena liela krīze»
-0.1 °C,
5 m/s,
89.4 % 
-0.1 °C,
5 m/s,
89.4 %