23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPasniegta «Goda zīme» un astoņi «Goda raksti»
Pasniegta «Goda zīme» un astoņi «Goda raksti»
17/11/2011

«Jāsaka, esmu apmulsusi. Jūtos kā bez vainas vainīga, jo biedrība, izveidotais paaudžu dienas centrs «Sadraudzība» jau nav tikai mans nopelns. Man tikai izdevās to uguni iekurt, taču tā nedegtu, ja katrs no manas komandas nepieliktu pa pagalei, lai uguns labāk degtu. Taču to eļļu pielēja pilsētas mērs Andris Rāviņš ar savu komandu, lai tas ugunskurs pavisam labi degtu. Paldies atbalstītājiem,» tā Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja, saņemot pilsētas augstāko apbalvojumu «Goda zīme».

Ritma Gaidamoviča

«Jāsaka, esmu apmulsusi. Jūtos kā bez vainas vainīga, jo
biedrība, izveidotais paaudžu dienas centrs «Sadraudzība» jau nav
tikai mans nopelns. Man tikai izdevās to uguni iekurt, taču tā
nedegtu, ja katrs no manas komandas nepieliktu pa pagalei, lai
uguns labāk degtu. Taču to eļļu pielēja pilsētas mērs Andris Rāviņš
ar savu komandu, lai tas ugunskurs pavisam labi degtu. Paldies
atbalstītājiem,» tā Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija
Kolneja, saņemot pilsētas augstāko apbalvojumu «Goda
zīme».

Šovakar, Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, svinīgajā
pieņemšanā pie pilsētas mēra Andra Rāviņa pasniegti Jelgavas
pilsētas augstākie apbalvojumi – «Goda zīme», kuru saņēma viena
jelgavniece un «Goda raksts», kuru mērs pasniedza astoņiem
pilsētniekiem.

Pilsētas mērs Andris Rāviņš savā runā uzsvēra, ka tikai kopā
strādājot visiem ir izdevies izdarīt tik daudz. «Mēs, jelgavnieki,
ar savu darbu pilsētas izaugsmē, esam likuši stiprus pamatus valsts
un reģiona izaugsmes iespējai. Jelgava ir ekonomiski un radošuma
ziņā lielākais attīstības centrs Zemgalē, kas veicina arī
apkārtesošo teritoriju attīstību,» tā mērs, piebilstot, ka
analizējot pilsētas tehnoloģiju, radošuma un tolerances indeksu
mijiedarbību, redzam, ka atsevišķos rādītājos esam apsteiguši pat
Rīgu. Pilsētu grupā attīstības indeksa pozitīva vērtība Latvijā ir
tikai piecām pilsētām. Jelgava ir spējusi ne tikai noturēt
pozitīvas izaugsmes tendences, bet pat uzlabot šo rādītāju no 0,213
uz 0,350 punktiem. «Jelgava iet pareizajā virzienā, pa kuru
jāturpina iet – ilgtermiņa investīciju programmas pilsētas
infrastruktūrā un vispārējās un profesionālās izglītības sistēmā,
uzņēmējdarbības atbalstam, sociālo pakalpojumu nodrošināšana, tās
ir pašvaldības prioritātes,» tā A.Rāviņš.  

Goda zīmi par pilsonisko aktivitāti, mazinot sociālo atstumtību
sabiedrībā pilsētas mērs šodien pasniedza Jelgavas Pensionāru
biedrības vadītājai M.Kolnejai, par kuru Pensionāru biedrības
biedri saka: «Iedvesmotāja uz pozitīvu dzīvi».

Bet Goda rakstu šodien saņēma astoņi pilsētnieki. LLU
Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta direktors Alberts
Auzāns apbalvojumu saņēma par augstu profesionālo meistarību un
ieguldījumu veterinārmedicīnā. «Paldies manai fakultātei, paldies
Alma Mater, paldies pilsētas vadībai. Ziniet, savu 40 gadu darba
mūžu es sadalu divos posmos. Pirmajā posmā strādāju Lielupes
kreisajā krastā, bet otra daļas dzīves man rit Pārlielupē. Esam tur
kā savā nometnē, taču es nenožēloju, ka esmu tur pārcēlies.
Veterinārmedicīnas fakultāte katru gadu sniedz palīdzību ap 1000
dzīvniekiem, tur mācās studenti, kas izaug par labiem
speciālistiem. Paldies jums par novērtējumu,» tā A.Auzāns. Goda
raksts arī SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» laboratorijas vadītājai
Innai Dovbņai par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu
mūsdienu medicīnas izmeklēšanas metodēs. «Es dzīvoju brīnišķīgajā
Jelgavā un vairāk nekā 40 gadus esmu nostrādājusi Jelgavas
slimnīcā, kopā ar profesionāliem kolēģiem. Paldies dakterim Andrim
Ķipuram, Solveigai Ābolai un pilsētas vadībai. Es esmu laimīga,» tā
Goda raksta saņēmēja I.Dovbņa.

Par Jelgavas pilsētas popularizēšanu un ieguldījumu sporta
dzīves veicināšanā Goda raksts LLU Sporta kluba vadītājai Zilvijai
Počai, kura savā uzrunā izteica lielu paldies pilsētai par jaunajām
sporta būvēm. «Realitāte rāda, ka mēs bez tām šodien nevarētu
iztikt,» tā Z.Poča. Goda rakstu saņēma Dace Cine, IK «Kanto»
īpašniece, par pašaizliedzīgu darbu un sabiedrisko aktivitāti.
Uzņēmēja ik dienu Nakts patversmes iedzīvotājiem bez atlīdzības
nodrošina siltu zupu. «Paldies kolektīvam par ideju, par ikdienas
darbu. Par mums runā darbi,» tā D.Cine. Par uzņēmējdarbības
attīstību un jaunu darba vietu radīšanu Goda raksts SIA «KKR»
valdes loceklei Allijai Dubovai. Apbalvojumu «Goda raksts» par
augstu profesionālo meistarību, pildot dienesta pienākumus, šodien
saņēma arī trīs Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Kriminālpolicijas darbinieki – vecākais inspektors Andris Miklons,
vecākā inspektore Inguna Bistere un jaunākais inspektors Māris
Bernhards. «Apbalvojumus saņemt ir patīkami, paldies par to.
Strādāsim tālāk,» tā A.Miklons.

Noslēgumā muzikālus sveicienus apbalvojuma «Goda zīme» un «Goda
raksts» saņēmējiem sūtīja Jelgavas kamerorķestris, Jelgavas Mūzikas
vidusskolas stīgu orķestris, čellists Maksims Beitāns un diriģents
Aigars Meri.

Foto: Ivars Veiliņš  

 

«Goda zīme ir avanss»

Marija Kolneja, Jelgavas Pensionāru biedrības
priekšsēdētāja:

Goda zīmi saņems par pilsonisko aktivitāti, mazinot sociālo
atstumtību sabiedrībā.

«2009. gadā saņēmu Pateicības rakstu un toreiz uzskatīju, ka tas
man ir avanss. Šodien īsti nejūtos nopelnījusi Goda zīmi, jo,
manuprāt, esmu strādājusi un attaisnojusi tikai to iepriekš
izsniegto avansu. Šī balva noteikti ir saistīta ar paaudžu dienas
centra «Sadraudzība» izveidi, taču es gribu teikt, ka tas ir
komandas darbs. Bet tā jau ir – balva viena, tāpēc jādod
priekšniekam, taču es šo apbalvojumu sadalu visai Pensionāru
biedrības valdei un domubiedriem. Kad tikko atvērām centru,
atzīšos, man bija bail, lai tas nestāv tukšs un man nepārmet
ievērojamu līdzekļu izšķērdēšanu. Taču šodien ar paceltu galvu un
gandarījumu varu teikt – centrs sevi ir attaisnojis. Cilvēki nāk,
viņi šeit jūtas kā otrajās mājās un paši arī par to gādā.
Pagājušajā mēnesī vien centru apmeklēja 900 cilvēki! Ar katru dienu
aug arī Jelgavas Pensionāru biedrības dalībnieku skaits, šobrīd
biedrībā jau ir vairāk nekā 400 biedri, bet 2009. gadā, kad tikko
to izveidojām, bija nedaudz vairāk kā 40. Ir gandarījums, kad redzi
– tieši tas bija vajadzīgs. Ir mainījusies pilsētas senioru
attieksme, viņi ir daudz aktīvāki. Piemēram, ja pagājušajā gadā
mums bija tikai viena vingrošanas grupa, tad šogad – jau piecas,
katrā pa 15 cilvēkiem, bet gribētāju ir daudz vairāk, taču iespējas
šobrīd vairāk neļauj.»

«Manuprāt, līdz šim esam ļoti labi sastrādājušies ar
pilsētu»

Alberts Auzāns, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes
Klīniskā institūta direktors:

Goda rakstu saņems par augstu profesionālo meistarību un
ieguldījumu veterinārmedicīnā.

«Ir patīkami saņemt pilsētas augstāko apbalvojumu, jo sevišķi manā
sirmajā vecumā. Manuprāt, līdz šim esam ļoti labi sastrādājušies ar
pilsētu. Pašvaldība mums daudz palīdzējusi, sakārtojot patversmi,
bet nu īstenojam lielus projektus un būvēsim jaunu klīniku. Tās būs
jaunas darba vietas celtniekiem, piegādātājiem un jelgavniekiem.
Man prieks, ka dzīvoju Jelgavā. Jo īpaši man un manai ģimenei patīk
pēdējo gadu Jelgava – sakārtotais Lielupes krasts, atjaunotais
Svētās Trīsvienības baznīcas tornis. Dzīvojam Pārlielupē, kur
rekonstruēts Brīvības bulvāris, uzcelts Zemgales Olimpiskais
centrs, un mēs jūtamies tuvāk Eiropai.»

«Paēdušais saprot neēdušo»

Dace Cine, IK «Kanto» īpašniece:
Goda rakstu saņems par pašaizliedzīgu darbu un sabiedrisko
aktivitāti.

«Viens nav darītājs, tāpēc uzskatu, ka šis apbalvojums ir dāvana
manam kolektīvam par to, ko viņi ikdienā dara. Parasti jau tā ir –
vadība gan plūc laurus, gan saņem pārmetumus. Tieši no darbiniekiem
2009. gadā nāca ideja bez maksas pabarot Nakts patversmes
iemītniekus. Nereti dzirdēts, ka paēdušais neēdušo nesaprot, taču
mēs gribam šo stereotipu apgāzt, iespēju robežās palīdzot
līdzcilvēkiem, kuriem klājas grūti. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka
man nav vajadzīga nekāda publicitāte un pateicība. Zemeslode ir
apaļa, un visas labās vai arī sliktās lietas vienmēr atnāk pie
cilvēka atpakaļ. Mēs turpināsim darīt labu, cik spēsim, gan
bērnudārzos, jo mums uzticēts ēdināt mazākos jelgavniekus, gan
pansionātā, gan arī Nakts patversmē. Apbalvojums – tas, protams, ir
patīkami un pacilājoši. Parasti šādas balvas saņem par mūža
ieguldījumu, taču mēs darbu sākām tikai 2004. gadā, bet jau 2011.
gadā saņemam balvu! Tas nozīmē, ka latiņa patiešām augstu
uzlikta.»

«Lepojos, ka esmu jelgavniece»

Allija Dubova, SIA «KKR» valdes locekle:
Goda rakstu saņems par uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba
vietu radīšanu

«Mans darbs ir augstu novērtēts, un, šķiet, liktenis tā gribējis.
Jelgavā dzīvoju un strādāju jau 35 gadus. Tiesa, kad tikko pārcēlos
no Rēzeknes uz Jelgavu, man šeit nepatika – pietrūka kalnu, mājas,
taču te izveidojās mana ģimene, piedzima bērni, te ieguvām draugus,
svinējām svētkus un gājām uz dejām. Šodien varu teikt – Jelgava ir
mana pilsēta un nevēlos to mainīt ne pret ko. Arī mani bērni, kaut
arī strādā Rīgā, tomēr paliek uzticīgi Jelgavai un dzīvo šeit. Ir
patīkami noskatīties, ka pilsētas vadība strādā, lai Jelgava ar
katru gadu arvien vairāk attīstās, kļūst sakoptāka. Es lepojos, ka
esmu jelgavniece. Tieši šī mīlestība pret pilsētu liek katru gadu
arī atsaukties aicinājumam ziedot valsts svētku salūtam. Uzskatu,
kas tas ir mūsu pienākums, ja jau mēs šeit strādājam. Manuprāt,
Jelgava ir iedzīvotājiem draudzīgākā pilsēta.»

«Gribas domāt, ka viss, ko esmu darījusi, devis pienesumu arī
Jelgavai»

Zilvija Poča, LLU Sporta kluba vadītāja:
Goda rakstu saņems par Jelgavas pilsētas popularizēšanu un
ieguldījumu sporta dzīves veicināšanā

«Paldies par augsto novērtējumu! Universitāte jau iet roku rokā ar
pilsētu, tāpēc gribas domāt, ka viss, ko esmu darījusi, devis
pienesumu arī Jelgavai. Esmu cilvēks, kuram nepatīk stāvēt uz
vietas, ieslīgt rutīnā, tālab cenšos visu laiku rīkoties un šajā
sporta lauciņā šiverēt. Viss mūžs tam veltīts. Savas sporta darba
gaitas sāku Jelgavas cukurfabrikā, kur mums bija liels stadions,
sportisks kolektīvs. Šis darbs man deva rūdījumu, bet nu jau vairāk
nekā 20 gadus strādāju LLU. Sports – tas ir mans darbs, mans
hobijs, mana sirdslieta. Citi atkarīgi no kaitīgām vielām, es – no
kustēšanās. Ja nedabūju pakustēties, jūtos ne visai labi. Par
laimi, studenti man neļauj stāvēt uz vietas. Paldies Jelgavai un
jelgavniekiem, kuri manu darbu novērtējuši tik augstu!»

«Esmu gandarīts, ka strādāju tieši Jelgavā»

Andris Miklons, Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldes Kriminālpolicijas vecākais inspektors:

Goda rakstu saņems par augstu profesionālo meistarību, pildot
dienesta pienākumus

«Kriminālpolicijā esmu nostrādājis jau 20 gadus un vienmēr cenšos
darīt visu, kas manos spēkos, lai gādātu par cilvēku drošību. Jau
2002. gadā manu darbu novērtēja ar Pateicības rakstu, un šodien
saņemšu jau otro apbalvojumu. Jāatzīst, ir labi padarīta darba
sajūta. Tiesa, mēs nodaļā esam 11 darbinieki, bet apbalvojumam
izvirzīti tikai trīs. Uzskatu, ka to pelnījuši arī pārējie kolēģi,
jo viens jau nav cīnītājs – mūsu darbā komandai ir liela nozīme.
Katrā ziņā esmu gandarīts, ka strādāju tieši Jelgavā. Jāpiebilst,
ka ieguldījumu pilsētā sniedzu arī, darbojoties biedrībā «Vecāki
Jelgavai». Es pats esmu tētis, tāpēc šķiet svarīgi iesaistīties
šajā kustībā. Nevar vienaldzīgi izturēties pret to, kas notiek
pilsētā. Paldies policijas vadībai un pilsētai par izvirzīšanu šim
apbalvojumam.»

«Darbu daru pēc labākās sirdsapziņas»

Inguna Bistere, Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldes Kriminālpolicijas vecākā inspektore:

Goda rakstu saņems par augstu profesionālo meistarību, pildot
dienesta pienākumus

«Saņemot Goda rakstu, jūtos novērtēta. Jāatzīst, pret sevi esmu
ļoti paškritiska, vienmēr šķiet, ka varu izdarīt labāk. Tā ģimenē
mani audzināja. Iekšlietu struktūrā esmu nostrādājusi 18 gadus,
kuros, jāatzīst, daudz paveikts. To, šķiet, apliecina šis Goda
raksts. Darbs Kriminālpolicijā ir morāli grūts, taču katram darbam
ir sava garoziņa. Katrā gadījumā es lepojos, ka strādāju savas
dzimtās pilsētas – Jelgavas – un tās cilvēku labā. Savu darbu daru
pēc labākās sirdsapziņas un tā arī turpināšu. Man tikai gribētos,
lai mēs ikdienā viens otram teiktu daudz vairāk labu vārdu un
uzslavētu par paveikto. Jo laba jau nekad nav par daudz.»

Foto: Ivars Veiliņš