Šodien, Jelgavas Pilsētas svētku ieskaņā, domes priekšsēdētāja svinīgajā pieņemšanā Zemgales Olimpiskajā centrā pasniedza astoņusJelgavas pilsētas augstākos apbalvojumus – trīs Goda zīmes un piecus Goda rakstus.
Goda zīme: bijušajai Jelgavas 2. bērnudārza vadītājai, Jelgavas Sākumskolas direktorei un LR Saeimas deputātei Ērikai Zommerei par ieguldījumu un nesavtīgu darbu Jelgavas pilsētas izglītības sistēmā
«Mana devīze vienmēr ir bijusi šāda – strādāt tā, lai ar mani lepotos skolēnu vecāki. Esmu priecīga, ka manu darbu novērtējuši ne vien kolēģi un audzēkņi, bet arī pilsēta. Lielākais gandarījums šobrīd, ejot pa Jelgavu, ir satikt savu bijušo audzēkņu vecākus un dzirdēt no viņiem pateicības vārdus,» vērtē Ē.Zommere, kura pedagoģijā nostrādājusi visu savu mūžu. Pedagoģe atbalsta saturā vērstu izglītību un uzslavē izglītības satura reformu. «Es uzskatu, ka bērns ir personība un viņam ir jāatrodas uzmanības centrā – pedagogam ir jāierauga un jāmīl katrs bērns,» ar pārliecību pauž Ē.Zommere. Viņa stāsta, ka, būdama Jelgavas 2. bērnudārza vadītāja un Jelgavas Sākumskolas direktore, ap sevi mērķtiecīgi veidojusi radošu kolektīvu, un viņa ir pateicīga, ka blakus vienmēr bijuši motivēti kolēģi. «Toreiz mēs kompetences saucām par prasmēm – studējām alternatīvo pedagoģiju, attīstījām skolēnos kritisko un analītisko domāšanu, prasmi pētīt, pārbaudīt, un tas mums izdevās. Esmu gandarīta, ka šis darbs nekur nav pazudis – mums pilsētā ir lielisks Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra kolektīvs, kas turpina pilnveidot šīs tradīcijas,» tā pedagoģe. Ē.Zommere atklāj, ka viņa nekad nepārstāj mācīties, apmeklējot izglītojošas lekcijas un daudz ceļojot pa Latviju.
Goda zīme: Jelgavas pilsētas slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas ārstei internistei Skaidrītei Ādamsonei par mūža ieguldījumu Jelgavas pilsētas iedzīvotāju veselības aprūpē
«Jelgavas slimnīca ir mana vienīgā darbavieta, un varētu teikt, ka šis ir mans sapņu darbs – jau kopš bērnības vēlējos kļūt par ārsti. Man patīk sajūta, ka, veicot savu amatu, varu palīdzēt cilvēkiem, un ir liels gandarījums, kad slimnieki saka, ka vēlētos pie manis ārstēties atkal,» stāsta S.Ādamsone. Medicīnas nozarē viņa kopumā ir nostrādājusi 56 gadus, no kuriem 40 gadus vadījusi Jelgavas slimnīcas Terapijas nodaļu. «Tas bija ļoti atbildīgs darbs, kurā svarīga ir ne vien ārstniecība, bet arī kolektīva vadīšana. Terapeitam internistam ir jāorientējas ļoti daudzās slimībās, un man bija lieliski palīgi – ārsti un māsas. Mūsu darbā svarīgs ir kolektīvs – viens pats tu to nevari paveikt,» vērtē ārste. Viņa atelpu no medicīnas rod teātrī. «Ārstam ir jābūt ļoti rūpīgam, jāstrādā ar lielu pašatdevi – nākas piedzīvot visādus brīžus, tādēļ atslodzei man ļoti patīk apmeklēt teātri. Jau aptuveni 40 gadus man ir abonements Latvijas Nacionālajā teātrī. Vēl man patīk ceļojumi – mīlu Latviju un Zemgali. Man patīk doties uz Rundāles pili, jo Pilsrundāles skola, kurā mācījos, tobrīd atradās pils ēkā. Taču šobrīd, skatoties pa logu, redzu Jelgavas pili,» tā S.Ādamsone.
Goda zīme: latviešu valodas un kultūras vēstures pedagoģei, režisorei un Jelgavas Latviešu biedrības biedrei Vijai Zelmenei par nopelniem un mūža ieguldījumu jaunatnes kultūrizglītībā un sabiedriskajā darbā Jelgavā
«Neko citu darīt neprotu – tas ir mans darbs, un man tas patīk. Šis apbalvojums man ir liels pārsteigums un, protams, arī prieks,» savās sajūtās dalās V.Zelmene. Tomēr ne viss viņas mūžs bijis saistīts ar Jelgavu. Kā saka pati V.Zelmene, viņa dažādu apstākļu dēļ piedzīvojusi arī 21 klejojumu gadu, sešus gadus dzīvojot Smiltenē un 15 gadus vadot mākslinieciskās jaunrades pulciņu proftehniskajā skolā Rīgā. «Tad atgriezos Jelgavā, un mani uzaicināja vadīt teātra studiju Jelgavas 1. ģimnāzijā – tur arī mācīju kultūras vēsturi, un, kā tagad atklāj mani audzēkņi, esmu bijusi ļoti stingra skolotāja,» smaidot pauž režisore. Ar daudziem bijušajiem audzēkņiem viņa Jelgavas Latviešu biedrības amatierteātrī strādā arī šobrīd. «Teātris ne vien attīsta aktiermeistarību, bet arī audzina raksturu. Ir interesanti redzēt, kā aug mani skolēni, kā veidojas viņu raksturi – manī tas raisa gandarījuma sajūtu,» saka V.Zelmene. Režisore stāsta, ka ir audzēkņi, kas teātrī vairs nedarbojas, bet kuri ir atklājuši, ka teātrī apgūtais viņiem palīdz darbā, piemēram, noslēpt savas emocijas, kontaktēties ar cilvēkiem. «Es lepojos ar Jelgavu – jo vecāka kļūstu, jo vairāk, pastaigājoties pa pilsētu, cenšos iztēloties, kāda tā bija agrāk un kā pilsēta mainījusies pašlaik. Man patīk, ka Jelgava ir klusa un mierīga pilsēta,» tā V.Zelmene.
Goda raksts: SIA «NP Jelgavas biznesa parks» un SIA «Nordic Industrial Park» vadītājai, valdes loceklei Artai Nordmanei par ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā, jaunu darbavietu radīšanu un atbalstu sabiedriskajām aktivitātēm Jelgavā
«Mums kopā ir astoņi industriālie parki. Tomēr, tā kā visu mūžu esmu bijusi jelgavniece, man ir liels prieks redzēt, kā attīstījies tieši Jelgavas industriālais parks. Šī teritorija bija bēdīgā stāvoklī, bet soli pa solim mēs esam sakārtojuši šo Jelgavas stūrīti, un man par to ir patiess gandarījums,» stāsta A.Nordmane. Viņa papildina, ka, piesaistot ražotājus, industriālais parks pastarpināti rada jaunas darbavietas. «Ja pilsētā ienāk ražotājs, tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas veicina pilsētas izaugsmi kopumā,» vērtē A.Nordmane. «Rīgā atrast nomniekus ir vienkāršāk, taču mūsu komandai ir izdevies piesaistīt Latvijas un ārzemju ražotājus – pērn gandrīz piepildītas telpas 22 tūkstošu kvadrātmetru platībā, un darbs pie tā vēl turpinās,» stāsta A.Nordmane. Viņa neslēpj, ka liela nozīme ražotāju ieinteresēšanā ir industriālā parka atrašanās vietai. «Jau padomju laikā šī bija industriālā zona – cilvēkiem patīk ērtā lokācijas vieta, viņi novērtē, ka nav jābrauc cauri visai pilsētai. Mums ir patiess prieks vest viesus uz Jelgavu – pilsēta attīstās, kļūst sakārtotāka. Mēs, jelgavnieki, varam lepoties ar savu pilsētu,» ir pārliecināta A.Nordmane.
Goda raksts: Jelgavas Valsts ģimnāzijas medmāsai Ainai Lučinai par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu Jelgavas skolēnu veselības aizsardzībā, veselīga dzīvesveida veicināšanā un izglītošanā
«Man daudzi jautā – cik ilgi tu vēl strādāsi? Arī pati domāju, ka varbūt jābeidz, bet tad uzzināju, ka Valsts ģimnāzija pārcelsies uz pili, un kā tad bez manis – ne katram ir iespēja strādāt pilī. Man šeit ļoti patīk – pilī neskan skolas zvans un valda tāda pacilātāka sajūta,» saka A.Lučina, kas skolā strādā jau 53. gadu. Viņa neslēpj, ka jaunībā vēlējusies kļūt par ārstu, bet apstākļi sakrituši citādāk, un jau kopš 1964. gada A.Lučinas darbavieta ir Jelgavas Valsts ģimnāzija. «Nekad neesmu vēlējusies mainīt skolu – pazinu visas skolotājas un savu darbu. Vienmēr esmu strādājusi tā, lai savai skolai sniegtu visu labāko. Šo gadu laikā ir nomainījušies vairāki direktori, taču es ar skolas kolektīvu vienmēr esmu labi satikusi,» savā pieredzē dalās Valsts ģimnāzijas medmāsa. A.Lučina atminas, ka agrāk skolā esot bijis daudz vairāk skolēnu – kopumā 1500 1.–12. klašu skolēni divās maiņās. «Es biju vienīgā māsiņa, un man bija daudz darba – strādāju arī sestdienās. Es bērniem mācīju arī, piemēram, pirmo palīdzību, slimnieku kopšanu,» stāsta A.Lučina. «Esmu gandarīta par savu darbu un varu teikt, ka šobrīd manā dzīvē viss ir labi.»
Goda raksts: Tautas gleznošanas studijas vadītājam, gleznotājam Ivaram Klaperim par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu sabiedrības mākslas izpratnes un māksliniecisko prasmju veidošanā, pilsētas kultūras dzīves bagātināšanā
«Es vienkārši daru savu darbu un par to lielā mērā esmu pateicīgs iestādei «Kultūra» un saviem studistiem, kas nāk pie manis un kuriem varu nodot savu meistarību,» stāsta I.Klaperis. Viņš atklāj, ka cilvēki uz gleznošanas studiju ierodas tādēļ, lai atbrīvotos no ikdienas stresa un raizēm, savukārt papildu pievienotā vērtība ir iespēja savus darbus parādīt citiem. «Studiju vadu kopš 1983. gada, un šajā laikā jau ir nomainījušās vairākas paaudzes. Es tiešām apbrīnoju cilvēku gleznot un darboties gribēšanu un enerģiju. Daudzi man ir teikuši, ka, atnākot uz studiju, viņi jūtas kā citā pasaulē. Mēs šeit esam kā ģimene,» atklāj I.Klaperis. Studijā šobrīd aktīvi darbojas 50 dalībnieki, apvienojot vairākas paaudzes. «Lielākais gandarījums, ka mums pievienojas arvien jauni dalībnieki. Ilgu laiku mēs bijām vienīgā šāda veida studija Zemgalē, bet šobrīd tādas jau ir vairākas, un katrai ir savs profils. Svarīgākais, lai būtu telpas, un mums tās ir – studijai vienmēr bijis liels atbalsts,» stāsta gleznotājs. «Lielākā māksliniece ir pati daba – tā vienmēr ir citāda. Mākslā, protams, no svara ir talants, bet, kamēr nepamēģina, nevar zināt, vai izdosies. Domāju, ka bez mākslas pasaule būtu pelēka,» tā I.Klaperis.
Goda raksts: bijušajai Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas vecākajai inspektorei Agitai Jirgenai par godprātīgu dienesta pienākumu pildīšanu un ieguldījumu Jelgavas iedzīvotāju drošībā
«Šo es uzskatu par vislielāko novērtējumu tam, ko esmu darījusi. Strādāt sāku jau 19 gadu vecumā, un 22 gadu garumā šī bija mana vienīgā darbavieta. Protams, esmu saņēmusi arī citus apbalvojumus, bet šis ir lielākais no tiem,» stāsta A.Jirgena. Viņa neslēpj, ka darbs Kriminālpolicijā nav bijis morāli viegls. «Katra diena bija kā izaicinājums – tu ej uz darbu un nezini, kas būs noticis un ar kādu lietu būs jāstrādā. Savukārt lielāko gandarījumu, protams, ir sniegusi noziegumu atklāšana. «Šobrīd mani priecē un iedvesmo sakārtotā Jelgavas infrastruktūra, kas arī mani mudinājusi pievērsties sportiskām aktivitātēm pilsētā. Savukārt ziemas vakaros darba slodzi palīdz novērst dažādi rokdarbi,» atklāj A.Jirgena.
Goda raksts: VSIA «Slimnīca «Ģintermuiža»» Stacionāra nodaļas vadītājai Natālijai Dimantei par ieguldījumu Jelgavas pilsētas iedzīvotāju garīgās veselības aprūpē
«Apbalvojums man ir liels gods. «Ģintermuižā» strādāju kopš 1996. gada, un katru dienu cenšos savu darbu darīt ar sirdi un dvēseli, palīdzot cilvēkiem atgūt garīgo veselību. Mēs strādājam komandā, un, tikai pateicoties kolektīvam, varu palīdzēt citiem, kā arī attīstīties un mācīties pati,» savu profesionālo darbību raksturo N.Dimante. Viņa atklāj, ka medicīnas nozari izvēlējusies laikam tādēļ, ka mamma bijusi ārste, un jau kopš skolas laikiem arī Natālija ir sapņojusi kļūt par šīs profesijas pārstāvi. «Kāpēc tieši psihiatrija? Es domāju, ka bez tās nevar iztikt nevienā nozarē,» vērtē speciāliste.
N.Dimanti priecē, ka sabiedrībā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība cilvēka garīgajai veselībai, par to runā skolās – katrā skolā ir psihologs. Viņa uzsver, ka arī apkārtējiem ir jāpalīdz līdzcilvēkiem tikt galā ar pārdzīvojumiem, problēmām. «Man ir lieliska ģimene – bērni, mazbērni –, un domāju, ka mana otrā stihija ir ūdens. Esmu pateicīga pilsētai par sakārtoto pludmali, kur bieži dodos nopeldēties – man ļoti patīk atrasties dabā,» stāsta N.Dimante.
Foto: Austris Auziņš
-1.3 °C,
4.1 m/s,
81 % 
-1.3 °C,
4.1 m/s,
81 %