Līgo svētku galds bez Jāņu siera nav iedomājams. Lielākā daļa to iegādājas veikalā, taču izdodas sastapt arī pa kādai saimniecei, kura uzskata: goda lieta ir svētkos galdā likt pašas sieto sieru. Tā notiek arī Jelgavas Amatu vidusskolas pasniedzējas Ligitas Ziemeles ģimenē. Viņa atzīst, ka pašas sietais siers ir nevis vienkāršs Jāņu siers, bet gan tiek saukts par delikatesi, kuru novērtē ne tikai mājinieki, bet arī draugi un radi.
Ritma Gaidamoviča
«Pirms divdesmit gadiem, kad bērni bija mazi, visu gribēju darīt ļoti pareizi, lai viņiem būtu mājās gatavots ēdiens, bērni ēstu veselīgu pārtiku. Nolēmu, ka arī Jāņos sieru siešu pati. Ņemot vērā, ka no vecmāmiņas vai mammas šo lietu nebiju pārmantojusi, iztiku ar receptēm, kas atrodamas pavārgrāmatās,» stāsta L.Ziemele, piebilstot, ka mēģināti vairāki varianti, līdz atrasta īstā recepte, kas nu jau pēc vairāk nekā 20 gadiem zināma no galvas kā skaitāmpantiņš, kas tiek atkārtots katru gadu uz Līgo svētkiem. Šī esot populārākā recepte, ko izmanto teju visā Latvijā, tikai jautājums ir, cik daudzi mūsdienās vēl sien sieru. «Diemžēl šodien arvien vairāk cilvēku izvēlas vieglāko, taču ne veselīgāko variantu – aiziet uz lielveikalu un nopirkt sieru. Mēs nenovērtējam tās bagātības, kas mums ir Latvijā, iespēju ēst īstus pašmāju produktus,» tā jelgavniece. Siera siešana L.Ziemles mājās notiek dienu pirms Līgo – 22. jūnijā –, lai siers mazliet nostāvas, jo tad tas esot garšīgāks. Taču nav izslēgta siera gatavošana arī svētku dienā – tā aizņem apmēram divas stundas. «Svarīgākais, lai sietu sieru, ir atrast īstu lauku pienu, biezpienu un olas, un veikalā ko tādu diemžēl nenopirksi. Parasti to uzticu vīram Jānim, jo viņa viesiem taču galdā kaut kas būs jāliek. Par laimi, vēl ir zemnieki, kuri neskopojas ar saviem lauku labumiem,» smaidot saka L.Ziemele.
Svētku sajūtu vienmēr rada smaržas – Ziemassvētkos tā ir piparkūku, bet Jāņos, kā apliecina Ligita, tā esot smarža, kas rodas, sienot sieru. «Siera siešana jau daudzus gadus ir Līgo svētku neatņemama sastāvdaļa, kas saistās ar dabas ritējumu. Tas ir laiks, kad govs dod visvairāk piena, tas ir arī kvalitatīvāks, jo daba taču ir pilnbriedā. Tāpēc šis ir īstais laiks siera siešanai. Siet sieru ir katras saimnieces goda lieta, un ticējumi vēsta: jo treknāks siers, jo labāka saimniece. Gribas ticēt, ka mans siers ir pietiekami trekns,» nosaka Ligita. Tieši tāpēc viņai sieram patīk pievienot sviestu vai saldo krējumu – taukvielas, kas sieru padara irdenāku un mīkstāku. Tāpat svarīga siera komponente ir ķimenes. «Var likt riekstus, magones, baziliku un citas garšvielas, taču, manuprāt, to par īstu Jāņu sieru nevar saukt, ja tas ir bez ķimenēm. Kāpēc? Tāpēc, ka ķimenes ir mūsu pašu Latvijā audzētā garšviela, kas savulaik vienkārši pļavās auga, bet nu mēs tās iegādājamies veikalā,» saka Ligita.
Svarīgi atcerēties, ka, gatavojot sieru, ne mirkli katlu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, masu piededzināt, citādi siers būs rūgts. Gatavs siers jāiesien marlē, lai nostāvas apaļā traukā, jo aplis simbolizē sauli un saulgriežus. Lai siers labāk nostāvas, traukam jāuzliek slogs, saskaņā ar tradīcijām – vislabāk laukakmens.
«Savulaik sieru sēja katrā lauku mājā, bet šodien no šīs domas daudzi atteikušies, iespējams, lieku tēriņu un aizņemtības dēļ. Šis nav lēts prieks – lai pagatavotu pusotra kilograma siera rituli, jārēķinās ar vairāk nekā sešiem latiem, un tas šodien nav maz. Tālab arī mūsu mājās Jāņu ķimeņu siers tiek uzskatīts par delikatesi jeb svētku galda gardumu, mums tas ir gandrīz tas pats, kas svētku torte. Tiek katram pa šķēlītei,» atzīst Ligita. Viņa stāsta, ka parasti tiek siets tikai viens ritulis un galdā likti arī citi sieri, uzkodas. Bet, ja pēc Jāņiem citi sieri paliek pāri, tos liek uz pannas un cep kopā ar tomātiem vai olu.
Runājot par citām Jāņu svinēšanas tradīcijām, Ligita stāsta, ka viņas mājās svētkos vienmēr tiek kurināts liels ugunskurs, lai tas degtu līdz rītam. Līgo rītā pagalms un durvju priekša tiek izrotāta ar meijām un kallām, bet durvju priekšā likta usne, lai visas raganas saduras. Savukārt vakarā kopīgi tiek dziedātas dažādas Līgo un Jāņu dziesmas. Jāteic gan, ka šie svētki Ziemeļu ģimenē īpaši ne tikai ar to, ka namatēvs ir Jānis, – 23. jūnijā meitai ir arī dzimšanas diena, tieši tāpēc Līgo vakarā parasti tiek pūstas arī svecītes un ēsta svētku torte.
Foto: Ivars Veiliņš
RECEPTE:
Ligitas Ziemeles Jāņu siers (apmēram 1,5 kilogrami)
Nepieciešams: 5 litri lauku piena, 1 kilograms lauku biezpiena, aptuveni 200 grami saldā krējuma vai sviesta (jo vairāk, jo siers irdenāks un mīkstāks), 4 lielas lauku olas, sauja ķimeņu un sāls pēc garšas.
Pagatavošana: maisot uzsilda pienu, kad tas uzsildīts, pienā iedrupina biezpienu. Silda, kamēr masa sāk rauties kopā, kad sarāvies, nolej suliņu. Tad masā sildot kuļ iekšā sviestu vai krējumu, olas, ķimenes un sāli. Kad masa kļuvusi viendabīga, to ieliek marlē un pēc tam apaļā traukā, kuram uzliek slogu. Tad liek nostāvēties pagrabā vai ledusskapī.
10.4 °C,
5.5 m/s,
62.7 % 
10.4 °C,
5.5 m/s,
62.7 %