25.4 °C, 2.7 m/s, 65.2 %

Pilsētā

Pašu sieta Jāņu delikatese
22/06/2011

Līgo svētku galds bez Jāņu siera nav iedomājams. Lielākā daļa to iegādājas veikalā, taču izdodas sastapt arī pa kādai saimniecei, kura uzskata: goda lieta ir svētkos galdā likt pašas sieto sieru. Tā notiek arī Jelgavas Amatu vidusskolas pasniedzējas Ligitas Ziemeles ģimenē. Viņa atzīst, ka pašas sietais siers ir nevis vienkāršs Jāņu siers, bet gan tiek saukts par delikatesi, kuru novērtē ne tikai mājinieki, bet arī draugi un radi.

Ritma Gaidamoviča

Līgo svētku galds bez Jāņu siera
nav iedomājams. Lielākā daļa to iegādājas veikalā, taču izdodas
sastapt arī pa kādai saimniecei, kura uzskata: goda lieta ir
svētkos galdā likt pašas sieto sieru. Tā notiek arī Jelgavas Amatu
vidusskolas pasniedzējas Ligitas Ziemeles ģimenē. Viņa atzīst, ka
pašas sietais siers ir nevis vienkāršs Jāņu siers, bet gan tiek
saukts par delikatesi, kuru novērtē ne tikai mājinieki, bet arī
draugi un radi.

«Pirms divdesmit gadiem, kad bērni bija
mazi, visu gribēju darīt ļoti pareizi, lai viņiem būtu mājās
gatavots ēdiens, bērni ēstu veselīgu pārtiku. Nolēmu, ka arī Jāņos
sieru siešu pati. Ņemot vērā, ka no vecmāmiņas vai mammas šo lietu
nebiju pārmantojusi, iztiku ar receptēm, kas atrodamas
pavārgrāmatās,» stāsta L.Ziemele, piebilstot, ka mēģināti vairāki
varianti, līdz atrasta īstā recepte, kas nu jau pēc vairāk nekā 20
gadiem zināma no galvas kā skaitāmpantiņš, kas tiek atkārtots katru
gadu uz Līgo svētkiem. Šī esot populārākā recepte, ko izmanto teju
visā Latvijā, tikai jautājums ir, cik daudzi mūsdienās vēl sien
sieru. «Diemžēl šodien arvien vairāk cilvēku izvēlas vieglāko, taču
ne veselīgāko variantu – aiziet uz lielveikalu un nopirkt sieru.
Mēs nenovērtējam tās bagātības, kas mums ir Latvijā, iespēju ēst
īstus pašmāju produktus,» tā jelgavniece. Siera siešana L.Ziemles
mājās notiek dienu pirms Līgo – 22. jūnijā –, lai siers mazliet
nostāvas, jo tad tas esot garšīgāks. Taču nav izslēgta siera
gatavošana arī svētku dienā – tā aizņem apmēram divas stundas.
«Svarīgākais, lai sietu sieru, ir atrast īstu lauku pienu,
biezpienu un olas, un veikalā ko tādu diemžēl nenopirksi. Parasti
to uzticu vīram Jānim, jo viņa viesiem taču galdā kaut kas būs
jāliek. Par laimi, vēl ir zemnieki, kuri neskopojas ar saviem lauku
labumiem,» smaidot saka L.Ziemele.

Svētku sajūtu vienmēr rada smaržas –
Ziemassvētkos tā ir piparkūku, bet Jāņos, kā apliecina Ligita, tā
esot smarža, kas rodas, sienot sieru. «Siera siešana jau daudzus
gadus ir Līgo svētku neatņemama sastāvdaļa, kas saistās ar dabas
ritējumu. Tas ir laiks, kad govs dod visvairāk piena, tas ir arī
kvalitatīvāks, jo daba taču ir pilnbriedā. Tāpēc šis ir īstais
laiks siera siešanai. Siet sieru ir katras saimnieces goda lieta,
un ticējumi vēsta: jo treknāks siers, jo labāka saimniece. Gribas
ticēt, ka mans siers ir pietiekami trekns,» nosaka Ligita. Tieši
tāpēc viņai sieram patīk pievienot sviestu vai saldo krējumu –
taukvielas, kas sieru padara irdenāku un mīkstāku. Tāpat svarīga
siera komponente ir ķimenes. «Var likt riekstus, magones, baziliku
un citas garšvielas, taču, manuprāt, to par īstu Jāņu sieru nevar
saukt, ja tas ir bez ķimenēm. Kāpēc? Tāpēc, ka ķimenes ir mūsu pašu
Latvijā audzētā garšviela, kas savulaik vienkārši pļavās auga, bet
nu mēs tās iegādājamies veikalā,» saka Ligita.

Svarīgi atcerēties, ka, gatavojot sieru,
ne mirkli katlu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, masu piededzināt,
citādi siers būs rūgts. Gatavs siers jāiesien marlē, lai nostāvas
apaļā traukā, jo aplis simbolizē sauli un saulgriežus. Lai siers
labāk nostāvas, traukam jāuzliek slogs, saskaņā ar tradīcijām –
vislabāk laukakmens.

«Savulaik sieru sēja katrā lauku mājā,
bet šodien no šīs domas daudzi atteikušies, iespējams, lieku tēriņu
un aizņemtības dēļ. Šis nav lēts prieks – lai pagatavotu pusotra
kilograma siera rituli, jārēķinās ar vairāk nekā sešiem latiem, un
tas šodien nav maz. Tālab arī mūsu mājās Jāņu ķimeņu siers tiek
uzskatīts par delikatesi jeb svētku galda gardumu, mums tas ir
gandrīz tas pats, kas svētku torte. Tiek katram pa šķēlītei,»
atzīst Ligita. Viņa stāsta, ka parasti tiek siets tikai viens
ritulis un galdā likti arī citi sieri, uzkodas. Bet, ja pēc Jāņiem
citi sieri paliek pāri, tos liek uz pannas un cep kopā ar tomātiem
vai olu.

Runājot par citām Jāņu svinēšanas
tradīcijām, Ligita stāsta, ka viņas mājās svētkos vienmēr tiek
kurināts liels ugunskurs, lai tas degtu līdz rītam. Līgo rītā
pagalms un durvju priekša tiek izrotāta ar meijām un kallām, bet
durvju priekšā likta usne, lai visas raganas saduras. Savukārt
vakarā kopīgi tiek dziedātas dažādas Līgo un Jāņu dziesmas. Jāteic
gan, ka šie svētki Ziemeļu ģimenē īpaši ne tikai ar to, ka namatēvs
ir Jānis, – 23. jūnijā meitai ir arī dzimšanas diena, tieši tāpēc
Līgo vakarā parasti tiek pūstas arī svecītes un ēsta svētku
torte.

Foto: Ivars Veiliņš

 

RECEPTE:

Ligitas Ziemeles Jāņu siers (apmēram 1,5
kilogrami)

Nepieciešams: 5 litri lauku piena, 1
kilograms lauku biezpiena, aptuveni 200 grami saldā krējuma vai
sviesta (jo vairāk, jo siers irdenāks un mīkstāks), 4 lielas lauku
olas, sauja ķimeņu un sāls pēc garšas.

Pagatavošana: maisot uzsilda pienu, kad
tas uzsildīts, pienā iedrupina biezpienu. Silda, kamēr masa sāk
rauties kopā, kad sarāvies, nolej suliņu. Tad masā sildot kuļ iekšā
sviestu vai krējumu, olas, ķimenes un sāli. Kad masa kļuvusi
viendabīga, to ieliek marlē un pēc tam apaļā traukā, kuram uzliek
slogu. Tad liek nostāvēties pagrabā vai ledusskapī.