Izvērtējot neapskaužamo situāciju, kādā nokļuvis Zigizmunds Vorslavs un viņa sieva Aleksandra, pašvaldība radusi iespēju ģimenei sniegt atbalstu, nodrošinot pagaidu dzīvesvietu. «Jau divas nedēļas dzīvojam brīnišķīgā mājvietā, un, šķiet, mums viss pamazām nokārtojas. Esam bezgala pateicīgi Jelgavas pašvaldībai, īpaši domes priekšsēdētājam Rāviņa kungam, par milzīgo pretimnākšanu – jāatdzīst, Ukrainā uz ko tādu mēs pat cerēt nevarētu,» saka Z.Vorslavs.
Sintija Čepanone
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka Z.Vorslavs ar kundzi Aleksandru 20 gadus par savām mājām sauca Krimas pussalu, taču saspringtā situācija Ukrainā viņiem lika doties bēgļu gaitās. Pirms vairāk nekā mēneša ģimene ieradās Jelgavā – Zigizmunda dzimtajā pilsētā. Sākotnēji patvērumu viņi rada kādā pilsētas draudzē, taču nu jau divas nedēļas par savām mājām sauc pašvaldības ierādīto dzīvokli Krīzes centrā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9.
«Izprotot neapskaužamos apstākļus, kādos nonākusi Vorslavu ģimene, pašvaldība meklēja iespējas, lai ģimenei sniegtu palīdzību, un pašlaik kā atbalsts krīzes situācijā viņiem ierādīta pagaidu mājvieta,» saka Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne. Ņemot vērā, ka Z.Vorslava kundze Aleksandra ir Ukrainas pilsone, pašvaldība konsultējusies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē par iespējamiem risinājumiem uzturēšanās atļaujas pagarinājuma saņemšanai. Tāpat ģimene šajā ārkārtas situācijā saņēmusi pārtikas paku un līdzcilvēku atbalstu.
Z.Vorslavs ir pateicīgs ikvienam, kas palīdzējis pamazām nostāties uz kājām un atgūties pēc piedzīvotā. «Kopš atbraucām uz Jelgavu, mana sieva visu laiku raudāja – tik bezcerīga šķita situācija, tik ļoti neskaidra mūsu nākotne. Bet tagad viņa vairs neraud, un arī man pašam šķiet, ka pamazām mūsu dzīve sāk nokārtoties. Ap sirdi kļuvis vieglāk,» saka Zigizmunds, augstu novērtējot pašvaldības nodrošināto mājvietu. «Mums tagad ir brīnišķīgi dzīves apstākļi, cik nu vien mūsu situācijā brīnišķīgi tie var būt, bet viss tiešām ir ļoti labi,» tā viņš, atklājot, ka drīzumā plāno uzsākt arī darba gaitas – tas būs iespējams, pateicoties izpalīdzīgiem cilvēkiem, kuri palīdzējuši darba meklējumos. «Esmu saņēmis pirmo Latvijas pensiju, drīz sākšu strādāt un tad jau iztikšanai nopelnīšu. Grūti gan prognozēt, kā dzīvē viss izvērtīsies, bet gribas ticēt, ka būs labi,» tā viņš.
Foto: Vineta Zelča