«Es dzīvoju Zirgu ielā 36. Mūsu māja ir ārkārtējā stāvoklī, un Jelgavas dome nepieņem nekādus mērus. Mūsu mājā bija piešķirti dzīvokļi čigānu tautai, un viņi māju ir izdemolējuši. Pirmajā stāvā ir divi privatizēti dzīvokļi,» situāciju Zirgu ielā 36 atklāj iedzīvotāja Jesēnija. Viņa pašvaldībai pārmet, ka tā neiesaistās problēmas risināšanā. «Kad sūdzos domei, man atbild, ka neko nevarot izdarīt, bet es lasīju, ka var – ka privatizēto dzīvokli var atņemt. Tagad sanāk, ka mūsu mājā ir četri tukši dzīvokļi un nevienam viņus nepiešķir. Divi no tiem ir «sociālie» dzīvokļi,» tā jelgavniece. Viņa vēlas noskaidrot, kāpēc tukšie dzīvokļi netiek piešķirti cilvēkiem, kuri gaida tā sauktajā dzīvokļu rindā. «Tāpat ES ir kompensējusi koka māju rekonstrukciju… Kur tad tā nauda palikusi, ja visā Jelgavā tikai divas mājas rekonstruētas?! Kad uzrakstīju iesniegumu domei, lai tā sāktu kaut ko taisīt, man atbildēja, ka mājai nav līdzekļu un ka māja ir parādos. Jā, tā arī ir, bet par ko maksāt, ja māja ir tādā ārprātīgā stāvoklī?!» spriež Zirgu ielas 36 iedzīvotāja.
Izskatot Jesēnijas kundzes sūdzību par mājas Zirgu ielā 36 slikto tehnisko stāvokli un lūgumu pašvaldībai iesaistīties ēkas sakārtošanā, pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldes galvenais speciālists dzīvokļu jautājumos Uģis Cepurītis norāda, ka pašvaldības speciālisti kopā ar SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) darbiniekiem apsekoja adresi un par to sastādīts apsekošanas akts. Tāpat pašvaldība lūgusi JNĪP sagatavot dokumentus un iesniegt tos tiesā par dzīvokļos Nr.4 un Nr.7, kas ir pašvaldības īpašums, īrnieku izlikšanu no minētajām dzīvojamajām telpām. «Pēc minēto dzīvokļu atbrīvošanas pašvaldība tos apsekos un organizēs remontdarbus, lai dzīvokļus savestu tehniskā kārtībā, un pēc darbu veikšanas tos izīrēs personām, kuras atrodas pašvaldības Dzīvokļu reģistrā,» informē U.Cepurītis, uzsverot: abi pārējie tukšie dzīvokļi – dzīvoklis Nr.1 un Nr.2 – nav Jelgavas pašvaldības īpašums, tādējādi pašvaldībai nav tiesību veikt remontdarbus minētajās dzīvojamajās telpās.
Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem lēmumu par remontdarbu veikšanu un darbu finansēšanu daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās kopīpašuma daļā var pieņemt vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, atgādina speciālists.
Sagatavoja Sintija Čepanone, foto Ivars Veiliņš