Ar brīdinājumiem un soda naudas piemērošanu graustu īpašniekiem līdz šim ir bijis par maz, tādēļ pašvaldība pret bezatbildīgajiem saimniekiem vērsīsies bargāk. Proti, atbilstoši ēku tehniskajam stāvoklim pašvaldība organizēs to sakārtošanu vai nojaukšanu, bet izdevumus pēc tam piedzīs no pašiem īpašniekiem, kuri citādi nav gatavi savest kārtībā savus īpašumus.
Sintija Čepanone
Pagājušajā domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumu, kas paredz nepabeigtās ēkas Pumpura ielā 3a īpašniekam mēneša laikā aizmūrēt pirmā stāva logu un durvju ailas. «Ja arī turpmāk Pumpura ielas 3a īpašnieks pret savu būvi izturēsies bezatbildīgi, darbus organizēs pašvaldība. Tādā gadījumā tas būs pirmais precedents Jelgavā, kad sveša īpašuma sakārtošanu, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas, uzņemsies pašvaldība, un šim mērķim iztērētie līdzekļi pēc tam tiks piedzīti no īpašnieka,» saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, akcentējot, ka no drošības viedokļa pašlaik svarīgākais ir Pumpura ielas būvē aizmūrēt pirmā stāva logus un durvis, tādējādi liedzot pieeju šim īpašumam.
Ēka Pumpura ielā 3a ir sliktā tehniskā stāvoklī, apdraud sabiedrisko drošību un vizuāli bojā Jelgavas pilsētvides ainavu, turklāt policijas redzeslokā šī ēka nonākusi saistībā ar vairākiem negadījumiem, kuros cietuši un pat gājuši bojā cilvēki.
Pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta informē, ka ēkas būvniecība uzsākta 1992. gadā, taču līdz šim tā arī nav pabeigta. Tajā var brīvi iekļūt nepiederošas personas, jo ne teritorija, ne pati ēka šobrīd nav norobežota. «Atbilstoši spēkā esošai likumdošanai kopš 2002. gada ēkas īpašniekam vairākkārt uzdots veikt tās sakārtošanu vai nojaukšanu. Īpašnieks ir trīs reizes administratīvi sodīts par īpašuma neuzturēšanu kārtībā,» norāda L.Klismeta. Pašvaldības Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina skaidro, ka nepabeigtās ēkas demontāža šajā gadījumā nebūtu racionāla ne no tehniskā, ne finansiālā viedokļa, tādēļ īpašniekam jānodrošina, lai ēkā nevarētu iekļūt nepiederošas personas. «Mēs aicinām īpašniekus kļūt atbildīgākiem pret saviem īpašumiem. Tiesa gan – pilsētā arī turpināsim graustu nojaukšanas politiku, ja citādi risinājumu neizdosies rast,» tā A.Rāviņš.
Pilsētā vēl ir vairākas ēkas, kas īpašnieku bezatbildīgās attieksmes dēļ nonākušas pašvaldības redzeslokā – acīmredzot piemērotie sodi nav pietiekams stimuls īpašumu uzturēt kārtībā pašiem, tādēļ turpmāk pret īpašnieku neizdarībām pašvaldība vērsīsies bargāk. Pašlaik kritiska situācija ir arī Institūta ielā 1a, Pavasara ielā 22, agrākajā sēklu fabrikā Lietuvas šosejā. «Arī šajos gadījumos īpašnieki ir vairākkārt sodīti, taču – bez rezultāta, tādēļ tās varētu būt vienas no nākamajām būvēm, par kuru sakārtošanu būs jālemj domes deputātiem,» tā Būvinspekcijas vadītāja.
Jāpiebilst gan, ka gadījumā, ja cilvēks par savu īpašumu arī turpmāk neliksies ne zinis un ēkas norobežošanu vai demontāžu uzņemsies pašvaldība, īpašniekam tas, visticamāk, izmaksās dārgāk nekā tad, ja viņš to nodrošinātu pats. Tas tādēļ, ka pašvaldībai šo darbu veicējs jānoskaidro konkursa kārtībā, bet pirms tam, apzinot veicamo darbu apjomu, jāizstrādā skiču projekts un tāme būvdarbiem.
Foto: Ivars Veiliņš
-6.9 °C,
1.6 m/s,
86.8 % 
-6.9 °C,
1.6 m/s,
86.8 %