Ceturtdien Jelgavas dome apstiprināja šā gada pašvaldības budžetu. Lai arī budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazināti par 25,9 procentiem, pašvaldība nodrošinās visu funkciju izpildi un savu institūciju darbību, samazinot tikai apjomus.
Kristīne Langenfelde
Pašvaldības kopbudžeta apjoms šogad prognozēts 41 381 743 latu, tajā skaitā 39 509 707 latu pamatbudžeta ieņēmumi un 1 872 036 latu speciālā budžeta ieņēmumi. Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs uzsvēra, ka, veidojot šā gada budžetu, finanšu politika vērsta uz pilsētas ekonomiskās attīstības saglabāšanu. Budžeta kontekstā ir nodrošināta lielākā daļa pilsētai svarīgu investīcijas projektu realizācija un saglabāta attīstība, neraugoties uz smago ekonomisko situāciju.
Šī ir pirmā reize pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad Jelgavas dome apstiprināja budžetu, kas ir mazāks nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to, sabalansējot budžeta ieņēmumus un izdevumus, būtiski ir samazināti līdzekļi visām jomām, izņemot sociālo. Ekonomiskās krīzes laikā Jelgavā sociālā palīdzība izvirzīta par budžeta prioritāti.
«Situācija nav vienkārša un būtiski bija jāsamazina finansējums visās nozarēs. Vienīgā budžeta pozīcija, kas šogad ir augusi, ir sociālo pabalstu budžets, jo pats svarīgākais šobrīd ir dot zināmu drošības sajūtu mūsu pilsētas iedzīvotājiem,» atzīst Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Sociālajiem pabalstiem šogad atvēlēti 985 260 lati, tas ir par 78 356 latiem vairāk kā pagājušajā gadā, bet sociālai aizsardzībai kopumā pilsētas budžetā paredzēti 2 434 748 lati.
Pašvaldības darbu ierobežo arī likums par valsts budžetu, kas aizliedz pašvaldībai aizņemties kredītresursus un uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības, izņemot ES struktūrfondu līdzekļu apguvei. Jāpiebilst, ka tieši kredītņemšanas liegums pašvaldībai šogad liedz īstenot virkni projektu, tai skaitā arī ielu remontus. Ielu uzturēšanai un remontam nelabvēlīgu lēmumu gada nogalē pieņēma arī valsts, kas no Autoceļu fonda šogad pašvaldībām atvēlēs uz pusi mazāk līdzekļu. «Šobrīd viena kilometra remontam uz valsts ceļiem atvēlēti 6 000 latu, bet pašvaldības ceļiem un ielām – 900 latu. Vai tas ir solidārs princips? Pašvaldības cīnās, lai panāktu, ka tiek ievērots vienlīdzības princips un jau šobrīd Latvijas Pašvaldību savienība valdībai gatavo virkni priekšlikumu, lai ne tikai šajā jomā, bet arī citās līdzekļu ekonomija valstī un pašvaldībā notiktu solidāri,» uzsver A.Rāviņš.
Taču, lai gan pašvaldības budžeta kontekstā ielu remontam atvēlēt līdzekļus ir praktiski neiespējami, ja nav kredītresursu, tas nenozīmē, ka šogad Jelgavā ielas netiks rekonstruētas. «Pirmo gadu mums ir izdevies piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus ielu rekonstrukcijai, kas ļaus sakārtot gan Lielo ielu no Dambja līdz Atmodas ielai, gan ielas ap Zemgales olimpisko centru un 4. vidusskolu, gan trīs ielas Vecpilsētā, tāpēc kopumā var teikt, ka ieguldītie līdzekļi pilsētas ielās būtiski neatšķirsies no iepriekšējiem gadiem,» tā A.Rāviņš.
Tāpat papildus slogu pašvaldības budžetam valdība uzlika, nepiešķirot līdzekļus pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku līdzfinansēšanai. Lai bērnudārzu darbiniekiem alga nebūtu jāsamazina par trešdaļu, pašvaldības budžetā ir atvēlēti 545 700 lati.
Jāpiebilst, ka izglītības joma ir tā, kam atvelēta lielākā budžeta daļa – 15 879 543 lati, no tiem pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai paredzēti 3 160 295 lati, pamatizglītības, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai paredzēti 9 985 297 lati. Tajā skaitā ir arī līdzekļi Valsts investīciju projektiem – 4. vidusskolas piebūves celtniecības pabeigšanai paredzēti 2 930 000 lati, savukārt 3. pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšanai ieplānoti 440 645 lati. Interešu un profesionālās ievirzes izglītībai paredzēti 1 526 213 latu.
Jau minēts, ka gandrīz katrā jomā līdzekļi taupīti, taču neskatoties uz to, pašvaldība turpinās iesāktos projektus – Zemgales Olimpiskā centra būvniecību. Pašvaldība plāno ieguldīt SIA «Zemgales Olimpiskā centrs» pamatkapitālā 232 250 latus. Tāpat turpināsies ar Eiropas fondu finansēto pilsētvides projektu realizācija tās ir gan jau nosaukto ielu rekonstrukcija, gan Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošana un Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja teritorijas labiekārtošana, kā arī Lielupes aizsargdambja atjaunošana, izmantojot cukurfabrikas restrukturizācijas procesa līdzekļus.
Būtiski uzvērt, ka atbilstoši likumam par darba samaksu valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem, par 15 procentiem samazināts atlīdzības apjoms.
Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Jelgavai šogad jāiemaksā 1 417 264 latu.
Video: Māris Martinsons
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %